Sācies skolēnu brīvlaiks, kas vismaz Rīgas ielās no rītiem un vakaros atslogo satiksmi un mazina sastrēgumus, taču rudens un ziema jebkurā gadījumā visiem satiksmes dalībniekiem rada sarežģījumus ar miglu, nokrišņiem, apledojumu. Šoreiz saruna par vienu no parasti uzticamākajiem sabiedriskā transporta veidiem – vilcienu.

Ja salīdzina ar pilsētas sabiedrisko transportu – tramvajiem, trolejbusies un autobusiem vai starppilsētu autobusiem vai vēl jo vairāk aviāciju, vilciens parasti šķiet uzticamāks, ka to mazāk ietekmē slikti laikapstākļi, bet izrādās, ka arī dzelzceļš gana bieži cieš ne tikai lielām stihijām, bet pat rudens lapas var ietekmēt vilciena pārvietošanās ātrumu.

Bet visvairāk bažu protams, ir par tuvojošos ziemu. Atceramies, ka jaunie elektrovilcieni bija ļoti cimperlīgi, kad iestājās krietnāks sals un sniga. Saruna ar “Pasažieru vilciena”, ko pazīstam ar zīmolu "ViVi" vilciena vadītāju Artūru Šiškovu.

Hāgas konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā  tika pieņemta vēl tālajā 1954. gadā, bet vienam no konvencijas protokoliem Latvija pievienojas vien tagad. Par gaidāmajām izmaiņām un to, cik gatavi esam sargāk Latvijas kultūras vērtības krīzes gadījumā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē un skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsniece komandkapteine Iveta Bērziņa un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula. Sazināmies ar Roberta Mūka muzeja Galēnos vadītāju Gitu Palmu un Līvu savienības vecāko Ģirtu Gailīti.

Ar skaļiem paziņojumiem jau atkal aktualizējies jautājums par nacionālā futbola stadiona izbūvi. Futbola federācijas vadība izteikusi izmaksu aplēses, savukārt pašvaldības pārstāvji stadionu grib citā vietā nekā to redz federācija. Kamēr mēs Latvijā turpinām diskutēt, vajag vai nevajag, stadionu jautājumā mums tālu priekšā aizskrējuši lietuvieši.

86 miljoni eiro – tieši tik varētu maksāt nacionālais futbola stadions. Šo skaitli Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko pirms pāris nedēļām minēja tikšanās laikā ar FIFA prezidentu Džanni Infantino, kurā piedalījās arī Ministru prezidents Andris Kulbergs no "Apvienotā saraksta". 

Tuvākajā laikā gaidāma Latvijas nacionālās aviokompānijas „airBaltic” darbinieku kolektīvā atlaišana, un tas ir vissarežģītākais gaidāmais process. To intervijā Latvijas Radio sacīja „airBaltic” padomes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs. Konkrētu atlaižamo skaitu viņš atteicās minēt.

Pašu darbinieku masveida aiziešana no kompānijas nenotiekot. Tāpat kompānija cerējusi īstenot masveida darbinieku pārcelšanu uz nepilnu slodzi, tā mazinot atlaišanas, bet tas nav izdevies. Martinovs minēja, ka šobrīd rit arī flotes samazināšana un līdz gada beigām būšot 36 lidmašīnas. Taču līdz 2030. gadam pakāpeniski plānots floti palielināt līdz 40 lidmašīnām.

--

Nacionālā aviokompānija „airBaltic” piedzīvo vienu no būtiskākajām pārmaiņām uzņēmuma vēsturē. Jaunais biznesa plāns paredz mazāku floti, šaurāku maršrutu tīklu un arī darbinieku skaita samazināšanu. Šobrīd aviokompānija ASV sākusi finanšu restrukturizācijas procesu jeb tā dēvēto "Chapter 11", lai pārkārtotu savas finanšu saistības un piesaistītu jaunu finansējumu.

Daudzi viņu pazīst kā Našķoties Zani – meiteni, kura parāda, ka gardus ēdienus var pagatavot vienkārši un ar prieku. Ēdienu blogere un pavāgrāmatu autore Zane Grēviņa viesos raidījumā Monopols.

Arī šonedēļ oficiālas koalīcijas sarunas vēl nenotiks. Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” paziņojis, ka apvienība ar potenciālajiem partneriem tiksies nākamnedēļ – trešdien, 28. oktobrī. Pirmās sarunas paredzētas ar šī brīža partneriem Nacionālo apvienību un “Jauno Vienotību”. Taču “Apvienotais saraksts” plāno tikties arī ar citām Saeimā jaunievēlētajām partijām. Vispirms premjers vēlas vienoties par darāmajiem darbiem un sadarbību, tikai pēc tam – par ministriem un amatu sadali.

Arī šonedēļ oficiālas koalīcijas sarunas vēl nenotiks. Premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” paziņojis, ka apvienība ar potenciālajiem partneriem tiksies 28. oktobrī.

Bērnu aizsardzības centrs brīvlaika nedēļā aicina pieteikt atbalstam bērnus, kuriem ir uzvedības vai atkarību problēmas.

Skolotāji aizvien vairāk izmanto mākslīgā intelekta rīkus, to apguvei trūcis valsts un pašvaldību atbalsts.

Krievijas, Ķīnas un ASV līderi varētu tikties jau nākamajā mēnesī, lai spriestu par iespējām izbeigt gandrīz piecus gadus ilgušo karu Ukrainā.

Latvijas motokrosa braucēji Kārlis Alberts un Jānis Mārtiņš Reišuļi negaidīti palikuši bez komandas jaunajai sezonai pasaules čempionātā.

Diasporas  līdzdalība vēlēšanās piedzīvo negatīvu tendenci jau vairākas vēlēšanas pēc kārtas. Šoreiz, neraugoties uz plašākām balsošanas iespējām, no teju divsimt tūkstošiem ārpus Latvijas mītošajiem balsstiesīgajiem vēlēšanās piedalījās vien 11,6%. Kas attur diasporu no balsošanas, kā situāciju var mainīt vai samierināties ar jauno realitāti? Par to saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts.

Analizē komunikācijas zinātnes doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Mārtiņš Kaprāns, Centrālās vēlēšanu komisijas vadošā eksperte ārējās sadarbības jautājumos Inita Dzene, Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes priekšsēdētāja vietniece Mārīte Kļaviņa, Eiropas latviešu apvienības vadītāja Ilga Švāne un portāla „Baltic Ireland” žurnāliste Inguna Mieze.

Vidustermiņa vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs saspringti gaida visā pasaulē, jo pēc tām būs redzams, vai ASV prezidents Donalds Tramps varēs darboties tikpat neierobežoti, kā līdz šim. Trampa paziņojumi par Krievijas dīzeļdegvielas iepirkšanu un izdarītais spiediens uz Ukrainu daudziem kārtējo reizi liek uzdot jautājumu, kurā pusē ASV īsti atrodas? Citi mierina, ka pēc 3. novembra situācija mainīsies. Par to Krustpunktā runājam plašāk ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru Tomu Rostoku.