Šoreiz raidījumā runājam par neparastu tematu garīgā kontekstā, proti, par mākslīgo intelektu. 25. maijā ir izdota pāvesta Leona XIV pirmā enciklika ar nosaukumu "Magnifica humanitas" par cilvēka cieņas un personas neaizskaramības aizsardzību mākslīgā intelekta laikmetā. Interesanti, kāpēc tieši šāda izvēle, jo, kā zināms, enciklikā, varētu sacīt, vēstījumā, kas domāts visai pasaulei, skarts kāds svarīgs jautājums, tas tiek aplūkots arī no garīga skatu punkta. Latviski vēl šis dokuments nav tulkots, bet nedaudz tomēr tajā ielūkosimies. Kāpēc pāvests ir izvēlējies savai enciklikai tematu par mākslīgo intelektu? 

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir teoloģijas doktors, Lugano universitātes profesors no Šveices un priesteris Andris Marija Jerumanis. 

Spēlē piedalās Ēvalds Krievs, Arnolds Barinskis, Viktors Insbergs un Liene Mekša.

Ceļa romāni vai ceļa filmas ir īpašs žanrs. Šoreiz uz Radio mazās lasītavas galda ir Deivida Nikolsa pārgājiena romāns “Tu esi šeit”, jo galvenie varoņi dodas kopīgā pārgājienā, kaut gan tā nemaz nav plānots.

Pārgājiens un pāreja ir romāna “Tu esi šeit” galveno varoņu (piecdesmitgadnieku) vitāla nepieciešamība, lai arī viņi to sākumā nemaz nenojauš. Ģeogrāfijas skolotājs un redaktore. Viņa vienatnē strādā savā Londonas dzīvoklī, vienatnē pavada garas pēcpusdienas un jūt, ka dzīve paiet viņai garām.

Viņš zaudējis virzienu pēc tam, kad viņu pametusi sieva, viņš arvien vairāk noslēdzas sevī un arvien biežāk dodas garās, vientulīgās pastaigās pa tīreļiem un pakalniem. Mārniju un Maiklu saved kopā kāda uzstājīga draudzene un tipiskie Anglijas laikapstākļi.

Deivids Nikolss ir angļu rakstnieks un scenārists. Debijas romānu “Viena diena” viņš publicēja 2009. gadā un iemantoja milzīgu atzinību: grāmata ir tulkota 40 valodās, pasaulē pārdots miljoniem tās eksemplāru. Latviešu valodā izdots arī viņa romāns “Mēs”, kas bija iekļauts Bukera balvas garajā sarakstā.

Deivida Nikolsa romānu “Tu esi šeit” no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. Izdevusi “Zvaigzne ABC”.

Vai smadzenes var būt matos un kā garšo suņu barība? Pļāpājam ar Katrīnu, jo muļķīgu jautājumu nav! Lasām Ilzes Aizsilas "Papīrgrauža noslēpumu" ("Zvaigzne ABC") un Maika Remptona "Muļķīgu jautājumu nav" ("Zvaigzne ABC").

Klāt pasaules hokeja čempionāta noslēdzošā diena: plkst. 16.30 Norvēģija cīkstēsies par bronzas godalgām pret Kanādu, bet plkst. 21.20 lielais fināls - Šveice pret Somiju.

Vakar pusfinālā spēlēs Šveice pārliecinoši ar 6:0 uzvarēja Norvēģijas izlasi, savukārt Somija ar 4:2 pārspēja Kanādu. 

Bronzas duelī norvēģi centīsies izcīnīt pirmās pasaules čempionāta medaļas komandas vēsturē. Viņu motivācija noteikti būs visaugstākajā līmenī, par kanādiešu vēlmi cīnīties no visa spēka daudzi varētu arī šaubīties, jo viņu vienīgais mērķis bija kļūt par pasaules čempioniem. 21. maijā šīs abas komandas jau tikās pasaules čempionāta apakšgrupas mačā un kanādieši uzvarēja papildlaikā ar 6:5.

Šveices izlase spēlēs jau trešajā pasaules čempionāta finālā pēc kārtas, iepriekšējos divos vārtus gūt neizdevās. Somi ir finālā pirmo reizi kopš 2023. gada turnīra savās mājās Tamperē. Šveiciešu nostāja ir skaidra - viņi pēc četriem vicečempionu tituliem beidzot grib zeltu un to pauduši savās intervijās pēc spēles - ne soli atpakaļ un ar pilnu jaudu uz priekšu uzspiest savu ātro, agresīvo hokeju.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par vuordu „sapyns, sepinēt”.

Sepinēt vīnai daļai latgalīšu ir tys pats, kas vyds dialekta sapņuot. 

Dīnavydlatgolā nasoka sepinēt. Dīnavydlatgolā soka sapyns i sapynuot.

Cyti jū lītoj ari ar ūtru nūzeimi – sepinēt nūzeimej jau taidus kai mūrgi, koč kas nareals, ka tu stuosti damaluodams varbyut, voi tī dalykdams, īsadūmuodams, ka tai varātu byut, bet tai patīseibā nav.

Na vysai lobi sapyni palīk par mūrgim.

Sapyns ari ir ar lelu fantazejis procentu – tu īsadūmoj, kai tys varātu byut, voi kai tev grybātūs, kab tai byutu. Tovys īdūmys, tova īsadūmuošona. Var byut ari leli sapyni – grybu tikt olimpiskajā komandā. Vysaidi sapyni var byut.

Lienīte i Juoņs Litavnīki (Lienīte i Jānis Litavnieki) ir Rēzeknis nūvoda uzjiemieji, kuri lauku vidē ražoj Latvejis tiergā unikalus produktus sovā uzjāmumā „Safīra L”. Dzeive pīrūbežā i ticeiba sovai vītai dūd spāku struoduot i veidot sovu kasdīnu, nasaverūt iz turisma nūzaris ituo gods izaicynuojumim Latgolā.

Drūsai braucit iz Latgolu, cylvāki ite iz vītys aicynoj naiznīcynuot turisma nūzari regionā ar naapdūmeigim vuordim. „Mes vysi asam vīnā laivā.”