Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par sportu kā Krievijas realizētās ārpolitikas daļu un savas paaudzes dzīvi mūsdienu Ukrainā.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Ukrainas skeletonistu Vladislavu Heraskeviču par sportu kā Krievijas realizētās ārpolitikas daļu un savas paaudzes dzīvi mūsdienu Ukrainā.

Cik bieži jūs esat Latvijā? Latvija jums droši vien ir labi zināma vieta.

Vladislavs Heraskevičs: Jā, Latvija ir ļoti tuva manai sirdij, un patiesībā mana skeletona karjera aizsākās šeit, Latvijā, 2014./ 2015. gada sezonā ar Dukuru ģimenes palīdzību. Kopš tās reizes mēs katru gadu kādu laiku esam šeit. Dažreiz vairāk, dažreiz mazāk – atkarībā no kalendāra –, taču vienmēr ar lielu prieku.

Šķiet, ka tā bija viena no pirmajām intervijām pēc jūsu diskvalifikācijas Milānas-Kortīnas olimpiskajās spēlēs laikrakstam "The Guardian", kurā teicāt, ka jums palikuši nenoslēgti rēķini ar olimpiskajām spēlēm. Kā jūs redzat nākotnē savas attiecības ar olimpiskajām spēlēm?

Vladislavs Heraskevičs: Mana diskvalifikācija bija Starptautiskās olimpiskās komitejas (SOK) vadības atbildība, bet olimpiskā kustība – tie ir arī līdzjutēji, cilvēki, kas skatās spēles, dažādu sporta veidu sportisti un treneri. Man joprojām ļoti patīk olimpiskā kustība, man patīk tas, ko tā pārstāv, taču esmu ļoti vīlies SOK lēmumos. Ne tikai attiecībā uz savu diskvalifikāciju, bet arī par neseno ieteikumu atļaut dalību krieviem. Tomēr kopumā olimpiskā kustība ir lieliska, un es gribu piederēt pie olimpiskās ģimenes.

Kā jums šķiet, kāda izskatīsies pasaule 2030. gadā?

Vladislavs Heraskevičs: Cerams, bez kara.

Vai vispār ir iespējams ko tādu prognozēt?

Vladislavs Heraskevičs: Protams, to ir grūti prognozēt, jo var notikt jebkas, tomēr es ceru – un tā ir tikai cerība –, ka Ukrainā vairs nebūs kara un mēs mēģināsim atgriezties normālā dzīvē.

Pašlaik ir ļoti grūts brīdis. Ja jūs man 2020. gadā būtu teicis, ka mums būs pilna mēroga karš un ritēs jau piektais pilna mēroga kara gads… neviens neticētu, ka tas varētu vilkties tik ilgi un ka Eiropā norisināsies tik milzīga traģēdija. Bet tā nu tas ir. Tāpēc šobrīd es nemēģinu prognozēt neko četrus gadus uz priekšu. Mēs cenšamies darīt savu darbu un kaut kādā veidā atbalstīt savu valsti. 

Oktobra sākumā uz Latvijas – Baltkrievijas robežas notika nepatīkami incidenti, kad tika sabojāti vairāki elektrības skapji, kas nepieciešami robežas novērošanai. Īsi pirms tam pārdesmit cilvēku lielu migrantu grupu pār robežu bija dzinuši bruņoti maskās ģērbti pavadoņi, kas draudēja mūsu karavīriem un apmētāja viņus ar akmeņiem. Par to visu atbildību uzņēmās mazpazīstams grupējums, kas sevi sauca par "Melnajiem rusiem", bet eksperti uzreiz minēja, ka aiz tiem darbojas specdienesti. Krustpunktā runājam par to, kāda situācija ir uz mūsu robežas, arī par to, cik veiksmīga ir operācija „Vilkatis”, kas sākta jau augustā un ir pagarināta līdz gada beigām. Diskutē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsnieks Guntars Strazdītis, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Ivars Ruskulis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Raimonds Bergmanis un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore.

Iedomājieties, ka no rīta pamostaties un atklājat, ka esat kļuvuši par miljardu eiro bagātāki. Jūs neesat nostrādājuši nevienu papildu stundu, neesat saņēmuši algas pielikumu un neesat laimējuši loterijā. Vienkārši jums piederošo uzņēmuma akciju vērtība vienas nakts laikā ir pieaugusi par miljardu eiro.

Iedomājieties, ka, neraugoties uz šo milzīgo bagātības pieaugumu, jums, iespējams, uzreiz nav jāmaksā nekāds nodoklis. Lielākajai daļai cilvēku tas izklausās neticami. Taču pasaules bagātākajiem cilvēkiem šāda situācija nav nekas neparasts. Miljoniem eiropiešu katru mēnesi maksā ienākuma nodokli, valdības meklē līdzekļus veselības aprūpei un pensijām, bet ekonomiskā nevienlīdzība joprojām ir viena no nozīmīgākajām sabiedrības problēmām.

