Teātra zinātnieces Margaritas Ziedas grāmata „Dzīvot no tā, kā nav” mūs rosināja runāt par tās galveno varoni – aktieri un režisoru Kārli Auškāpu, kurš bijis arī Dailes teātra mākslinieciskais vadītājs. Kaislība ir viens no būtiskākajiem atslēgas vārdiem, kas raksturoja Kārli Auškāpu gan kā mākslinieku, gan personību. Viņa intensīvo emocionālo pasauli spilgti atklāj arī Margaritas Ziedas grāmata.

Kultūras rondo saruna par Kārli Auškāpu ar grāmatas autori Margaritu Ziedu un komponistu Arturu Maskatu.

--

Margaritas Ziedas „Dzīvot no tā, kā nav” par aktieri, režisoru, ilggadēju Dailes teātra māksliniecisko vadītāju Kārli Auškāpu  ir diptiha otrā grāmata. Pirmā bija Ievas Strukas „Astrīda” par aktrisi Astrīdu Kairišu. Viņi ilgus gadus bija arī dzīvesbiedri, un pirmā versija diptiha nosaukumam esot bijusi „Daile un Drāma”.

Starptautiskais trombonistu festivāls ir notikums, kas aizsākās ASV, kā arī vairākkārt pulcējis trombonistus Eiropā. Pēdējo reizi tuvāk Latvijai festivāls notika 2015. gadā Valensijā, Spānijā, bet nu iegriezies arī pie mums, Rīgā. Kāpēc trombonistiem patīk satikties, lai kopīgi uzspēlētu? Kas tad ir tas, kas trombonu izceļ starp citiem pūšaminstrumentiem? Vai šī instrumenta spēles mākslu var apgūt arī pieaugušie? Vai to vajadzētu sākt mācīties jau bērnībā?

Kāpēc cilvēki dodas svētceļojumos un kāpēc šī izvēle daudziem ir tieši Santjago jeb Svētā Jēkaba ceļš? Vai tie ir centieni sadziedēt savas dvēseles rētas vai norūdīt sevi fiziski? Vai varbūt kādam tas ir garīgu meklējumu ceļš un, kas zina, pat dievišķa atklāsme. Santjago ceļš - iesim pa to un runāsim par to raidījumā Kā labāk dzīvot.

Stāsta komunikācijas speciāliste, pasaules apceļotāja, ceļojumu bloga "mugursoma.lv" autore ceļotāja Zane Eniņa, Santjago ceļa izveides autore Latvijā Sandra Rone un Inga Grencberga, kura nesen veikusi Santjago ceļu Portugālē.

"Kad es devos savā pirmajā ceļā, es arī "nesu" mugursomā ļoti daudz šaubu," atzīst Zane Eniņa. Viņa atklāj, ka ceļā devusies pēc veselības sarežģījumiem un pašai sevi bijis jautājums, vai varēs to izdarīt, bet jāmēģina.

"Man liekas, ka vislabāk ir iet bez gaidām," vērtē Zane Eniņa. "Es nez kāpēc biju iztēlojusies, ka es tajā pirmajā ceļā domāšu tādas cēlas domas un ļoti dziļas. Bet viss, par ko es domāju ejot, bija netīras zeķes, šausmīgs nogurums, tad tulznas, tad gribas ēst, tad sāp gūža, tad sāp celis, tad sāp galva, tad vēl kaut kas sāp. Principā tu esi tā nomocījies, ka neviena cēlā doma galvā nenāk. Bet vienā brīdī... Tāpēc es uzskatu, ja vien dzīve ļauj, tomēr iet mēnesi, jo vienā brīdī tomēr atnāk tā tukšā galva un tā sajūta, ka ķermenis beidzot ir norūdījies, un pārņem kaut kāda cita veida sajūta. Fiziskās problēmas atkāpjas otrajā plānā, un tad tu vari ieiet kaut kādā no, es gribētu, te gandrīz nākamajā līmenī. Bet jā, tās atbildes vai tās sajūtas, es atceros, ļoti ilgi, pēc tam nāca. (..) Man liekas, vēl vairākus mēnešus staigāju tādās ceļa jūtīs, un varbūt tās domas pēc tam vairāk piemeklēja, nekā pašā gājumā."

Inga Grencberga papildina, ka visgrūtākais ceļā bija atļaut sev apstāties, piemēram, dienas vidū pēc noietiem tikai pieciem kilometriem pateikt sev - šoodien nebūs vairāk, tagad pietiek, ir jāatpūšas.

"Tu jūties vainīga par to, ka neej, jo tu taču esi atnākusi iet. Ceļš ir arī par spēju apstāties un varbūt arī par atnākt atpakaļ un sagaidīt nākamo brīdi, kad ir jāiet. Tikpat nozīmīgi ir iet, kā arī apstāties un pabūt ar sevi ne tikai emocionāli, bet arī fiziski novērtēt, ko tu vari un ko tu arī nevari beigu galā," papildina Inga Grencberga.

