Krievija grib panākt Ukrainā humanitāro katastrofu. To intervijā Latvijas Radio atzina pie frakcijām nepiederošais Saeimas deputāts, Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvedis un militārais analītiķis Igors Rajevs.

Viņš norādīja, ka Ukrainas pretošanās un uzbrukumi Krievijas mērķiem turpināsies, taču Krieviju tie ietekmējot mazāk, nekā tas, ko Krievija nodarot Ukrainai.

Pagājušajā nedēļā sociālajos medijos parādījās videoieraksts no kāda benzīntanka, kur jaunietis automašīnā ar Lietuvas reģistrācijas numurzīmi pēc degvielas uzpildes aizbrauca nesamaksājis. Zaglis gan ātri tika notverts, bet, ņemot vērā, ka degvielas cena sasniegusi divus eiro litrā, ikviens šāds gadījums, kad zaglis piepilda automašīnas bāku bez maksas, komersantiem rada zaudējumus 100 eiro apmērā. Ko dara Valsts policija un degvielas uzpildes tīklu īpašnieki, lai šādas situācijas nepieļautu? 

Raidījumā Pāri mums pašiem runājam par klusumu. Ne par klusumu ēterā, ko reizēm raidījumu vadītāji redz sapņos, ka šķiet, ka nav ko raidīt, nav mūzikas, nav diska, nav ierakstu, kaut kas ir pazudis. Šovakar mēs runāsim par klusuma dažādiem aspektiem. Un pret klusumu acīmredzot ir divējāda attieksme: ir cilvēki, kuri ilgojas pēc klusuma, un ir cilvēki, kuri no tā izvairās. Sāksim tieši ar šo pirmo momentu. Kāpēc notiek šī izvairīšanās? Mēs taču dzīvojam tik dinamiskā laikmetā, visu laiku ir ziņas. Mums faktiski būtu vajadzīgs kaut kāds detoks. Bet tas nav tik vienkārši. Kāpēc?

Raidījuma viesi: Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Oskars Smoļaks un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kapelāne Kristīne Dzelzīte. 

Kā reaģēt situācijās, kad kāds cilvēks – tuvinieks vai kāds cits, sāk runāt par pašnāvību un pašnāvnieciskām domām? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē klīniskā un veselības psiholoģe, EMDR terapijas metodes lietotāja Santa Laimiņa-Rubene un klīniskā psiholoģe Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā Marija Bogdanova.

Negribam zaudēt nevienu! Tas ir šī gada Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratona tāds apakšnosaukums, jo labdarības maratons "Dod pieci!" šogad uzmanību pievērsīs tieši Latvijas sabiedrības psihiskajai veselībai un arī tam, lai novērstu draudus, ka kāda dzīve beidzas. Maratona mērķis ir mazināt ar psihiskās veselības grūtībām saistīto stigmu un arī klusēšanu, un, protams, arī palīdzēt cilvēkiem savlaicīgi pamanīt tos riskus, kas būtu jāņem vērā, un arī iedrošināt meklēt palīdzību, kā arī palīdzēt saprast, kas tad īsti sistēmā nestrādā, kā mēs palaižam garām tādus brīžus vai arī tādas situācijas, kur būtu jāpievērš vairāk uzmanības. Vienlaikus šī gada labdarības maratonā tiks vākti ziedojumi konkrētiem, pierādījumos balstītiem palīdzības mehānismiem cilvēkiem pēc pašnāvības mēģinājuma un cilvēkiem ar augstu paškaitējuma vai arī pašnāvības risku. Tāpat maratona laikā tiks uzsvērts, ka krīzes brīžos palīdzība ir pieejama un saruna var būt pirmais solis ceļā uz pārmaiņām, arī uz atlabšanu un uz iespēju turpināt dzīvot.

Temats ir ļoti sarežģīts, un visā pasaulē par to ir ļoti grūti runāt, jo visā pasaulē cilvēki ir atzinuši, ka tiešām draudi dzīvībai, kuri tiek izteikti un uz kuriem vajadzētu reaģēt, ir kas tāds, kas iekšēji sarauties un reizēm arī domāt par to, vai es varu palīdzēt, vai es saprotu, kas notiek, vai es zinu, ko darīt.

Tāpēc runājam vairāk, kā reaģēt tuviniekiem, kuri dzird, ka ir kādi draudi dzīvībai un tos izsaka pavisam tuvs cilvēks. Kur vērsties pēc palīdzības, ko darīt un ko teikt? 

Raidījumā Piespēle saruna par kērlingu, ko bieži vien dēvē par šahu uz ledus. Cik daudz kērlingam un šaham patiesi kopīga, to izstāstīs Latvijas jauktais pāris Katrīna Gaidule un Roberts Buncis. Abi tik tikko pasaules čempionāta atlasē izcīnīja ceļazīmi uz janvārī gaidāmajām zemeslodes meistarsacīkstēm Somijā.

Pirmā komponista un trompetista Gunāra Freidenfelda dziesma "Es un mana sirds" pie klausītājiem nonāca 1969. gadā. Pa šo laiku dziesmu sakrājies daudz. Šoruden komponists, mūziķis un ansambļu vadītājs, Latvijas Radio mūzikas programmu veidotājs Gunārs Freidenfelds šoruden svinēja 85. jubileju. Viņam veltīts šīs dienas raidījums.

"L'Arminuta". Tulkotāja Dace Meiere atgādinās šī romāna oriģinālo nosaukumu itāļu valodā, kuram nācās meklēt atbilstošāko vārdu latviski. Tas ir "Atdotā". Donatellas Di Pjetrantonio romāns ir par meiteni, kuru atdod atpakaļ bioloģiskajai ģimenei kādā Dienviditālijas ciematā. Nekādu paskaidrojumu nav, bet dzīves apstākļi tagad ir visai atbaidoši. Romāna dialogos autore izmanto itāļu valodas dialektu, kā runā Abruco reģionā.

Romānā "Atdotā" varam meklēt divas mātes, divas māsas, divas identitātes.

Mūsdienu itāļu rakstniece Donatella Di Pjetrantonio literatūrā ienākusi samērā vēlu, viņas profesija ir bērnu zobārste. Ar romānu "Atdotā" viņa ieguva starptautisku atzinību, darbs tika ekranizēts un tulkots daudzās valodās. Nākamais Donatellas Di Pjetrantonio romāns "Borgo Sud" turpina romānā "Atdotā" sākto stāstu par māsu attiecībām, atmiņām un izvēlēm. Viņas spēks ir apvienot lokālo ar universiālo.

Donatellas Di Pjetrantonio romānu "Atdotā" no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevuši "Latvijas Mediji".

Raidījumu atbalsta:

Ar Kati runājam par to, cik ilgs ir dzīves laiks un kāpēc gan mums visiem noderētu laika mašīna. Lasām Agneses Vanagas komiksu "Plastmasas huligāni. Misija nākotnei" ("Baltijas Vides Forums") un Luīzes Pastores "Te tu esi!" ("Liels un mazs").