Tāpēc šoreiz raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas spriežam, vai bagātajiem būtu jāmaksā vairāk? Kurus cilvēkus mēs vispār uzskatām par bagātiem? Un kāpēc ieviest nodokli lielām bagātībām ir tik sarežģīti? Runājam par “Tax the Rich” jeb par ekonomiku, politiku un pasaules miljardieru gandrīz neaptveramajām bagātībām.

Raidījumu veido arī Patrīcija Masaļska no Latvijas Ārpolitikas institūta.

Poētiska ekskursija galvenās varones iekšējā pasaulē – tā iestudējumu “Mans tēvs – krievs” raksturo režisors Viesturs Roziņš. Aizvadītās nedēļas nogalē notika pirmizrāde Ingas Žoludes lugas “Mans tēvs – krievs” iestudējumam Stūra mājā. Izrāde – ekskursija ved skatītāju pa Stūra mājas gaiteņiem un telpām, stāstot par kādas ģimenes nesenās pagātnes notikumiem, savijot tos ar 20. un 21. gadsimta vēsturiskajām norisēm. Izrāde tapusi ciešā sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju. 

--

“Mans tēvs – krievs” pirmizrāde Okupācijas muzeja filiālē Stūra mājā notika 16. oktobrī, tuvākās izrādes oktobrī un novembra sākumā jau izpārdotas, iespēja redzēt izrādi 10., 14., 26. un 30. novembrī.

Es domāju par kaķi – kas atklājies un kāda kopbilde veidojusies režisorei Lailai Pakalniņai un operatoram Gintam Bērziņam, strādājot pie jaunākās filmas ar šādu nosaukumu Kultūras rondo pārrunājam ar filmas veidotājiem.

Rīgas Starptautiskā kinofestivāla nedēļa ir tieši pusē, un šovakar, 20. oktobri, Latvijas pirmizrādi festivāla konkursa programmā piedzīvos viena no divām Latvijas režisoru spēlfilmām – Lailas Pakalniņas par „kustīgo un nekustīgo attēlu poēmu” dēvētais kino darbs „Es domāju par kaķi”. Filmas veidotāji joko, ka tā uz ekrāniem nonākusi no miskastes, jo tieši pie atkritumu konteinera savulaik atrasts fotonegatīvu maisiņš operatora Ginta Bērziņa un režisores Lailas Pakalniņas rokās izaudzis par poētisku kino dzejoli, kurā autori iztēlojas dzīvi aiz šiem izmešanai lemtajiem kadriem par 60.–70. gadu Latviju. Par filmas neparasto tapšanu un ceļu pasaulē, par kustīgā un nekustīgā attēlu saruna ar Lailu Pakalniņu un Gintu Bērziņu. 

--

Kinoteātrī “Splendid Palace” festivāla norises laikā līdz 25. oktobrim iespēja apskatīt arī kinooperatora un fotogrāfa Ginta Bērziņa melnbalto fotogrāfiju izstādi “Fotogrāfijas no sērijas Nr. 179”. 

Savukārt Talsos kinoteātrī “Auseklis” 24. oktobrī norisināsies filmas īpašā pirmizrāde-svētku seanss kopā ar filmā iesaistītajiem Talsu novada cilvēkiem.

Pēc filmas nacionālās pirmizrādes 20. oktobrī “Es domāju par kaķi” uzsāks savu ceļu pie skatītājiem Latvijas kinoteātros, kultūras namos un citās izrādīšanas vietās.

Medijos izskan biedējošas prognozes par dabas parādības "El Ninjo" radītiem ekstremāliem laikapstākļiem nākamajā gadā. Tā rodas Klusajā okeānā, bet ietekmē laikapstākļus viscaur uz planētas. Jau šobrīd atseviškās terirotijās, piemēram, Kalifornijā šo El Ninjo dēvē par rekordspēcīgu, kas vienā vietā var izrausīt ilgstošo sausumu, citā - postošus plūdus. Arī Eiropai sola vairāk nokrišņu un lielākas vētras, bet planētas dienvidu puslode jau šobrīd izjūt "El Ninjo" sekas plūdos vai sausuma viļņos. Kas īsti ir šī Klusā okeāna dabas parādība un kā tā ietekmē laikapstākļus uz planētas? Vai arī Latvijā ir jāraizējas, ka ziema būs vējaināka vai aukstākā? Skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Prognožu un klimata daļas vadītājs, meteorologs Andris Vīksna un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Agrita Briede.