Ražotājus uztrauc jaunā iepakojumu regula. Klimata un enerģētikas ministrija sola, ka prasības ieviesīs pakāpeniski.

Augusta sākumā notikušie Krievijas raķešu un kaujas dronu uzbrukumi Ukrainas mazumtirdzniecības ķēdēm raisa bažas par iespējamiem piegāžu pārrāvumiem veikalos.

Eiropas dabasgāzes krājumi ir samazinājušies līdz rekordzemam līmenim.

Rīgā no nākamā gada aprīļa plāno sākt kuģīšu satiksmi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi.

Latvijas vīriešu basketbola izlase izziņojusi kandidātu sarakstu Pasaules kausa kvalifikācijas spēlēm mēneša beigās.

Mazie komersanti ir satraukti par papildu izmaksām, kas var rasties līdz ar jauno Iepakojuma regulu, kas stāsies spēkā šonedēļ. Tā var nozīmēt, ka par katru vienību ir jāmaksā vēl atsevišķs nodoklis. Skaidrojam, ko paredz regula un vai ir pamats ražotāju bažām?

Jaunā iepakojuma regula stāsies spēkā trešdien, 12. augustā. Mazie uzņēmēji pauž satraukumu, ka regulas prasību dēļ nāksies pārtraukt preču piegādes uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Viens no ražotājiem sociālajos tīklos raksta: "Lai nosūtītu klientam preci uz ES dalībvalsti, ir jāreģistrējas tajā valstī un jāsamaksā par reģistrāciju līdz 100 eiro un, iespējams, jāmaksā atsevišķs nodoklis par katru iepakojumu vai pat abonēšanas maksa."

Interneta veikals „Ingredienti” ziņo, ka no 12. augusta jaunās regulas dēļ būs spiests pārtraukt piegādes. Vēl kāds cits uzņēmējs vēsta, ka jau saņēmis no Amazon ziņu, ka visa viņa informācija tiks izņemta no šīs vietnes, ja viņš nebūs priekšlaicīgi reģistrējies un ieguvis attiecīgo numuru.

Ekonomikas ministrijā šo jautājumu nekomentēja un ieteica vērsties Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM). Ministrijas valsts sekretāres vietniece vides politikas jautājumos Rudīte Vesere saka: „Nav pamata satraukumam par to, kas vēl nav spēkā”. Eiropas Komisija vadlīnijas vēl neesot izstrādātas.

Krustpunktā Lielā intervija: Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotājs Aleksandrs Vorobjovs.

Vēl ir augusts, bet, ienākot lielveikalā, pirmais, ko redzam, ir plaukti ar skolas somām un kancelejas precēm - tātad 1. septembris tuvojas. Jaunais mācību gads varētu nākt arī ar jaunām pārmaiņām. Izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone nesen ir paziņojusi par plānotām būtiskām izmaiņām izglītības standartā. Skolēniem varētu ieviest iespēju labot vismaz vienu pārbaudes darbu katrā mācību priekšmetā; 9. klases atestāta iegūšanai vairs nevērtēs centralizēto eksāmenu rezultātus, kā arī 9. klasē plānots ieviest centralizēto eksāmenu dabaszinībās. Minimālās prasības pamatskolas eksāmenu nokārtošanai līdz šim jau tā ir zemas - tikai 15%, bet šogad arī tos nespēja izpildīt un eksāmenā izkrita 818 jaunieši, galvenokārt matemātikā. Kāpēc tieši matemātikā tik daudz skolēnu kļūst nesekmīgi un kā prasību atvieglošanu mainīs izglītības kvalitāti Latvijā?

Krustpunktā uz lielo interviju esam aicinājuši Aleksandru Vorobjovu. Viņam ir pedagoģiskā pieredze 17 gadu garumā, Aleksandrs šobrīd ir matemātikas skolotājs, bet pirms tam bijis arī skolas direktors. Sociālajos tīklos viņš aktīvi vērtē dažādus izglītības procesus un priecājas par katru savu skolēnu, kurš saka: "Skolotāj, paldies jums, es beidzot sāku saprast to šausmīgo matemātiku un fiziku."

Mīlestības darbs – tā savu aizraušanos ar jūgendstila tērpu darināšanu raksturo tērpu meistare Vita Millere. Viņu aizrauj viss, kas saistīts ar jūgendstila laikmetu, arī apģērbs, kurā viss ir tik pārdomāts. Izstāde, kas pašlaik skatāma muzejā “Rīgas jūgendstila centrs” veltīta Vitas Milleres radošajam darbam. Tērpu meistare ar muzeju sadarbojas jau 10 gadus. Izstādē aplūkojami 19 tērpi. 

Izstāde “Jūgendstila tērpi. Vita Millere” aplūkojuma muzejā “Rīgas jūgendstila centrs” līdz 13.septembrim.

