Pirms sešiem gadiem pie skatītājiem nonāca režisora Reiņa Kalviņa pirmā pilnmetrāžas filma “Maiņa”, kas saņēma Nacionālo kino balvu “Lielais Kristaps” kā labākā debija. Savukārt nupat kā kinofestivālā Varšavā pirmizrādīts režisora otrais pilnmetrāžas darbs – psiholoģiskais detektīvs “Klajumā aiz meža”. Pie skatītājiem Latvijā filma nonāks 22. oktobrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. Kā minēts plakātos: “Rakt dziļāk nozīmē atklāt neērtu pagātni”. Šajā gadījumā filmā rokot atrastas kāda cilvēka mirstīgās atliekas. Neviens it kā nezina, kas noticis ar ķermeni, kas tagad no purva iekrāsojies brūns un atgādina skulptūru, tomēr atradums aktualizē neatrisinātus notikumus.

Reiņa Kalviņa filma "Klajumā aiz meža" tapusi studijā "Mistrus Media" sadarbībā ar starptautisku profesionāļu komandu, tostarp pasaulslaveni specefektu un rekvizītu mākslinieki radījuši hiperreālistiskas purva saglabātas mirstīgās atliekas.

Filma "Klajumā aiz meža" stāsta par deviņdesmito gadu noslēpumu nospiedumiem mūsdienās, kad kādas Latvijas mazpilsētas tuvumā esošajā purvā tiek atrasts ķermenis un ātri vien izplatās ziņas, ka tās ir pirms 30 gadiem pazuduša pusaudža mirstīgās atliekas. Atradums saviļņo šaubas par iesaistīto atmiņām un lomu notikušajā. 

Mākslīgā intelekta rīki var palīdzēt prezentācijas veidošanā, sākot no ideju sakārtošanas līdz slaidu sagatavošanai. Taču kā dot tiem skaidrus norādījumus, lai rezultāts būtu noderīgs un neprasītu vairākas pārstrādāšanas? MI kafijas pauzē Aneta stāsta, kā izmantot "ChatGPT", "Claude" un "Copilot" prezentāciju gatavošanā.

Droni var palīdzēt pilsētā apsekot infrastruktūru, piegādāt sūtījumus un veikt citus darbus, taču to izmantošana rada arī jautājumus par drošību, privātumu un gaisa telpas pārvaldību. Kuri risinājumi jau darbojas, un kas vēl nepieciešams, lai droni kļūtu par ierastu pilsētas ikdienas sastāvdaļu? Pie Digitālo brokastu galda par to runājam ar Rīgas Digitālās aģentūras direktora pienākumu izpildītāju Laini Celmu, konferences "TECHRITORY" programmas direktoru Neilu Kalniņu un Civilās aviācijas aģentūras Inovatīvās gaisa mobilitātes nodaļas vadītāju Ilmāru Ozolu.

Plašāk par tehnoloģiju jaunumiem lasi arī LSM portālā.

Planšetdators "Samsung Galaxy Tab S12+" piedāvā lielu ekrānu darbam un izklaidei, taču datora izmērs vēl nenozīmē datora iespējas. Vai tas var aizstāt klēpjdatoru, un kad lielais ekrāns no priekšrocības kļūst par apgrūtinājumu? Digitālās brokastis izmēģina planšetdatoru no rīta ziņām un darba sapulcēm līdz vakara filmām un spēlēm, lai noskaidrotu, kam tas patiešām noder.

* Planšetdatoru neatkarīgam un neapmaksātam apskatam nodrošināja Samsung Electronics Baltics.

Dižbrūklenei, jeb Amerikas lielogu dzērvenei slavas dziesmas ir dziedātas gadu desmitiem, bet atsevišķu plauktu šai ogai lielveikalos neredzam. Vai nenovērtējam? Par dižbrūklenēm un to audzēšanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Vai lielogu dzērveņu audzēšana attīstās, skaidro Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve un ogu pārstrādātāja SIA "Very Berry" valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina, "Rāmkalni Nordeco" īpašnieks un SIA "Latgales dzērvenes" īpašnieks Viktors Grūtups un Latvijas augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Izgāztuve!

6:05 Kas sāp: Jānim apakšbikšu stratēģija ceļojumos un odioza kastinga aģentūra, Elīnai - lauki, kas pagaidām atstāti novārtā, bet Uldim - CIK maksā playstation???

22:50 Smagās ziņas: Atjauninājumi par LR/LTV zīmoliem, kino miljons makā krīt un Uzulnieka “tika paņemts mazs tilpums”. Graudu asiņainais tranzīts, Trampa un Putina sadziedāšanās un aizraujoši jaunumi nāvessodu nozarē!

