Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas, kādreizējā cisterciešu māsu klostera, stāsti vēsturnieka stāstījumā, rekonstruētos viduslaiku dziedājumos un laikmetīga skaņu vidē. Kultūras rondo kopā ar  senās mūzikas pētnieci un mūziķi Laini Taboru un vēsturnieku Andri Levānu atklāsim vienu no mazāk zināmajām Rīgas vēstures lappusēm.

16. augustā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā norisināsies koncertstāsts "Klostera stāsti". Tā centrā būs vēsturnieka Andra Levāna stāstījums par klosteri un tā iemītniecēm, viduslaiku dziedājumi "Schola Cantorum Vox Iubilantis" izpildījumā (mākslinieciskā vadītāja Laine Tabora) un Andreasa Teobalda (Andreas Theobald) laikmetīgā skaņu vide. Šos elementus vienotā telpiskā un dramaturģiskā risinājumā savienos režisore Anna Viduleja.

Koncertstāsta iecere radusies mūziķei, senās mūzikas pētniecei un interpretei Dr. art. Lainei Taborai, strādājot ar Rīgas cisterciešu māsu 15. gadsimta lūgšanu grāmatām. Tajās saglabātie liturģiskie teksti un muzikālais materiāls kļuvuši par pamatu koncertstāstu ciklam, kuros klostera vēsture atdzīvojas mūzikā, stāstījumā un mākslinieciskā interpretācijā, pirmoreiz sasniedzot plašāku publiku.

Insults prasa ātru rīcību un arī rūpīgu ārstēšanu. Vai kas mainījies pašā ārstēšanā un kādi ir citi jaunumi saistībā ar insulta profilaksi, diagnostiku un terapijas iespējām, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs, profesors Guntis Karelis, Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas virsārste neiromuskulārajā neiroloģijā Biruta Tilgale un Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas neiroloģe eksperte Iveta Haritončenko.

Līdz ar algu kāpumu un lielākiem iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem lielākus ieņēmumus vajadzētu uzrādīt arī pašvaldību budžetiem. Tomēr domes apgalvo, ka par budžetu pārpildi uzzinās tikai gada beigās, jo vienošanās ar valdību paredz, ka valsts pašvaldībām palīdz, ja nodokļi nepildās, bet arī labāka dzīve virs plāna iespējama tikai nākamajā gadā. Tikmēr Valkas novads ir vienīgais ar finanšu grūtībām jau tagad, bet no bankrota nesen paglābtajai Rēzeknei ir neziņa, kā maksās algas nākamgad.

Šajās dienās debesīs vērojama intensīvākā Perseīdu meteoru plūsma. Vienu no gaidītākajiem vasaras nogales astronomiskajiem notikumiem Rīgā īpašā pasākumā varēs vērot Botāniskā dārza apmeklētāji ar pianista Reiņa Zariņa nakts koncertu. Šogad par pasākuma biļetēm ir milzu interese, bet ikviens "zvaigžņu lietu" var vērot jebkur, kur netraucē pilsētas apgaismojums.

Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs jau otro gadu rīko "Perseīdu nakti", kurā meteoru plūsmas jeb zvaigžņu lietus vērošana šoreiz apvienosies ar pianista Reiņa Zariņa koncertu zem klajas debess. Īpaši veidotā koncertprogrammā satiksies dažādu laikmetu un paaudžu komponisti. Botāniskā dārza direktore Renāte Lagzdiņa stāsta, ka tā ir viena no retajām vietām Rīgā, kur nav ielu apgaismojuma un dārza plašā pļava ir īpaši piemērota Perseīdu meteoru plūsmas vērošanai.

Arī turpmāk palīdzības pakas maznodrošinātajiem izsniegs tādā pašā formā, kā līdz šim. Tas nozīmē, ka tas būs noteikts komplekts, ko iedzīvotāji varēs saņemt. Latvija esot analizējusi citu valstu pieredzi, kur iedzīvotājiem piešķir zināmu naudas summu un to veikalā ir iespējams atprečot.

Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks no Zaļo un Zemnieku Savienības spriež, ka tas varētu mazināt atbalstu vietējiem ražotājiem.