Sandra Rone tomēr rosina iet vairāk nekā divas dienas, jo ceļā veidojas īpaša kopiena, notiek saliedēšanās ar citiem ceļiniekiem.

Santjago ceļa maršrutu ir bezgala daudz. Šādi ceļi vijas cauri visai Eiropai.

"Var iziet pa mājas durvīm, arī no Latvijas vairāki ļaudis tā ir aizgājuši, un tad principā pa jebkuru Eiropas valsti kā tāds asinsvadu tīkls vijas šis ceļa maršruts," bilst Zane Eniņa.

Šovasar gleznainajā Jūrkalnes stāvkrastā sākusies cīņa ar padomju armijas noraktajiem atkritumiem. No bijušās militārās raķešu bāzes ar vēsturisko nosaukumu “Raķešnieki” sāk spraukties un pa stāvkrastu krist lejā plēves, metāla priekšmeti un citi atkritumi. Vietu apsekojis Valsts vides dienests, un atkritumu vākšanu uzsākusi pagasta pārvalde. Līdzās šai problēmai turpinās regulāra no jūras izskaloto un cilvēku nomesto atkritumu vākšana. 

Ar sienas gleznojuma atklāšanu Smiļģa ielā un Kreisā krasta svētkiem rīt, 1. augustā, sāksies Rīgas 825.dzimšanas dienas svinības, kas notiks visu augustu un aptvers visu pilsētu. Kreisā krasta svētki rīt notiks Uzvaras parkā un piedāvās ļoti daudzpusīgu programmu no 12 dienā līdz 11 vakarā. Tieši pēc nedēļas būs Labā krasta svētki, bet augusta vidū abi krasti satiksies Rīgas centrā, kur 14. un 15.augustā notiks svinību kulminācija. Svētku moto ir – ”Atver Rīgu! Kods: 825!”, kas aicina Rīgu ieraudzīt un atklāt no jauna.

Mākslīgais intelekts arvien vairāk ienāk arī vēlēšanu procesos – no dezinformācijas un dziļviltojumiem līdz individuāli pielāgotām ietekmes kampaņām. Vai mākslīgais intelekts spēs ietekmēt mūsu izvēles arvien nemanāmāk un kā stiprināt sabiedrības noturību laikā, kad ietekmēšana kļūst arvien precīzāka un personiskāka? Gaidot Saeimas vēlēšanas, par šīm tēmām saruna ar NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktoru Jāni Sārtu.

Kādi ir galvenie riski, ar kuriem mēs varētu saskarties pirmsvēlēšanu periodā un vēlēšanu laikā?

Jānis Sārts: Manuprāt, ir diezgan daudz jārunā par to, kādi ir tie riski un kādiem riskiem mēs gatavojamies. Šeit ir tie klasiskie riski, bet mēs redzam, tātad pirmais ir, kā militāri teiktu, kinētiskais risks – ka kaut kas notiek vēlēšanu laikā. Vai tas ir drons, par to arī tagad tiek runāts, jeb kaut kāds lielāks incidents, kas „sašūmē” sabiedrību. Tā ir viena lieta, kas ir iespējama, – tātad hibrīduzbrukums.

Otra lieta, kas ir iespējama, ir mēģinājums, teiksim, kiberuzbrukumu veidā uzbrukt šīm [vēlēšanu] sistēmām. Atkal – vai tas ir veiksmīgs vai neveiksmīgs, bet var radīt priekšstatu, ka ir veiksmīgs.

Trešais ir dažādas informatīvas kampaņas. Mēs zinām, diezgan plaši izplatīti ir bijuši dažādi robotizētie tīkli, algoritma nolaupīšana – Rumānijas gadījums.

Visbeidzot pēdējais – tas ir, kur mākslīgo intelektu jau izmanto. Vai tie ir dziļviltojumi, vai tā ir datu indēšana priekš lielajiem valodas modeļiem, kas sāk dot pilnīgi savādākas atbildes par, piemēram, politiku, nekā dabiski viņi būtu atbildējuši. Un visas šīs lietas ir tās, ar ko mēs varam saskarties priekšvēlēšanu vai vēlēšanu mirklī.

Kam mūsdienās uzticamies vairāk – medijiem vai cilvēkiem, kas tajos strādā? Par žurnālista lomu sociālo tīklu laikmetā saruna ar "Re:Baltica" žurnālisti Inesi Braži.

Vai nacionālajai aviokompānijai „airBaltic” beidzot pavērsies ceļš vēl citiem privātajiem investoriem? Valdība lemj par aviokompānijas jauno biznesa plānu.

Ceturtdienas rītā Polijas austrumos uz laiku tika iedarbināta gaisa trauksme, Krievijai veicot masveida uzbrukumu Ukrainas pilsētām netālu no robežas ar Poliju.

Nacionālā sporta padome lemj par naudas balvām un starptautisku sacensību rīkošanu Latvijā.