Darba vietā jājūtas labi, jo ja par kaut ko būtisku nav padomāts, tas var ietekmēt darbinieka spējas un arī sagaidāmos darba rezultātus. Kā ergonomika palīdz risināt noguruma problēmu, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes profesors Henrijs Kaļķis un SIA "HR Laboratory" vadītāja, konsultante cilvēkresursu vadībā Katri Vintiša.

Kas rada nogurumu darba vidē?

"Tieši šobrīd Latvijas Universitātē veicam aktuālu pētījumu, kas ir Latvijas Zinātnes padomes projekts, kur pētām nogurumu nevis kā vienu skaitli, bet tieši kā fizisku, kognitīvu un arī emocionālu un psihosociālu procesu," norāda Henrijs Kaļķis.

Pētījuma ietvaros zinātnieki cenšas saprast, kuri ir agrīnie signāli, pirms nogurums pārvēršas kādās sāpēs, darba kļūdās.

"Ir vairāki praktiskie piemēri darba vidē, kur mēs redzam, ka, pieņemsim, ka darbinieks ir noguris, un tur ir ļoti daudzi faktori. Varbūt ir darba saturs viņu ir nogurdinājis, plus vēl, iespējams, arī kaut kāda privātā dzīve mājās, jo mums jau summējas šis nogurums no dažādiem faktoriem," skaidro Henrijs Kaļķis. "Vienlaicīgi mēs varam redzēt, ka tas atstāj ļoti būtisku iespaidu uz produktivitāti. Rezultāti netiek sasniegti vai netiek izpildīti darba devēja noteiktie mērķi pilnā apjomā. Un arī viņi [darbinieki] kļūdās, neuzmanības kļūdas bieži vien ir. Tā kā pētījums vairāk ir par ofisa darbiniekiem, ir kļūdas līgumos, ir kļūdas izpildījumā. Ja skatāmies no biznesa efektivitātes viedokļa, rodas zudumi, kas ir jāpārstrādā, jāveido pa jaunu."

Katri Vintiša vērš uzmanību uz tiem, kas paši ir gan darba devēji sev, gan tā veicēji, un mudina arī pašiem cilvēkiem domāt par to, kas raisa nogurumu darbā un kā sev palīdzēt.

"Es par šoferiem un traktoristiem, un arī par manikīra meistariem un frizieriem, par daudziem, kuri ir paši sava darba vadītāji. Viņš ir viens pats traktorā, un tad viņš lemj, cik ilgi ko darīs. Un viņš bieži vien savu veselību sabojā. Kāpēc? Tāpēc, ka viņam vajag izdarīt vairāk, lai nopelnītu vairāk. Un tas ir ļoti skumji,” analizē Katri Vintiša.

"Būtu ļoti svarīgi zināšanas par ergonomiku paturēt ne tikai organizācijas vadības galā, bet lai ikviens cilvēks zinātu, kas viņam palīdzēs un kā viņš savu veselību var saglabāt. Neviens negrib būt slims, bet ikviens grib nopelnīt vairāk, un it sevišķi valstī, kas tikai vēl attīstās.

Es vēlētos, lai tad, kad pētījums būs pabeigts, rezultāti būtu ļoti plaši izziņoti un zināmi un lai katrs saprastu, ka, jā, viņam arī ir pašam atbildība par savu veselību. Un ne vienmēr kāds atnāks un pateiks: tagad tev vajag ieturēt pauzi. Tev pašam tas ir jāsaprot.

--

Par ergonomiku jeb darba vide kā konkurētspējas instrumentu sarunu aizsākām jau jūnija raidījumā.

Ir kāda labi zināma latviešu dziesma par četriem baltiem krekliem. Taču patiesībā tā ir par sirdsapziņām. Iespējams, arī šis stāsts nav tikai par deputātu transporta un mājokļa kompensācijām, bet gan par taisnīgumu, solidaritāti un to, kādu piemēru politiķi rāda laikā, kad no teju visām nozarēm un sabiedrības prasa taupīt.

Turpinot Latvijas Radio ierakstu sēriju par Saeimas tēriņiem, šoreiz uz deputātu transporta un mājokļa kompensācijām raugāmies ar iedzīvotāju acīm. Nepilnu četru gadu laikā 14. Saeimai transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro. Kamēr daudzi cilvēki par ceļu uz darbu un dzīvošanu citā pilsētā maksā paši, portālā "ManaBalss.lv" atkal vāc parakstus par deputātu kompensāciju atcelšanu. Tikmēr eksperti uzsver, ka, lai arī atteikšanās no kompensācijām valsts budžetā būtisku ietaupījumu nedotu, šī diskusija ir par ko vairāk – par taisnīguma sajūtu, sabiedrības uzticēšanos un to, vai politiķi paši ir šobrīd gatavi rādīt priekšzīmi un "savilkt arī savas jostas". 

Mēnesi pēc pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās procentu likmes piemērošanas plašākam pārtikas preču grozam ir vērojams, ka tirgotāji cenas patiešām ir samazinājuši. Taču nav nekāda iemesla domāt, ka pārtika kļūs lētāka arī turpmāk. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.

