Pedagogi cerējuši, ka šī vasara būs mierīga, lai gan bijusi nojauta par pēkšņajām izmaiņām nozarē priekšvēlēšanu dēļ un arī tāpēc, ka notikusi valdības maiņa. Tā pēkšņi virzītās Izglītības un zinātnes ministrijas izmaiņas Latvijas Radio komentēja Izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga.

Tā esot bijusi ledusauksta ūdens šalts jau ne pārāk siltajā vasarā. Runa esot par izmaiņām devītklasnieku zināšanu vērtēšanā, skolu finansēšanā un par skolēnu skaitu izglītības iestādēs. No nākamā gada skolotājiem gaidāms algas pielikums, taču, vai tā notiks – droši varēsim būt tad, kad šī nauda būs kontā – pauda Vanaga.

Kartupeļi Latvijā pērn auga 7600 ha, šogad platības samazinājušās līdz 7200 ha. Pērn kartupeļu ražu nelabvēlīgi ietekmēja lietainā vasara, šogad raža varētu būt labāka, bet tas būs skaidri zināms tikai pēc kartupeļu novākšanas. Cenas kartupeļiem šogad ir zemākas – agrie kartupeļi vēl maksāja eiro kilogramā, bet lielākos apjomos tos iepērk par 16 santīmiem kilogramā. Tas, protams, ir izdevīgi pircējiem, bet neapmierina kartupeļu audzētājus.

Mēs redzam neiespējamo. Bet kas patiesībā notiek mūsu acu priekšā? Saruna iepazīstam burvju triku aizkulises kopā ar iluzionistu Edžu Kauķi.

Latvijā sāk operāciju "Vilkatis" nelegālās migrācijas ierobežošanai; pie Silenes atklāj pirmo migrantu izrakto tuneli.

Gada inflācija jūlijā Latvija sarukusi līdz 2,6 %; lielākais sadārdzinājums − ar mājokli saistītiem pakalpojumiem.

Izglītības un zinātnes ministrija piedāvā steigšus pieņemt izmaiņas jaunajā skolu finansēšanas modelī „Programma skolā”, padarot to labvēlīgāku pierobežas pašvaldībām.

Karstums un sausums Eiropā rada slogu ekonomikā.

Jau apmēram trīs nedēļas Krievija īsteno jūras blokādi, neļaujot no Ukrainas izvest graudus.

Latvijas-Baltkrievijas pierobežā pirmo reizi atklāts migrantu izrakts tunelis. Tas noticis pusnaktī netālu no Silenes. Paralēli šim atklājumam no šodienas austrumu pierobežā ir sākta operācija „Vilkatis”. Mērķis – ierobežot nelegālo migrāciju. Par to ir paziņojusi valdība. 

Migrantu izraktais tunelis atrasts Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 10 metru attālumā no žoga. Caur šo eju Latvijas-Baltkrievijas robežu nelikumīgi šķērsoja 15 migranti. Tā šodien informē Valsts robežsardze. Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava no „Nacionālās apvienības” devis uzdevumu noskaidrot, vai gar Latvijas robežu var noskenēt zemi.

Kopumā šogad no Baltkrievijas pieķerti vairāk nekā 9,5 tūkstoši migrantu. Bet kopš 2021. gada, kad plūsma sākās, Latvijā nelegāli mēģinājuši tikt jau ap 50 tūkstošiem cilvēku.

Lai nelegālo migrāciju ierobežotu, no šodienas līdz mēneša beigām austrumu pierobežā ir sākta operācija „Vilkatis”, par ko atbildīgs ir Krīzes vadības centrs.

Pagājušajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka, ņemot vērā plašo sabiedrības rezonansi par Saeimas deputātu mājokļa un transporta kompensācijām, pārbaudīs ne tikai Saeimas deputātes Leilas Rasimas ("Progresīvie") saņemtās mājokļa kompensācijas pamatotību, bet vērtēs arī citus gadījumus, kuros deputātu deklarētā dzīvesvieta vai citi apstākļi var radīt šaubas par kompensāciju saņemšanas pamatotību. 

Vai deputātu kompensācijas sistēma ir jāmaina? Krustpunktā analizē Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa, Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāte Skaidrīte Ābrama, dpmnīcas "Providus" direktore, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa.

Tuvojoties Saeimas vēlēšanām, Latvijas Radio Ziņu dienests ir aktualizējis tematu par parlamenta deputātiem piešķirtajām kompensācijām. Tās var saņemt deputāti, kuri dzīvo ārpus Rīgas un Pierīgas - viņi var pieprasīt atlīdzību gan par dzīvokļa īri galvaspilsētā, gan ceļa izdevumiem. Šis stāsts jau ir ļoti sens. Arī agrāk ir vaicāts, kādēļ deputātiem, kuri jau tā saņem pieklājīgu algu, vēl ir jāpiemaksā par viņu Rīgas dzīvokli un degvielas tēriņiem. Portālā "Mana balss" ir ievietots sabiedrības rosinājums atcelt Saeimas deputātu transporta un dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensācijas. Mēneša laikā savākti 4000 parakstu. 

Šīs Saeimas laikā deputātiem kompensācijās samaksāts nedaudz vairāk nekā viens miljons eiro. Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti no simts. Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā saņēmusi Līga Kozlovska (Zaļo un zemnieku savienība), otrajā vietā ir Ramona Petraviča (Latvija pirmajā vietā), saņemot aptuveni 37000 eiro, un tad seko Līga Kļaviņa (Zaļo un zemnieku savienība) ar 36000 eiro. 

Vai ir īpaši finansiāli jāatbalsta deputāti, kas ievēlēti Saeimā, bet viņu pamata dzīvesvieta ir reģionos? Cik godīgi deputāti šo sistēmu izmanto un kā šādi izdevumi saskan ar pašu politiķu norādēm par pieticīgāku dzīvošanu budžeta taupības laikā?

Ja izdzirdam vārdu savienojumu “dabas koncertzāle”, gribas vaicāt, kurā vietā tā atrodas. Šķiet, ka šāds koncertzāles formāts galvenokārt vēsta par vietu. Tomēr ir kāda dabas koncertzāle, kas šo nosaukumu nes, apzīmējot pasākumu. Norisi, kurā katru gadu tiekas citā vietā dabā, to pārvēršot par koncertvietu tikai tāpēc, lai būtu blakus galvenajiem pasākuma vaininiekiem – augiem, kukaiņiem un citiem savvaļas iemītniekiem. Šogad pēc pāris gadu pārtraukuma “Dabas koncertzāle” atgriežas, lai aizvadītu 20 gadu jubilejas svinības. Gaidāmas gan izzinošas aktivitātes, gan multimediāla performance. Tajā nozīmīga loma būs invazīvajām dabas radībām, tostarp, latvāņiem, daudzgadīgajai mārītei, kā arī Spānijas kailgliemežiem, kuri klusēs... latviski.