Kultūras rondo atskatīsimies uz kādu kultūras notikumu, kas jau vienpadsmito gadu uz vienu augusta nedēļas nogali pārvērš kādu Vidzemes pilsētu par teātra, radošu eksperimentu, jaunu atklājumu un siltas satikšanās vietu. Protams, runa ir par Valmieras vasaras teātra festivālu. Iespaidus un redzēto studijā pārrunājam ar teātra kritiķiem Ati Rozentālu, Laumu Mellēnu-Bartkeviču un Kitiju Balcari, kā arī mūsu kolēģi Laimu Slavu – viņi visi šogad ir arī "Spēlmaņu nakts" jaunajā žūrijā.

Mākslas muzeja "Arsenāls" pārbūves un atjaunošanas darbu gaitā Torņa ielā 1, Rīgā, iegūts bagātīgs arheoloģiskais materiāls, kas ļauj izdarīt secinājumus par kvartāla vēsturi, paplašinot zināmo informāciju par Rīgu kā vēsturiski nozīmīgu tirdzniecības un amatniecības centru. Nozīmīgākais izpētes rezultāts ir nevis atsevišķi atradumi, bet informācija par visu arheoloģisko kompleksu un "Arsenāla" apkārtnes attīstību, vēsturisko reljefu un apbūvi no viduslaikiem līdz 19. gadsimtam.

Kādas vērtīgas liecības par senās Rīgas iedzīvotāju dzīvi izdevies atklāt, ko tās mums pavēsta un kādus maldīgus līdzšinējos priekšstatus ļauj mainīt, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēstures doktors, arheologs Artūrs Tomsons.

Modernizācijas laikmetā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā par ierastu parādību kļuva ne tikai transports, urbanizācija un rūpnīcu uzplaukums, bet arī cilvēku veidotas pašorganizētas biedrības un kustības. 

Pilsētas krustojumā, kurā it kā satikušies un skaļus saukļus skandē piecu dažādu politisko, sociālo un kultūras ideju virzītāji, stāvu arī es kopā ar savu sarunas biedru - Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktoru Tomu Ķikutu. Un domās, airējot cauri gadsimtiem un muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” zālēm, esam nonākuši līdz 6. sadaļai “Kustības spēks”. 19. gadsimts pēc zemnieku brīvlaišanas pirmo reizi sniedza izvēles brīvību, ļaujot cilvēkam pašam saprast, kas tad man ir tie svarīgie jautājumi. Strādnieku un sieviešu kustības pamatā bija cīņa par savām tiesībām, par dzīves uzlabošanu, tostarp juridiskos jautājumos. Praktiskās, kooperatīvās biedrības, arodbiedrības - tām drīzāk bija ekonomiskie motīvi, proti, kā nopelnīt vairāk un kā virzīt tehnisko progresu. Protams, tām visām bija arī vienojoši faktori.

Darbs ir daļa no cilvēka dzīves un tam nevajadzētu izjaukt līdzsvaru starp profesionālo un privāto jomu. Problēmas var radīt gan atrašanās dažādās laika zonās, gan reizēm reāla kontakta trūkums. Kā risināt modernās darba dzīves problēmas, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot.

Analizē "Roche Services & Solutions" centra vadītāja Evija Celma, runasvīrs uzņēmumā "Draugiem Group"

Tendence ir, ka grib redzēt cilvēkus atpakaļ birojā. Evija Celma bilst, ka viņas pārstāvētajā uzņēmumā ir darbiniekiem jābūt biroja divas dienas nedēļā. Jānis Palkavnieks atklāj, ka "Draugiem Group" pagaidām nav tāda strikta noteikuma, ja redz, ka cilvēks ir spējīgs produktīvi strādāt attālināti.

"Mēs arī esam mēģinājuši taisīt obligātās dienas birojā, bet sanāca tā, ka viena daļa atnāca un nosēdēja sapulču telpā zvanos. Tāpēc mēs sapratām, ka tā obligātā diena varbūt nesanāk," stāsta Jānis Palkavnieks. "Bet ir tādas dienas, kad mēs cenšamies pievilināt cilvēkus atnākt uz biroju, pieņemsim, ir kāda konference, interesanta lekcija, varbūt kāds pasākums. Arī, protams, biroja uzlabošana, jo ir jārada cilvēkam kaut kādi bonusi, kāpēc viņam būtu jānāk uz biroju. Birojam ir jābūt nosacīti labākam, nekā ir viņa mājas. Ja tā nav, tad to iemeslu viņu pasaukt uz biroju ir mazāk."

Stradājot tikai attālināti vai pārsvarā attālināti, var notikt pašizolēšanās un cilvēks var zaudēt saikni ar komandu. Ilgstoša būšana mājās var atsvešināt darbinieku.

Tāpat, ja komanda ir dažādās valstīs, būtiski sekot, lai sapulces nebūtu no rīta vai dienā tika tajā laika zonā, kurā atrodas uzņēmuma vadītājs. Tas ir jāvariē.