No amata atkāpies KNAB vadītājs Jēkabs Straume, bet birojs uzsācis pārbaudi par Saeimas deputātes Leilas Rasimas dzīvokļa īres kompensāciju. Latvijas robežu ar Baltkrieviju tomēr neslēgs. Aktualitātes Krustpunktā analizē portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska-Butkeviča, "Providus" asociētā pētniece Līga Stafecka un TV24 žurnālists Armands Puče.

Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzejs ir vieta, kur ikdienā darbinieki pieredz gan aizrautīgus apmeklētāju izsaucienus, gan viebšanos. Ne visiem redzamie eksponāti šķiet pievilcīgi, kādam pat no tiem paliek slikti. Skaistā un neglītā robežas cilvēka ķermeņa uztverē šobrīd muzeja telpās šķetina arī mākslas darbos. Te iemājojuši gan pušumi, gan baku izraisīti izsitumi un strutaini pūslīši. Vienlaikus ķermeņa reakcijas un vissīkākās detaļas pārtop par kaut ko citu. Kādas no tām sāk atgādināt skaistus ziedus. Šo uztveres robežu izstādē “Kas ir tas, ko redzu?” pēta māksliniece Linda Jākobsone-Viškere. Izstādi var aplūkot līdz oktobra beigām.

Kultūras rondo studijā stāsts par kultūrvietām, ko cilvēki iekārto sev piederošajos īpašumos. Viesos Turkalnes "Mēnesnīcas", "Koncertkupola pie Daugavas" un kultūrvietas "Dabā" saimnieki.

Šodienas raidījuma tēma izauga no pateicības. No tā rāmā apceres brīža, kad skaistā vasaras vakarā sēdi kādā izcilā kultūras notikumā, klausies sienāžu sisināšanā, varbūt tavu acu priekšā saule lēnām aizslīd aiz apvāršņa. Un pasaulē viss ir tik labi un skaisti. Un tad nāk pateicības jūtas – pateicība māksliniekiem, pateicība vasarai, iekoptajai vieta, kur tas viss notiek. Un pateicība arī tiem, kas šeit visus ir saaicinājuši. Jo īpaši vasarā, Latvijā ir daudz nelielu festivālu, koncertu, kas notiek māju pagalmos, kādā iekoptā dabas stūrītī. Kultūras rondo vēlamies izzināt to cilvēku motivāciju un pieredzi, kas ielaiž kultūras notikumus un aicina viesus sev piederošajos īpašumos. Visus kultūrvietu turētājus aptaujāt nespēsim, bet dažus esam saaicinājuši – no "Mēnesnīcas" Turkalnē, tas ir Ogres pusē Dana Lūsēna, no Nurmižiem Vizma Zvaigzne, kur darbojas kultūrvieta "Dabā", un sazināsimies arī ar koncertkupola pie Daugavas saimnieci Daci Druvu.

Dāmas arī mīl ātrumu un izaicinājumus. Kā savaldīt motociklu un spēt piedzīvot motobraukšanu dāmu versijā, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Par motobraukšanu "dāmu versijā" sarunājas "MC WENDI" motokluba dalībniece Dace Brakša, Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāve Kristīne Rostoka un motosporta trenere Sabīne Koklačova.

"Klubu saietos mēs satiekamies vienādi domājoši, un tur nav nevienam par skaļu motocikls vai pa traku dedzināta riepa vai rūcināts. Tas, kas kaitina un "besī ārā" tos cilvēkus, kuri stāv ļoti tālu no motocikliem. Mēs no tās riepu svilināšanas, no tās degošās gumijas smakas uzlādējamies. Mums tas patīk. Mums ir skaļākā motocikla izpūtēja skaņas konkursi un visdažādākās lietas, ko mēs tur darām. Un tas ir forši," raidījumā bilst Dace Brakša.

"Pēdējos gados mani novērojumi eksāmenos - gan motoeksāmenos, gan automašīnu - ir tādi, ka tolerance Latvijas autobraucēju vidū viennozīmīgi ir uzlabojusies un sadarbības spējas savstarpējās ir diezgan augstā līmenī, neskatoties uz šiem sliktajiem rādītājiem negadījumu statistikā," bilst Kristīne Rostoka. 

Viņa arī iesaka izvēlēties košus elementus ekipējumā, lai motobraucēji būtu labāk pamanāmi.

"Es ieteiktu izvēlēties košus elementus, spilgtas krāsas elementus savā ekipējumā," mudina Kristīne Rostoka. "Pētījumi pierāda, ka autovadītāji motociklus neredz, neierauga. Jāsaprot, ka motociklists ir mazs, un autovadītājs ir pieradis meklēt spoguļos līdzīga izmēra objektus, tātad automašīnas. Un tad, kad tas mazais motociklists tuvojas, tad ir svarīgi, lai viņš būtu pamanāms. Un kā mēs to varam nodrošināt? Ar kādu spilgtu elementu ekipējumā."