Politiķu diskreditēšana, sabiedrības šķelšana un žurnālistu pārslogošana. Šādi paņēmieni tiek izmantoti, lai ietekmētu Vācijas sabiedrību pirms septembrī gaidāmajām federālo zemju un pašvaldību vēlēšanām. Kā ziņo medijs „Deutsche Welle”, šajā dezinformācijas kampaņā saskatāmas Krievijas operācijas „Matrjoška” pazīmes. Tāpat Vācijas Iekšlietu ministrija apstiprinājusi, ka ir informēta par šo kampaņu un seko tās izplatībai. 

Nākammēnes trīs Vācijas federālajās zemēs – Saksijā-Anhaltē, Berlīnē un Mēklenburgā-Priekšpomerānijā – notiks parlamentu vēlēšanas, savukārt Lejassaksijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas. Medijs „Deutsche Welle” atklājis, ka vairākās sociālo mediju platformās, īpaši „X”, tiek izplatīti maldinoši attēli un video, kas atdarina uzticamu vietējo un starptautisko mediju vizuālo identitāti. Tieši tā darbojas Krievijas operācijas „Matrjoška”.

Šo viltus ziņu mērķis galvenokārt ir diskreditēt vēlēšanu kandidātus. Kā norāda „Deutsche Welle”, šiem materiāliem raksturīga viena un tā pati satura pasniegšanas shēma.

Vispirms tiek izvirzīta skaļa apsūdzība, kuru it kā apstiprina neprecizēti avoti un nepatiesi vai nepārbaudāmi „pierādījumi”.

Noslēgumā tiek apgalvots, ka šie „atklājumi” sarežģīs gaidāmās vēlēšanas.

Izdomātajos stāstos vietējiem politiķiem tiek piedēvētas dažādas smagas apsūdzības, tostarp naudas piesavināšanās, seksuāla uzmākšanās un vardarbība. Lai gan kopumā „Matrjoška” operācija seko ierastajai gaitai, šoreiz neierasts ir tās mērķis – vietējās, nevis valsts līmeņa vēlēšanas un salīdzinoši mazpazīstami kandidāti. Turklāt „Deutsche Welle” konstatējis, ka kampaņas materiāli izplata dezinformāciju par gandrīz visu partiju pārstāvjiem, izņemot labēji populistisko un eiroskeptisko partiju „Alternatīva Vācijai” („AfD”) un kreisi populistisko partiju „BSW”. Abas partijas kritizē Vācijas atbalstu Ukrainai, turklāt pagājušajā mēnesī „Alternatīva Vācijai” līdere Alise Veidele aicināja atjaunot attiecības ar Krieviju un atsākt Krievijas naftas un gāzes importu.

Pēdējā laikā Krievija ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas ostām, tādējādi apgrūtinot Ukrainas iespējas eksportēt graudus pa Melno jūru. Lai nodrošinātu agrārās produkcijas eksportu, Ukraina vēlas izmantot alternatīvus sauszemes maršrutus, tostarp dzelzceļa koridoru caur Moldovu.

Pagājušajā mēnesī Krievija spēki veica 67 gaisa uzbrukumus Ukrainas jūras ostu infrastruktūrai. Tāpat, kā liecina Ukrainas Attīstības, infrastruktūras un transporta ministrijas informācija, desmitiem Krievijas triecienu bija vērsti pret tirdzniecības kuģiem, kas atradās ostās un Ukrainas kuģniecības koridorā Melnajā jūrā.

Krievijas uzbrukumu intensitāte faktiski bloķēja Ukrainas iespējas eksportēt lauksaimniecības produkciju pa Melno jūru, un kopš jūlija beigām Ukrainas Odesas reģiona ostās vairs neienāk jauni kuģi. Uz šī fona Ukraina šomēnes pazeminājusi 2026.–2027.gada graudu eksporta prognozes no 43 miljoniem līdz vismaz 40 miljoniem tonnu.

Samazinājums iezīmē Krievijas uzbrukumu ekonomisko ietekmi uz Ukrainu, kas vairāk nekā 90 % savas graudu ražas eksportē caur ostām. Ņemot vērā radušos situāciju, Ukrainas varasiestādes aktīvi meklē alternatīvus graudu eksporta ceļus.

Jūlija lietavās Dursupe atgādināja, cik liels ir ūdens spēks – tas pārrāva dambi, izskaloja ceļus un appludināja laukus. Pasaules Dabas fonda valdes loceklei Magdai Jentgenai tas ir vēl viens stāsts par to, ka daba vienmēr atrod savu ceļu. Kas viņu fascinē ūdens pasaulē?