Šodien, 26. maijā, 85. dzimšanas dienu svin viens no Latvijas spožākajiem skaņu meistariem – komponists Imants Kalniņš. Viņa rokrakstu teju ikviens latvietis spēj atpazīt no pirmajām taktīm. Viņa mūzika spēj gan mierināt ar smalku, lirisku skaistumu, gan iedvesmot ar milzīgu, vienojošo spēku.

Maijs jau aizsācies ar viņa jubilejai veltītiem koncertiem. Šovakar koncerts ”Kamēr vien gliemeži skrien” notiks mūzikas namā ”Daile”, bet sestdien – divi koncerti ”Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš” izskanēs Liepājas koncertzālē ”Lielais dzintars”.

Dziedātāju Olgu Rajecku Imants Kalniņš pirms 41 gada uzaicināja dziedāt savā grupā ”Turaidas Roze”, ko Olga sauc par vienu no vislielākajām dzīves dāvanām. Kalniņa mūziku viņa raksturo kā nemainīgu mūsu kultūras vērtību, kurā latviskā stīga cieši savijas ar universālām patiesībām, ko Kalniņš izteicis tieši viņam piemītošajā oriģinālajā rokrakstā.

Imanta Kalniņa jubilejas mēnesi 4. maijā ievadīja pūtēju orķestra ”Rīga” koncerts, kura centrā bija emocionāli daudzslāņainā mūzika no filmas ”Pūt, vējiņi!”. Raksturojot viņa mūziku kopumā, koncerta soliste Ieva Parša un diriģents Valdis Butāns sarunā ar Latvijas radio 3 "Klasika" atzina, ka Imantam Kalniņam izdevies atrast zelta stīgu, lai ļoti meistarīgi izbalansētu starp akadēmismu un tautas sirdi sildošām melodijām.

Kalniņa kompozīcijās mūzika veido vienotu veselumu ar dzeju – šo arī kā ļoti svarīgu šķautni izceļ ilggadējs Imanta Kalniņa muzikālā mantojuma interprets, diriģents Andris Veismanis. Tāpat līdzās dziļi nacionāliem, no mūsu tautas senākajām dzīlēm smeltiem motīviem Kalniņa mūzikā saklausāms arī austrumu, īpaši indiešu kultūras garīgais dziļums.

Andris Veismanis būs pie Liepājas simfoniskā orķestra diriģenta pults koncertos ”Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš”, kas izskanēs sestdien Liepājas koncertzālē ”Lielais dzintars”, koncertos piedalīsies arī grupas ”Turaidas roze”, ”Autobuss Debesīs”, ”Raxtu Raxti”, ”Menuets”, kā arī dziedātāji Jānis Strazdiņš un Aleksandra Špicberga.

Šogad Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola savu desmitgadi un slavenā Liepājas Mākslas skola simtgadi svin kopā. Šīs izglītības iestādes gadu desmitiem bijušas Latvijas kultūras personību šūpulis. Tieši tajās savus pirmos profesionālos pamatus guvuši daudzi izcili mūziķi, mākslinieki, dizaineri un radošo nozaru līderi. Viņu vārdi zināmi gan Latvijā, gan ārpus tās. 

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola Keramikas nodaļas skolotāju un absolventu darbu izstāde ir vērienīga līdzās mūsdienu radošajamiem meklējumiem var redzēt arī Kurzemes tradicionālo keramiku.

Ekspozīcijā kopā ar keramikas pasniedzēju un mākslinieci Vinetu Trumpenieci apskatām skolotāju, absolventu un radošo personību mākslas darbus, kuru ceļš savulaik sācies tieši Liepājas Mākslas skolā. Iekārtojot izstādi, Trumpenieces lielākais gandarījums ir redzēt vienuviet vairāku paaudžu darbus.

Liepājas Mākslas skolā 90 procentu pasniedzēju ir beiguši šo skolu, tā stāsta skolas direktore. Un tieši tāpēc skolas simtgadei veltītas izstādes nosaukums “No sēklas” simboliski atspoguļo skolas nozīmi jauno mākslinieku izaugsmē. Un Vineta Trumpeniece ar lepnumu stāsta par vienu no šī gada absolventiem.

Galerijā “Romas dārzs” Keramikas nodaļas izstādi varēs apskatīt līdz 10.jūlijam, kad notiks skolas salidojums.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas direktore Inga Aziņa uzsver - šeit dzīvo tradīcijas. Ne velti skola vienmēr ir lepojusies ar lietišķās mākslas novirzienu.

