Autors ienāca Latvijas grāmatu pasaulē lāča kostīmā ar pseidonīmu Vilis Lācītis. Toreiz viņa debijas romāns bija "Stroika ar skatu uz Londonu", tagad jaunākais darbs – "Dzīve, narkotikas un rokenrols". Pa vidu ir vēl daži rakstu darbi un antropoloģijas studijas Oksfordā. Tagad viņš novilcis lāča masku, labprāt atbild uz jautājumiem, tikai mīt kaut kur tālu pasaulē. Un viņam tas nenoliedzami piestāv.

Šī ir septiņu gadu laikā tapusi grāmata, kurā ir vismaz trīs slāņi. Autobiogrāfiskais slāni ar sviestroku, mūzikas klubiem un draugiem; tad slānis ar Ūdrīti (Rolands Ūdris, grupas "The Hobos" līderis, kuru 2016. gada janvārī notrieca automašīna un kurš kopš tā laika ir paralizēts); tad seko mūsu nesenā vēsture no 80. gadu vidus līdz 2006. gadam – pirmās pieredzes Rietumos ar autostopiem, ielu muzicēšanu, pilniem veikalu plauktiem… un bez naudas.

Viļa Lācīša autobiogrāfisko romānu "Dzīve, narkotikas un rokenrols" izdevusi "Dienas Grāmata". Mūsu sarunai (tāpat kā grāmatai) noderētu skaņu celiņš ar pieminētajā dziesmām.

Raidījumu atbalsta:

Studijā priesteris Jānis Priede.

Raidījums Stiprie stāsti ciemojas pie Sandras Vidauskas un Aijas Viļčinskas Limbažu novadā, skaistā vietā Lādezera krastā. Pirms trim gadiem abas sāka veidot ārstniecības augu un veselības dārzu, kurā tagad aug gandrīz 300 augi. Sandra un Aija arī mācās herbalistikas skolā, gatavo tējas un augu hidrolātus un uzņem tūristus. Lādezerā dzīvojuši Aijas senči un viņai šī vieta ir īpaša.

Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku dievkalpojums.

Raimonds Staprāns – gleznotājs un dramaturgs. Duālists – starp Rīgu, kur dzimis 1926. gadā, un Sanfrancisko, kur nodzīvoja lielāko daļu savas dzīves un šā gada janvārī aizgāja mūžībā. Reālists un abstrakcionists. Gleznoja lēni un rakstīja lēni. Šaubījās – daudz. Tā savai simtgadei tuvojas Raimonds Staprāns – gan ne vairs pats, bet ar izstādi “Klusuma arhitektūra” Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un grāmatu “46 epizodes ar un bez ironijas”.

Taču mums ir viņa balss ieraksti, kas tapuši dažādos laikos un vietās – Sanfrancisko, Rīgā un mājā pie okeāna Sīrančā. Ik pa laikam viņš arī palasīja kādu lapu no tolaik topošajiem memuāriem. Tad atkal šaubījās. Tagad grāmatā apkopotas 46 epizodes, kurām priekšvārdus rakstījušas viņa meitas Maretta un Alda, bet pēcvārdu – literārā redaktore Ieva Struka.

Lai izstāstītu Raimonda Staprāna stāstu, aicinājām vairākus viņam tuvus cilvēkus izvēlēties vienu no viņa gleznām – tādu, kas viņiem pašiem šķiet īpaša un caur kuru iespējams pastāstīt kaut ko būtisku par Raimondu. Viņa dzīvesbiedre Ilona Staprāns, mākslas zinātniece un izstādes kuratore Eliasa Ansone, teātra zinātniece Ieva Struka, "VFS Films" vadītājs un producents Uldis Cekulis, kā arī Raimonda galerists un draugs Pīters Mendelhols (Peter Mendenhall, ASV) – katrs no viņiem uz Raimondu Staprānu raugās citādi.

Oktobrī gaidāma arī VFS Films un režisora Pētera Krilova dokumentālā filma par Raimondu Staprānu “Sarkanais šķūnis”.

Neskati vīru pēc cepures… bet ko par cilvēku saka viņa apavi? Monopolā viesos Šveices uzņēmuma "On" dizainers Kristofers Reidzāns, kurš apavos redz ne tikai funkciju, bet arī ideju, raksturu un stāstu.

Valdība lūgs Saeimai deleģējumu nepieciešamības gadījumā piedalīties Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” papildu finansējuma piesaistē līdz 30 miljoniem eiro. Konkrēta valsts dalība vēl nav apstiprināta – valdība vēlas iegūt tiesības par to operatīvi lemt vēlāk.

Tāpat Saeimai valdība lūgs arī līdz gada beigām pagarināt termiņu iepriekš “airBaltic” izsniegtā valsts aizdevuma atmaksai. Par aktuālo situāciju lidsabiedrībā valdība šodien vairāk nekā divas stundas sprieda valdības ārkārtas sēdē.

“Latvijas valsts meži” pārsūdzēs Konkurences padomes lēmumu tiesā. Padome uzņēmumam piemērojusi teju 7,9 miljonu eiro sodu par vairāk nekā sešus gadus ilgušu konkurences pārkāpumu. Ar ilgtermiņa līgumiem atsevišķiem kokrūpniekiem bija nodrošināta iespēja tikt pie valsts koksnes bez publiskām izsolēm, kamēr citiem par to bija jākonkurē.

agad Valsts mežiem uzdots šādas priekšrocības nekavējoties pārtraukt un koksni pārdot ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Valsts mežu valdes loceklis Jānis Krūmiņš norāda, ka uzņēmums padomes lēmumu uzskata par nesamērīgu.

Arī četri no sešiem uzņēmumiem – “PATA Saldus”, “PATA Jēkabpils”, “PATA Strenči” un “Berivs” – paziņojuši, ka Konkurences padomes lēmumu pārsūdzēs. Tie nepiekrīt secinājumam par nepamatotām priekšrocībām, uzsverot, ka līgumi savulaik iegūti atklātā konkursā un par koksni maksāta tirgus cena.