"Pārtikas produktu cenas produktiem, kas ir Latvijas veikalu plauktos, pamatā diktē notikumi pasaules pārtikas cenu tirgū. Un ja pasaulē pārtikai cena kāpj, tā kāps arī pie mums, neskatoties ne uz kādiem PVN. Mūsu problēma ir, ka Latvijā ļoti liela iedzīvotāju daļa ēd nevis to, ko viņi vēlas, bet to, ko viņi var atļauties. Ļoti daudz vairāk nez vai pērk un ēd, bet cilvēkam paliek nauda makā un viņš nopērk citu pārtikas produktu, varbūt, ka arī kādu vajadzīgu, veselīgu un garšīgu, vai viņš iedod bērnam naudu ekskursijai. Tā nauda vienalga paliek Latvijas ekonomikā," norāda Gulbe.

--

Par pirmo mēnesi, kopš ir ieviesta samazinātā pievienotās vērtības nodokļa likme olām, svaigai putnu gaļai, pienam un maizei, 4. augustā informēs arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

"Eiropas milžus meklējot" ir izrāde visai ģimenei ar paslēpēm un dokumentos balstītu stāstu par sumbriem Latvijā. Izrādi gada garumā izlolojušas scenogrāfes Marta Madara Grantiņa un Ildze Jurkovska. Vispirms skatītāji vēro stāstu par to, kā sumbri pēc daudziem gadsimtiem atgriezās Latvijas ainavā un kā cilvēki centās saprast, ko ar viņiem iesākt. Otrajā daļā skatītāji kļūt par pētniekiem – dodas apkārtējā vidē un meklē vietas, kur milži paslēpušies.

Eiropas sumbrus Latvijā visbiežāk var meklēt Dienvidkurzemes novadā, galvenokārt Papes dabas parka apkārtnē, kur tie dzīvo brīvībā pēc izlaušanās no iežogojuma. Pagājušā gada aprīlī no pētnieces Anitas Zariņas šo stāstu uzzināja scenogrāfes Marta Madara Grantiņa un Ildze Jurkovska. Un radīja izrādi visai ģimenei “Eiropas milžus meklējot”.

Pirmajā daļā skatītājus iepazīstina ar sumbru stāstu, kas balstīts dokumentālos faktos. Mēs skatamies uz galda izvietotu pilsētas maketu. Mākslinieces ar plastmasas un keramikas figūriņām šaha spēles veidā soli pa solim stāsta sumbru izlaušanās stāstu. Pateicoties skaņu māksliniekam Ernestam Valtam Circenim, katrai mazajai figūriņai ir sava balss.

Savukārt otrā daļa, kā stāsta Marta Madara Grantiņa, ir vairāk poētiska mākslinieču interpretācija par to, kā tas stāsts varētu attīstīties tālāk.

“Eiropas milžus meklējot” ir citādākas formas teātris, kas vairāk fokusēts uz vizuālo un objektu teātri ar performatīviem elementiem, atstājot telpu arī dzīvei, kur brīvi darboties kopā ar skatītājiem spēlējot paslēpes. Jo sumbrus nevar atrast, sēžot krēslā. Paslēpēs, mums, skatītājiem jāmeklē dažādi objekti, kurus izlolojušas un savām rokām gatavojušas abas izrādes autores.

Izrādes teksta līdzautors Rvīns Varde asprātīgi noformējis izrādes pamatdomu: "Ja ir sumbri, vajag, lai visi tos redz. Citādi, kāda no tiem jēga? Bet, ja redz, tad baidās. Ja neredz, uztraucas."

Šonedēļ Eiropas milžus varēs meklēt Sansusī festivālā. Bet jaunnedēļ sumbri  būs Rīgā, Botāniskajā darzā. 

Viņš ir skrējis un dedzinājis sirdi neparasti. Viņš kopā ar lāci nebaidās no bērniem un šovasar ir atgriezies uz Latvijas lielākajām koncertu skatuvēm. Monopolā saruna ar mūziķi Lauri Reiniku.

Slēgto robežpārejas punktu "Pāternieki" varētu apturēt pavisam. To ierosinājusi Iekšlietu ministrija. Tas nepieciešams, lai garantētu valsts neaizskaramību un novērstu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai, kā arī optimizētu Valsts robežsardzes rīcībā esošos resursus krīzes apstākļos. Ministrija norāda, ka nelegālās migrācijas spiediens joprojām ir nemainīgs un augsts un tas prasa dienestu resursus.

--

Jau ceturto dienu Latvijas-Baltkrievijas robeža ir slēgta. Robežkontroles punktā “Pāternieki” ir iestrēgušas vairākas kravas automašīnas, kam pēc dokumentiem jāšķērso tieši šis robežpunkts. Rindā stāv ap divdesmit kravas auto vadītāju. Kad robežu varētu atvērt, joprojām nav zināms. Vien šodien šoferiem ir iespēja pārformēt dokumentus, lai izmantotu alternatīvos robežkontroles punktus – caur Lietuvu vai Krieviju.

Plašāk stāsta Anna Luīze Ruskule.

Slēgto robežpārejas punktu Pāternieki varētu apturēt pavisam. To ierosinājusi Iekšlietu ministrija.

Robežkontroles punktā “Pāternieki” ir iestrēgušas vairākas kravas automašīnas, kam pēc dokumentiem jāšķērso tieši šis robežpunkts. Rindā stāv ap divdesmit kravas auto vadītāju.

Svētceļnieki no Salaspils sākuši ceļu zu Aglonu.

Migrācijas krīze Seutā rimusies, Maroka un Spānija vaino dezinformāciju migrantu pieplūdumā.

Hokeja federācija Latvijas izlases jauno treneri sola nosaukt tuvākajās dienās.

Krustpunktā Lielā intervija: iniciatīvas "Lielas rūpes par mazajiem" projekta vadītāja Dace Uibu.