Rīgas Porcelāna muzejā durvis vērusi izstāde „Tikšanās”, kas veltīta mākslinieces Marutas Raudes daiļradei. Izcilā porcelāna māksliniece mūžībā devās pirms astoņiem gadiem un šī izstāde ir sirsnīga atkalsatikšanās ar viņas darbiem un idejām.

Kāda ir jaunās izstādes koncepcija un kāds ir mākslinieces devums porcelāna mākslā? „Tie ir pirmām kārtām dārzi. Un ļoti konkrēti dārzi Latgalē, dzimtajā pusē. Putni. Putni nepārprotami brīvības simbols lidoja gaisā. Krēsls sēdēšanai. Laikam stabilitāte. Zeltījumi, zelta graudi, tādas izkrāsotas zelta pumpiņas,” tā par izstādi stāsta Alfs Raudis, kurš turpina rūpēties par mūžībā aizgājušās dzīvesbiedres plašo darbu kolekciju. Izstādes nosaukums ir „Tikšanās”.

Lai popularizētu mākslinieces darbus, viņas ģimene izveidojusi „Marutas Raudes mākslas centru”. Viņas darbi turpina dzīvot. Bet Rīgas Porcelāna muzeja izstāžu kuratore Marika Kaisala saka – māksliniece atstājusi paliekošu nospiedumu:

„Maruta Raude bija silts, maigs cilvēks, kurš atstāja mums porcelāna mākslā tādu pieskārienu, kur mēs viņas darbos redzam to maigumu. Viņai ļoti padevās tāds vieglums, ko viņa izceļ ar tiem maziem putniņiem, ķirsīšiem un tie cilvēki sēž mierā, harmonijā pie kokiem, trepēm, uz krēsliem. Pārsvarā viņa savos darbos gleznoja to, kas bija viņas dārzā.”

Priekšvēlēšanu laikā politiķu galvenais mērķis ir gūt uzmanību, lai par viņiem runā. Izmanto vecu metodi –radīt cilvēkos bailes vai trauksmi. Un migrācija šajā ziņā ir perfekts temats, norāda žurnāliste Inga Spriņģe. Jo migrācija gluži instinktīvi mums ir saistīta ar nepatiku un kaut ko svešu. Tas gan nenozīmē, ka saistībā ar to nav problēmu, bet jautājums – kurus faktus politiķi izceļ. 

Agrā piektdienas, 14. augusta, rītā sabiedroto iznīcinātāji ir sekmīgi notriekuši Latvijas gaisa telpā ielidojošu bezpilota lidaparātu, līda ar to apdraudējums gaisa telpā ir noslēdzies, informē Nacionālie bruņotie spēki. 

Augšdaugavas novada, Preiļu novada, Rēzeknes novada, Balvu novada un Alūksnes novada iedzīvotāji tika brīdināti saistībā ar apdraudējumu gaisa telpā. NBS norāda, ka aktivizēti NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji. Šūnapraides paziņojums saņemts arī Aglonā, kur ieradušās vairākas svētceļnieku grupas. No Latgales stāsta Marta Puzāka.

No 413 000 Latvijas senioriem, kas ir vecumā no 65 līdz 74 gadiem, ceturtā daļa pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina strādāt. Katru gadu strādājošo pensionāru skaits palielinās. Piemēram, 2011. gadā darba gaitas turpināja nepilni 10 % senioru, šogad tie ir jau 26 %.

Skaidrojam, vai seniori strādā, jo pensijas ir mazas vai citu iemeslu dēļ? Un kā pensionārus kā darbiniekus vērtē darba devēji?

Runā, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt. Varbūt tāpēc rūpes par tām prasa pacietību un vērīgumu. Monopolā saruna ar Latvijas Biškopības biedrības valdes locekli, biškopi Tomu Grudovski.

Kiberuzbrucēji piekļuvuši Ceļu satiksmes drošības direkcijas datorsistēmām un nozaguši arī lietotāju personas datus – kā tas ietekmējis uzņēmuma darbību un pakalpojumus un kas jāņem vērā lietotājiem.

Ukrainas galvaspilsēta gatavojas ziemas pārlaišanai – Kijivā veido sarakstus ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kurus krievijas uzbrukumu un aukstuma dēļ varētu pārvietot uz speciāli pielāgotām vietām.

Audzis Rīgas lidostas muitā atklāto pārkāpumu skaits un parādījusies jauna tendence – centieni ievest Latvijā neatļautus miega medikamentus.

Atgriežoties no vasaras pārtraukuma, Kur kritiķiem nav vietas piedāvā ieklausīties pārdomās par diviem vasaras dižpārdokļiem – Holivudas lielformāta meistara Kristofera Nolana "Odiseju" un dzīvā klasiķa Stīvena Spīlberga "Atklāšanas dienu".

Kristofera Nolana "Odisejas" ekranizācija paredzami ir uzsākusi ne vienu vien kaismīgu viedokļu apmaiņu. Vēl pirms filmas iznākšanas sākās debates par to, cik tuvu vēsturiskajai realitātei ir jāpieturas aktieru atlases procesā un kostīmu mākslinieka darbā, kā vispareizāk skatīties pirmo uz IMAX kameras pilnībā uzņemto darbu (operators Hojte van Hoitema) un vai režisora firmas zīme, rotaļas ar naratīvo laiku, ir iederīga, ekranizējot vienu no Rietumu kultūras pamattekstiem.

Sarunā pievēršamies tam, kā "Odiseja" ir pielāgota 21. gadsimta skatītājam, un tam, ko filma ir zaudējusi pa ceļam, kā arī aplūkojam paradoksālu situāciju – filmā ar teju neticamu slavenu aktieru piesātinājumu ir vien pāris, kuriem ir īstas lomas ko tēlot.

1975. gadā Stīvens Spīlbergs reanimēja "blokbāstera" jēdzienu ar "Žokļiem" – spriedzes pilnu stāstu par piekrastes pilsētas reakciju, saskaroties ar briesmām no okeāna dzelmes. 2026. gada "Atklāšanas diena" apdraudējumu (vai glābiņu) iztēlo nākam no kosmosa citplanētiešu veidolā, taču šķiet, ka mēroga maiņa ne vienmēr nozīmē ietilpīgāku tematisko arsenālu.

Pārspriežam to, kā filma, šķiet, izvēlas pārāk vienkāršu reģistru sarunai par mūsdienu pasaules izaicinājumiem, savādām tēlveides izvēlēm, un to, kas šim zinātniskās fantastikas trillerim ir kopīgs ar animēto bērnu detektīvseriālu "Skubijs Dū".

Krustpunktā izvaicājam Krīzes vadības centra vadītāju Arvi Zīli.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Freidenfelds un 360TV žurnālists Uldis Āboliņš.