Liepājas mākslas skolas simtgades pasākumi noslēgsies decembrī ar izstādi Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā Rīgā. Tajā piedalīsies gan skolas audzēkņi, gan mākslinieki, kuri pamatus apguva Liepājas skolā. Izstādi veido skolas pasniedzējs, mākslinieks Kristiāns Brekte.

Vai angļu valodas skolotāja var izveidot veiksmīgu valodu mācību uzņēmumu un iekarot milzīgu atpazīstamību sociālo medilu platformās? Monopolā saruna ar Gunitu Lanku.

Jaunas valdības veidošana jau iegājusi finiša taisnē un visdrīzāk šonedēļ to apstiprinās arī Saeima.

Pamanīts, nepamanīts, novērots, detektēts – daudz un dažādi vārdi virmo par gaisa apdraudējumiem, par kuriem sabiedrība vairs nevar nerunāt.

Latvijas hokeja izlasei šodien foto diena, komanda gatavojas spēlei pret Ungāriju.

Izraēlas bruņoto spēku izvešana no Libānas dienvidiem ir nediskutējama prasība, kuras izpildi Beirūta centīsies panākt sarunu ceļā. Tā izteicies Libānas prezidents Žozefs Auns.

Jaunajā valdībā ir sadalītas atbildības jomas, taču iespējamos ministrus nosauks rīt, 26. maijā. Tā šodien pēc abu tikšanās paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjera amata kandidāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”. Katrai no jaunās koalīcijas partijām – “Apvienotajam sarakstam”, Nacionālajai apvienībai, Zaļo un Zemnieku savienībai un “Jaunajai Vienotībai” – pienāksies četri ministru portfeļi.

Lai arī publiski valdības sastāvu skaidri uzzināsim vien rīt pusdienlaikā, jau šobrīd iezīmējas iespējamie ministri, kurus gan partijas apstiprina publiski, gan var noskaidrot, tā teikt, neoficiālos ceļos.

Viedokli izsaka domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Darba devēju asociācijas vadītājs Andris Bite.

Par topošu valdību uzklausām arī iedzīvotāju domas.

Pagājušā nedēļā Okupācijas muzejā notika diskusija par kaislībām, kas virmoja trimdas paaudžu starpā 70. gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieskicējam, kādi bija tie karstie temati agrāk, bet kādi jutīgie jautājumi ir šodienas diasporas dažādu paaudžu vidū.

Raidījumā diskutē Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Selga Liepiņa, žurnālists un publicists Juris Kaža, Ginta Ose, kura jau 20 gadu dzīvo Milvokos, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir turienes latviešu luterāņu baznīcas valdē, darbojas arī biedrībā "Eņģeļa sirds", kas organizē ziedojumu vākšanu Amerikas latviešu vidū, lai atbalstītu talantīgus bērnus Latvijā, un Amerikas Latviešu apvienības informācijas nozares vadītāja un Oregonas latviešu biedrības priekšsēdētāja Ieva Dekstere.

--

20. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”.

1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem.

Diskusijā plašāk pievērsās nevis par kultūras sakariem kā oficiālai PSRS/ LPSR politikai, bet gan tam, kādas bija to sekas trimdas sabiedrībā. Padomju vara šos sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā.

Ukraina arvien sekmīgāk uzbrūk Krievijai, un mēs piedzīvojam šī kara blaknes. Par to, kā stājamies pretī jaunajiem izaicinājumiem pieaugošo draudu ēnā, Krustpunktā runājam ar bijušo aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, tagad uzņēmēju Jāni Garisonu.

Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par to, kādus jaunus produktus Latvijas uzņēmumi rada un kādi izaicinājumi ir viņu ceļā. 

„80 % rezultātu dod 20 % piepūļu – jeb pareto princips strādā arī kompetences centros, auklējot inovācijas uzņēmumiem,”saka Vitālijs Skrīvelis no Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centra forumā „Uzdrīksties inovēt”. Viņaprāt šie ieguldījumi ir būtisks atspēriens pētniecībai un attīstībai Latvijas uzņēmumos. 

Bet kas ir šie uzņēmumi, kas, ieguldot pētniecībā un attīstībā, rada jaunas lietas un produktus un kādi šie produkti ir? Un pat ja pirmajā mirklī šķiet, ka inovācijas noteikti ir par kādu no pēdējā laika modes lietām – mākslīgo intelektu, droniem un tā tālāk, ne vienmēr tā ir. Inovācijas ir daudzās un dažādās nozarēs, piemēram, pārtikas ražošanā. Sia "Felici", kuri ražo produktus ar zīmolu "Graci", atklāj – lai tiktu pie tā, ko vēlas patērētāji, arī pārtikas nozarē nepieciešams pētīt un radīt ko jaunu.