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

No 1449 eiro līdz 1567 eiro mēnesī: tā šajā mācību gadā, salīdzinot ar iepriekšējo, pieaugusi pedagogu vidējā darba samaksa par pilnu slodzi, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas apkopotie dati. Algu pieaugums esot visiem skolotājiem, neatkarīgi no tā, kurā klašu grupā viņi strādā. Tas noticis galvenokārt, pateicoties šajā mācību gadā ieviestajam jaunajam skolu finansēšanas modelim „Programma skolā”. Tomēr ne visās skolās izmaiņas skolotāju algošanā nozīmē lielākas algas.

Bērnu aizsardzības centrs saņem līdz pat 800 ziņojumu gadā par iespējamajiem pārkāpumiem izglītības iestādēs. To intervijā Latvijas Radio sacīja centra Bērnu labbūtības veicināšanas departamenta direktors Ako Kārlis Cekulis. Daļa no šiem ziņojumiem ir arī par fiziski smagu vardarbību. Visbiežāk tā ir savstarpējā vienaudžu vardarbība. Ziņotāji mēdz arī neatšķirt konfliktu no vardarbības.

Vardarbības gadījumus izglītības iestādes noklusē tāpēc, ka tām joprojām esot svarīga reputācija. Savukārt uz Latvijas Radio jautājumu, kāpēc pats Bērnu aizsardzības centrs par šiem gadījumiem runā vien tad, kad mediji sāk interesēties, Cekulis atbildēja, ka centrs cenšas saglabāt gadījumu konfidencialitāti.

1993. gada 1.jūnijā, gadu pirms lielās bēgšanas no Pārlielupes cietuma, no šīs pašas iestādes izbēga desmit cilvēku grupa. Lielākā daļa bija vienas bandas locekļi. Pēc pāris dienām daļu izbēgušo noķēra, taču uz brīvām kājām palika bandas vadonis, bēgšanas iniciators Vadims Liede, un daži viņa biedri. Liedem izdevās aizbēgt pāri robežai un Latvijā viņš vairs neatgriezās. Mājās palika viena no tolaik apjomīgākajām krimināllietām Latvijas tiesu praksē – ar Vadima Liedes vārdu tajā.

Brīdinām! Šajā epizodē ir fiziskas vardarbības apraksti un nepatīkamas ainas.

Plašāku stāstu par šo epizodi lasi portālā LSM.lv: Vadims. Ruslans. Villijs. Kā organizētās noziedzības pionieris Latvijā no cietuma aizbēga līdz Amerikai.

Epizodes attēls ir ilustratīvs. 

Epizodes autore ir žurnāliste Paula Gulbinska, bet redaktore – Dace Krejere. Podkāsta balss ir Raitis Stūrmanis.

Stāsta tapšanā izmantotie avoti:

Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva materiāli;

Lāsma Gaitniece. “Skandalozākie noziegumu Latvijas vēsturē 2”;

Laikraksts „Diena”, (14.09.1993);

Laikraksts „Neatkarīgā Cīņa”, (08.06.1993);

Internetā resursi:

Fugitive found in South Florida;

Kārlis Seržants. “Noziegums un ota”; 

Ekstradycja najgroźniejszego bandyty;

Szef gangu skazany na dożywocie;

https://www.trojmiasto.pl/tv/Vadims-Liede-artysta-gangster-13-10-2009-video-273.html;

https://www.youtube.com/watch?v=GKhdM8bd6xM.

Cik interesantas vēstures liecības cilvēki mēdz izmest atkritumos! Par to liek aizdomāties Lailas Pakalniņas jaunās filmas „Es domāju par kaķi” tapšanas stāsts. To iedvesmoja iznīcībai lemti fotonegatīvi, nejauši atrasti plastmasas maisiņā pie kāda atkritumu konteinera. No šī atraduma izauga filma, kurā pusgadsimtu seni notikumi veido aizraujošu un vizuāli poētisku dialogu ar mūsdienām. Filmas pasaules pirmizrāde notika kino festivālā Buenosairesā, bet Latvijas skatītājus tā sasniegs 20. oktobrī Rīgas Starptautiskajā kino festivālā. 

Filma kā kino dzejolis vai kā nesteidzīga pēcpusdiena bēniņos, šķirstot vecus fotoalbumus – tik poētiski Lailas Pakalniņas jaunāko darbu raksturo Rīgas Starptautiskā kino festivāla rīkotāji.

Sākotnēji filma iecerēta kā dokumentāls kino, taču divu gadu laikā pārtapusi par spēlfilmu, jo visi kadri tajā ir inscenēti. Tomēr stāsta pamatā ir reāls dokumentāls materiāls – pagājušā gadsimta 60. un 70. gados uzņemti fotonegatīvi.

Veselas 36 negatīvu kastītes atradās baltā polietilēna maisiņā, ko kāds bija atstājis pie atkritumu tvertnēm. Maisiņš nonāca pie operatora Ginta Bērziņa, kurš dažus kadrus pārsūtīja Lailai Pakalniņai.