Raidījumā Pievienotā vērtība runājam par siltumapgādi un cik tā mums izmaksā, kā arī par sociālo uzņēmējdarbību.

Ir klāt tas laiks, kad daudzu mājsaimniecību budžetiem nāksies sarauties, jo rudens ir ne tikai skaists, bet nes līdzi arī apkures rēķinus. Un šogad tie daudzviet būs lielāki nekā iepriekš – vismaz, ja vērtē tarifus.

--

Izmantot biznesa metodes, ražot preces vai sniegt pakalpojumus un radīt sociālo ieguvumu, nevis fokusēties uz peļņu – jau vairākus gadus Latvijā ir sociālie uzņēmumi un sociālā uzņēmējdarbība. Šobrīd Latvijā šādu uzņēmumu ir ap 330. Bet darboties šajā uzņēmējdarbības jomā nav vienkārši. Tas izskanēja arī sociālajai ekonomikai veltītajā konferencē.

14. oktobrī, rakstnieka Anšlava Eglīša dzimšanas dienā, kultūras centrā “Siguldas devons” notika rakstnieka 120. jubilejai veltīta personīgo stāstu konference “Anšlavs un es. Starp vārdu, otu, skatuvi un ekrānu”. Konferences dalībnieki dalījās stāstos, kas atklāja katra paša saistību ar kādu no Anšlava Eglīša daiļrades jomām, aizraušanos vai būšanu Inciemā. “Siguldas devonā” vēl mēnesi skatāma  izstāde “Anšlavam Eglītim 120”.

--

Izstāde “Anšlavam Eglītim 120” kultūras centrā “Siguldas Devons”  būs skatāma līdz 14. novembrim. Savukārt Latvijas Nacionālā rakstniecības un mūzikas muzeja lasītavā Pulka ielā pašlaik skatāma izstāde “No diapozitīviem līdz paplātei – Anšlavs un Holivuda”. 21. oktobrī plkst. 18.00 Latvijas Nacionālais rakstniecības un mūzikas muzejs aicina tikties ar rakstnieku Anšlavu Eglīti caur videokameras aci filmētā materiālā, kas glabājas muzeja krājumā, “Visi mani labākie teicieni ir ierakstīti manās grāmatās”. Pasākums notiks muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā “Prokrastinācija un radīšana” Mārstaļu ielā 6, Rīgā.

17. oktobrī Rīgas Kongresu namā jeb topošajā Rīgas Filharmonijā notika Latvijas Arhitektūras gada balvas 2026 svinīgā apbalvošanas ceremonija. Kultūras rondo izvaicājam Latvijas Arhitektūras gada balvas 2026 laureātus Agnesi Levinu un Ediju Levinu un arī īpašās balvas "Gada arhitekts" ieguvēju Gati Didrihsonu.

--

Latvijas Arhitektūras zelta gada balvu jeb "Grand Prix" saņēma kultūras nama pārbūve Salaspilī, kura autori ir "Levins arhitekti" (Edijs Levins, Agnese Levina) sadarbībā ar arhitekti Ivetu Lūsi. Pirmo reizi Latvijas Arhitektu savienības vārdā tika piešķirta arī īpaša atzinība "Gada arhitekts" par nozīmīgu ieguldījumu nozares attīstībā, ko ieguva Gatis Didrihsons.

Tika pasniegtas arī trīs Latvijas Arhitektūras sudraba gada balvas un citas atzinības.

Sudraba gada balvu ieguvēji ir: Konrāda kvartāls Cēsīs (autori "Outofbox" un "Konvents"), mākslas muzejs "Zuzeum" (autori "Make Make" un "Balta istaba"), kā arī Mācītājmājas pārbūve un klēts izbūve Kuldīgā (autori "Diānas Zalānes projektu birojs" un "Field Studio").

Latvijas Arhitektūras gada balva ir augstākais apbalvojums arhitektūras jomā Latvijā, kas ne tikai izceļ nozīmīgākos sasniegumus Latvijas arhitektūrā, bet arī aicina ikvienu domāt par labu arhitektūru, to iepazīt, vērtēt un svinēt. Latvijas Arhitektūras gada balvai bija nominēti 16 finālisti.

Vairākus gadsimtus seni cilvēka pīšļi diezin vai būs pirmais, kas nāk prātā, kad iedomājamies, kā pēta cilvēku slimības, uzturu, dzīvesveidu senatnē, taču tieši aizgājēju mirstīgās atliekas ir vesela zināšanu bagāža. Latvijā nevaram lepoties ar mūmijām kapenēs, taču arī pie mums dievnamos un kapenēs apglabāti cilvēki, kuru mumificēto  mirstīgo atlieku pētīšana sniedz unikālu informāciju par attiecīgā laika slimībām, dzīvesveidu, dzīves apstākļiem un daudz ko citu. Jaunie medicīnas studenti apņēmušies apzināt mumificētās atliekas Latvijā un pētīt tās ar mūsdienīgām metodēm. Par ieceri Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti Aleksis Ķeviņš un Madara Uzula.