'Tās bailes nemainīsies, nepazudīs. Es ļoti spilgti atceros sevi, kad es biju tikko nokārtojis tiesības. Man ir motocikls, man ir jābrauc uz ielas vienai pašai pa vienu no aktīvākajām ielām Rīgā, man trīc kāja. Man jāpārslēdz ātrums, man trīc kājas, rokas, man jābrauc ārā. Tāds ir visiem sākums, bet tas ir jāpārvar," vērtē Sabīne Koklačova. "Tā ir braukšanas vaina, jo vairāk brauksi, jo vairāk pieradīsi pie satiksmes, it sevišķi Rīgā. Rīgas braucējiem tas ir izaicinājums sākumā. Tik daudz situāciju bīstamu kā Rīgā, izbraukājot visu Eiropu, man joprojām nekur citur nav bijis. Visu laiku ir jādomā līdzi. Bet bailēm ir jābūt un tas ir labi. Jābūt bišķiņ pietātei pret motocikliem."

Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības vairakkārt izteikusies, ka mācību grāmatas nav pietiekami kvalitatīvas. Taču skolu bibliotēkas par valsts un pašvaldību naudu drīkst iepirkt tikai grāmatas, ko Valsts izglītības un attīstības aģentūra atzinusi par gana labām. Vai tiešām mācību grāmatām trūkst kvalitātes un kāds ir pašu izdevniecību vērtējums par savu veikumu?

„Arī mēs pamanījām šos izteikumus, tie noteikti ļoti pārsteidza, ņemot vērā arī, vai tie ir balstīti datos vai tie nav balstīti datos. Mums ir pieņemts: ja runājam par kvalitāti, mēs nerunājam vispārīgi. Ja runājam par kvalitāti, tad ir jārunā konkrēti.”

Tā par ministres izteikumiem saka izdevniecības „Lielvārds” vadītājs Mārtiņš Gribusts. Proti, ja ministres vai ministrijas speciālistu ieskatā kāds izdevums nav gana kvalitatīvs, tas jāsauc vārdā, minot arī to, kas tieši nav labi. Par savu veikumu „Lielvārds” reti saņemot kritiku. Tiesa, gadās vecāki, kuri uzskata, ka grāmatās lietoti pārāk sarežģīti jēdzieni, kaut tie atbilst izglītības standartam.

Arī izdevniecības „Zvaigzne ABC” īpašniece Vija Kilbloka nepiekrīt pārmetumiem un stāsta par grāmatām, kas saņēmušas balvas vai pat tulkotas un izdotas citās valstīs.

Taču uz kvalitātes problēmām norādījusi arī Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, kas pērn pat lūdza Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju aicināt uz atklātu sarunu grāmatu izdevējus. Komisija gan aicinājumam nav atsaukusies.

Svētdien, 9. augustā, ar jauno mākslinieku uzstāšanos Ikšķiles Svētā Meinarda evaņģēliski luteriskajā baznīcā sāksies 8. Starptautiskais Operetes festivāls. Tas ilgs nedēļu un klausītājiem piedāvās vienu no pasaulē pazīstamākajām lugām par leģendāro Mariju Kallasu ar operdziedātāju Sonori Vaici galvenajā lomā. Tāpat plānota Vīnes šansonu programma un starptautiskas meistarklases, kas atklāj muzikālā teātra dažādās formas.

Ārlietu ministrijā un Rīgas Juridiskajā augstskolā šodien. 7. augustā, notiek piektais starptautiskajās organizācijās strādājošo Latvijas profesionāļu forums. Tajā piedalās vairāk nekā simt Latvijas izcelsmes darbinieku no ANO, Eiropas Savienības institūcijām, NATO, Eiropas Padomes un citām starptautiskām struktūrām. Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības” intervijā Latvijas Radio raidījumā „Labrīt” teica, ka pirmkārt ar ekspertiem grib runāt par demokrātijas noturību.

Jau vairāk nekā mēnesi Eiropas Savienībā ir spēkā trīs eiro muitas nodoklis, veicot internetā zemas vērtības sūtījumus no trešajām pasaules valstīm. Turklāt šo nodokli piemēro katrai preču pozīcijai. Mērķis – radīt vienlīdzīgāku konkurenci. Cik daudz naudas no šī nodokļa ir iekasēts Latvijā un vai jaunā kārtība ir kā ietekmējusi pieprasījumu sūtījumiem no Ķīnas, Lielbritānijas, ASV un citām trešajām pasaules valstīm? 

Interneta veikalā vai e-komercijas platformā, piemēram, „Temu”, „AliExpress” vai „Shein”, pasūtu kreklu un flomāsteru komplektu. Klāt pie preču vērtības man ir jāsamaksā vēl sešu eiro muitas nodoklis jeb trīs eiro par katru preču grupu. Tāda kārtība Eiropas Savienībā ir kopš jūlija, un tā attiecas uz visām precēm līdz 150 eiro vērtībā, kas pasūtītas no valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Jūlijā no jaunā nodokļa iekasēti vairāk par pieciem miljoniem eiro, bet no tā valsts budžetā nonācis aptuveni miljons eiro. To Latvijas Radio noskaidroja Valsts ieņēmumu dienestā. Pārējie miljoni eiro papildinājuši Eiropas Savienības budžetu. Kāpēc tā?