Kas un kā palīdzēja izplatīties nepatiesajam stāstam, ka Latvija aizliegusi astoņas Raimonda Paula dziesmas? Par to "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" raidījumā stāsta žurnāliste Evita Puriņa.

Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien, 10. augustā, atklās šī gada mieram veltītu plakātu. Tas ir jaunākais darbs no Japānas mākslinieku plakātu kolekcijas „Miera gars”. Iniciatīva aizsākās pirms vairāk nekā 40 gadiem ar mērķi pieminēt Japānas pilsētu Hirosimas un Nagasaki bombardēšanu. Ar iniciatīvu arī aicina uz mieru pasaulē un iestājas pret kodolieročiem. Nacionālajā bibliotēkā šis projekts notiek jau trešo gadu.

Gaismas pils pirmajā stāvā Draugu telpā apmēram divus metrus augstais un vairāk kā pusotru metru platais plakāts lielākoties ir viscaur melns. Tā augšējā daļā ir balts veidojums, kas atgādina aci. Kā teic Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrībā – tas ir gaismas uzplaiksnījums.

Stāsta organizācijas pārstāve Sanita Šmite: „Simbolizē brīdi, kurā notiek atomsprādziens un cilvēku, kurš šo brīdi piefiksē un redz. Tāpēc nosaukums ir „Liecinieks”. Plakāta autors ir japāņu grafiskais dizainers Kazufumi Nagai.”

Attēlotā acs simbolizējot arī šodien aktuālos jautājumus.

Ir maz ticams, ka mēs novērosim Krievijas ekonomikas sabrukumu tādā līmenī, kāds tas bija 80. gadu beigās pirms PSRS sabrukuma. To Latvijas Radio atzina kara vēsturnieks un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Krievija esot spējīga eksportēt naftas produktus un to iekšējie resursi pietiekami lieli, lai valsts nesabruktu. Taču ekonomiskā situācija pasliktinoties katru dienu - lēnām un nenovēršami.

Šobrīd iepirkumos vairs nedarbojas zaļais princips un arī nacionālās kvalitātes shēmas prasības. Tas nozīmē, ka iepirkumos var pieaugt importa īpatsvars. Par to ir norūpējušies pārtikas ražotāji un pārstrādes uzņēmumi.

Ko maina izmaiņas līdzšinējā kārtībā un ko plāno darīt atbildīgā Zemkopības ministrija?

Ir ceļi, kurus mēro kājām, un ir ceļi, kurus mēro ar sirdi. Viens no šādiem ceļiem Latvijā ved uz Aglonu. Kā mēs zinām, daudzas grupas jau ir šobrīd ceļā no dažādām vietām, un kā sīki un mazi strautiņi, un kā lielāki tie dodas pretī mērķim, kā allaž, lai satiktos jau 14. augustā Svētceļnieku misē un sniegtu savu liecību. Bet šie cilvēki jau savu liecību sniedz arī pa ceļam, jo viņi sastop tik daudz cilvēkus, viņi runā, ir šis dialogs, viņi redz Latviju pilnīgi no cita skatupunkta. Par to arī saruna raidījumā.

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir bīskaps un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis. Uzklausām arī svētceļniekus. Bet vispirms par pašu svētceļojuma būtību. Kāpēc, pārvarot grūtības, ir jādodas ceļā? Tas nav viegli.

Šogad aprit jau 825. gadskārta, kopš dibināta Rīga - mūsu valsts galvaspilsēta. Rīgas tapšana pašā 13. gadsimta rītausmā iezīmēja fundamentālu pavērsienu mūsu dzimtenes vēstures gaitā - aizvēstures un seno laiku beigas un iekļaušanos viduslaiku Eiropas vēstures procesā. Pilnvērtīgu pilsētu parādīšanās bija viens no šī pavērsiena iezīmīgākajiem fenomeniem. Savukārt to, ka Rīga tapa tieši šeit, Daugavas grīvā, noteica Daugavas ūdensceļa kā nozīmīgas tirdzniecības maģistrāles loma. Šai tēmai savulaik pievērsos raidījumu ciklā "Nauda laiku lokos" sarunās ar nu jau mūžībā aizgājušo vēsturnieci un numismāti Tatjanu Bergu un vēsturnieku un arheologu, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Andri Šnē. Šo sarunu fragmenti skan raidījumā.

Spēlē piedalās Jānis Strods, Jānis Sniķers, Māris Romanovskis un Vilnis Šķipars.

Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par pasaules autosporta virsotni – Pirmo formulu. Lai gan F-1 vēsturē vēl nekad čempionātā nav startējis neviens latviešu braucējs, mūsu tautieši ir komandu aizkulisēs. Ar vienu no viņiem sarunājamies raidījumā: studijā viesojas šī gada F-1 čempionāta līdervienības “Mercedes” inženieris Mārtiņš Zalmans.