Purva klimatiskie apstākļi ļauj vēstures liecībām saglabāties gadsimtiem ilgi; tostarp arī senajiem cilvēkiem. Kas purva vidē ir tik īpašs un neparasts, kas ļauj arheologiem palūkoties pat tūkstošiem gadu senā pagātnē? Kas īsti ir "purva līķi" un ko par tiem var atklāt vēl neizstrādos vērtīgos Latvijas purvos?

Pavisam drīz, 22. oktobrī, kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos režisora Reiņa Kalviņa filma "Klajumā aiz meža". Darbs pieteikts kā psiholoģisks detektīvs par atradumu purvā, kas sašūpo mazpilsētas iedzīvotāju attiecības. Režisors teicis, ka ideja radusies, kad viņš uzzinājis par purva līķu fenomenu. Proti, laiku pa laikam Eiropā purvos tiek uzietas senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Tāpēc šajā stāstā palūkosim no bioloģiska skatu punkta šo tematu, kā šādā vidē var saglabāties dažādi organismi, kuras ir senākas atradnes un kādu informāciju biologam sniedz "purva līķis"? Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadošā pētniece Laimdota Kalniņa.

Oktobra sākumā Latvijā sākusies tradicionālā gripas un citu elpceļu infekciju monitoringa sezona. Gripas izplatība vēl ir zema, bet vai jau pienācis laiks vakcinācijai pret šo un citām sezonālām slimībām? Par vakcināciju, plaušu mēri, kas izplatījies Krievijā, un Rietumnīlas vīrusu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore

Aktīvākais gripas izplatības laiks parasti ir decembrī, janvāri un februārī. Standarta vakcīna cilvēku aizsargā 4-6 mēnešus. Tāpēc labākais laiks sākt vakcinēties pret gripu ir oktobra otrā puse, novembra sākumā to noteikti būtu jāizdara. Šobrīd diemžēl kavējas standarta devas vakcīnu piegāde, jo diezgan vēlu ražotāji uzzināja, kāds būtu labākais sastāvs. Un ir arī problēmas ar sastāvdaļām. Līdz ar to standarta devas vakcīnu piegāde kavējas. Šobrīd valstī ir pieejama augstas devas vakcīna, kas ir domāta pacientiem vecumā 60+.

Sociālajos medijos arī Latvijā arvien populārāka kļūst karnivoru diēta, kuras piekritēji uzturā lieto gandrīz tikai gaļu un citus dzīvnieku izcelsmes produktus. Influenceri sola labsajūtu un veselību, bet šie solījumi bieži vien iet roku rokā ar maldiem. Par to stāsta "Re:Baltica" faktu pārbaudes projekta "Re:Check" žurnaliste Evita Puriņa. Vispirms par pagājušajā nedēļā plaši izplatījušos mītu, ka Ukrainas triecieni pa "Yandex" datu centriem ievērojami samazināja Krievijas propagandas izplatību.

Kultūrvēsturiskam detektīvam līdzinās pasaulē pazudušo mākslinieks Vilhelma Purvīša gleznu meklējumi, ko pirms diviem gadiem uzsāka Purvīša muzejs. Šis process ir aizraujošs un negaidītu atklājumu pārpilns. Purvīša mantojuma digitālajā katalogā šobrīd apkopoti 450 darbi. 27 no tiem atrasti šogad un tos no piektdienas, 23. oktobra, virtuālā formātā varēs apskatīt kultūras centrā ”Ola”. Izstādē būs eksponētas arī vairākas mākslinieka oriģinālgleznas.

Aicinot uz izstādi, muzejs lūdz atbalstu arī Purvīša dzimtās mājas jumta nomaiņai, kas ir steidzami nepieciešama.

Vilhelma Purvīša dzimtas mājās ”Vecjauži” Zaubē jau trešo gadu top Purvīša muzejs. Pērn tas kļuva par privātu valsts akreditētu muzeju, kurā tiek pētīts Purvīša mantojums, veidots krājums un meklētas pasaulē pazudušās mākslinieka gleznas.

Diemžēl, ”Vecjaužu” jumts ir savu laiku nokalpojis, lubiņās radušies caurumi, steidzami nepieciešams remonts, bet muzejam vienam to paveikt nav pa spēkam.