No 413 000 Latvijas senioriem, kas ir vecumā no 65 līdz 74 gadiem, ceturtā daļa pēc pensijas vecuma sasniegšanas turpina strādāt. Katru gadu strādājošo pensionāru skaits palielinās. Piemēram, 2011. gadā darba gaitas turpināja nepilni 10 % senioru, šogad tie ir jau 26 %.

Skaidrojam, vai seniori strādā, jo pensijas ir mazas vai citu iemeslu dēļ? Un kā pensionārus kā darbiniekus vērtē darba devēji?

Runā, ka ar bitēm nekad neko nevar zināt. Varbūt tāpēc rūpes par tām prasa pacietību un vērīgumu. Monopolā saruna ar Latvijas Biškopības biedrības valdes locekli, biškopi Tomu Grudovski.

Kiberuzbrucēji piekļuvuši Ceļu satiksmes drošības direkcijas datorsistēmām un nozaguši arī lietotāju personas datus – kā tas ietekmējis uzņēmuma darbību un pakalpojumus un kas jāņem vērā lietotājiem.

Ukrainas galvaspilsēta gatavojas ziemas pārlaišanai – Kijivā veido sarakstus ar cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kurus krievijas uzbrukumu un aukstuma dēļ varētu pārvietot uz speciāli pielāgotām vietām.

Audzis Rīgas lidostas muitā atklāto pārkāpumu skaits un parādījusies jauna tendence – centieni ievest Latvijā neatļautus miega medikamentus.

Atgriežoties no vasaras pārtraukuma, Kur kritiķiem nav vietas piedāvā ieklausīties pārdomās par diviem vasaras dižpārdokļiem – Holivudas lielformāta meistara Kristofera Nolana "Odiseju" un dzīvā klasiķa Stīvena Spīlberga "Atklāšanas dienu".

Kristofera Nolana "Odisejas" ekranizācija paredzami ir uzsākusi ne vienu vien kaismīgu viedokļu apmaiņu. Vēl pirms filmas iznākšanas sākās debates par to, cik tuvu vēsturiskajai realitātei ir jāpieturas aktieru atlases procesā un kostīmu mākslinieka darbā, kā vispareizāk skatīties pirmo uz IMAX kameras pilnībā uzņemto darbu (operators Hojte van Hoitema) un vai režisora firmas zīme, rotaļas ar naratīvo laiku, ir iederīga, ekranizējot vienu no Rietumu kultūras pamattekstiem.

Sarunā pievēršamies tam, kā "Odiseja" ir pielāgota 21. gadsimta skatītājam, un tam, ko filma ir zaudējusi pa ceļam, kā arī aplūkojam paradoksālu situāciju – filmā ar teju neticamu slavenu aktieru piesātinājumu ir vien pāris, kuriem ir īstas lomas ko tēlot.

1975. gadā Stīvens Spīlbergs reanimēja "blokbāstera" jēdzienu ar "Žokļiem" – spriedzes pilnu stāstu par piekrastes pilsētas reakciju, saskaroties ar briesmām no okeāna dzelmes. 2026. gada "Atklāšanas diena" apdraudējumu (vai glābiņu) iztēlo nākam no kosmosa citplanētiešu veidolā, taču šķiet, ka mēroga maiņa ne vienmēr nozīmē ietilpīgāku tematisko arsenālu.

Pārspriežam to, kā filma, šķiet, izvēlas pārāk vienkāršu reģistru sarunai par mūsdienu pasaules izaicinājumiem, savādām tēlveides izvēlēm, un to, kas šim zinātniskās fantastikas trillerim ir kopīgs ar animēto bērnu detektīvseriālu "Skubijs Dū".

Krustpunktā izvaicājam Krīzes vadības centra vadītāju Arvi Zīli.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Televīzijas žurnālists Dāvids Freidenfelds un 360TV žurnālists Uldis Āboliņš.

Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcas, kādreizējā cisterciešu māsu klostera, stāsti vēsturnieka stāstījumā, rekonstruētos viduslaiku dziedājumos un laikmetīga skaņu vidē. Kultūras rondo kopā ar  senās mūzikas pētnieci un mūziķi Laini Taboru un vēsturnieku Andri Levānu atklāsim vienu no mazāk zināmajām Rīgas vēstures lappusēm.

16. augustā Rīgas Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā norisināsies koncertstāsts "Klostera stāsti". Tā centrā būs vēsturnieka Andra Levāna stāstījums par klosteri un tā iemītniecēm, viduslaiku dziedājumi "Schola Cantorum Vox Iubilantis" izpildījumā (mākslinieciskā vadītāja Laine Tabora) un Andreasa Teobalda (Andreas Theobald) laikmetīgā skaņu vide. Šos elementus vienotā telpiskā un dramaturģiskā risinājumā savienos režisore Anna Viduleja.

Koncertstāsta iecere radusies mūziķei, senās mūzikas pētniecei un interpretei Dr. art. Lainei Taborai, strādājot ar Rīgas cisterciešu māsu 15. gadsimta lūgšanu grāmatām. Tajās saglabātie liturģiskie teksti un muzikālais materiāls kļuvuši par pamatu koncertstāstu ciklam, kuros klostera vēsture atdzīvojas mūzikā, stāstījumā un mākslinieciskā interpretācijā, pirmoreiz sasniedzot plašāku publiku.