Raidījumā Kurp griezies, pasaule? saruna par iespējamām Krievijas režīma akcijām pret NATO teritoriju - pret Baltijas valstīm un Poliju. Runājam par to, kas jau tiek apspriests kopš pilna mēroga kara sākuma Ukrainā, bet pēdējos mēnešos būtiski atkal aktualizējies mediju vidē. Analizē politologs, Latvijas Ārpolitikas institūta vecākais pētnieks Sandis Šrāders.

Par iespējamām Krievijas akcijām pret NATO pēdējā laikā tiek runāts tajā kontekstā, ka Krievijai pavisam militāri neklājas spoži, triecieni pa Krievijas iekšieni kļūst arvien pamanāmāki, frontē nekādu spožu panākumu nav. Putinam ir tāda īpašība, ka viņš mēdz laikā, kad viņam diez ko neiet "uz viena spēles galdiņa", pārcelt spēli uz nākamo. Savā laikā, kad Ukrainā pirmās kara fāzes situācija bija it kā iesprūdusi, Putins aktīvi iesaistījās Sīrijā pilsoņu karā, kas nešķita tajā brīdī ļoti loģiski, bet Krievija tur sevi militāri un ģeopolitiski sāka apliecināt. 

Cik nopietni vērtējama kāda konvencionāla iebrukuma iespēja?

Sandis Šrāders: Militārie plānotāji saskata Krieviju kā draudu no 1994. gada, kad tika izvesta Krievijas armija. Būtībā visu laiku, kamēr Krievijas armija ir mums blakus, tā ir militārs drauds, jo vienmēr pastāv iespēja, ka tā varētu tikt pielietota.

Par pašreizējiem notikumiem. Ir pilnīgi skaidrs, kā stratēģiskā situācijā Ukrainas un Krievijas attiecībās ir mainījusies, jo Ukraina spējusi kara laikā attīstīt industriju, kas ļauj tai izdarīt to ar pašu mājās saražotajiem ieročiem, ko vienmēr Ukraina ir lūgusi no Eiropas, no Amerikas Savienotajām Valstīm. Ir pilnīgi skaidrs, ka piektais [kara] gads un laiks, kas ir pavadīts Krievijai tā saucamajā speciālajā militārajā operācijā, liek Krievijā ļoti daudziem militāristiem un politiķiem, un plānotājiem, stratēģiju un filozofiem uzdot jautājumu - uz kuru pusi virzās Krievija? Vai tā joprojām ir speciālā militārā operācija, kuras mērķis bija dažu dienu laikā sagrābt Ukrainu? Skaidrs, ka tas ir pilna mēroga karš, kā tas tiek uztverts Ukrainā un arī Eiropā, un citās valstīs. Krievijā, ja tas ir karš, tad tas noteikti ir pret NATO, demokrātijām un visām lietām, kas Krievijai un Krievijas sabiedrībai vienmēr nav bijušas pieņemamas. 

Lai Krievija mainītu kaut ko šī kara laikā, kura dinamika pamazām, bet pakāpeniski pāriet Krievijai nelabvēlīgā situācijā, ir jādestabilizē. Viena iespēja ir horizontālā destabilizācija. Attiecībās pret Ukrainu Krievija vienmēr ir izmantojusi vairāk ieroču, vairāk pārkāpusi noteikumus, gājusi vairāk likumpārkāpumos un teroristiskos aktos pret Ukrainu savā karadarbībā nekā Ukraina.

Lai destabilizētu vai mainītu kara gaitu, protams, ir pieļaujama, un daudzi analītiķi un arī izlūkdienesti ir teikuši, ka Krievija varētu veikt hibrīdoperāciju - īsu, limitētu karu pret kādu no NATO dalībvalstīm, kādu Baltijas valsti vai Poliju, kas varētu pārbaudīt NATO vienotību. Ja NATO nav vienots, tad skaidrs, ka mēs kā bloks esam ievainojami un Krievija savas militārās spējas var pārvirzīt uz kādu citu mērķi, sakot, ka Ukraina patiesībā ir izdevusies operācija, ka Krievija sasniegusi [mērķus], lai arī tā nav.

Eiropas valstīm, protams, ir jāraugās uz papildu riskiem, uz ko jau norādījuši arī Polijas līderi, uz ko norādījuši Latvijas izlūkdienesti, arī britu un amerikāņu izlūkdienesti. Bet ziņas, protams, nav tādas, kādas bija pirms 2022. gada februāra, kad indikācijas bija neapstrīdamas. Un mēs redzam, ka tas noveda pie pilna mēroga kara pret Ukrainu.

Krustpunktā izvaicājam "Pasažieru vilciena" ("VIVI") valdes priekšsēdētāju Raiti Nešporu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Viktors Demidovs un žurnāla "Dienas Bbizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Gerda Timrota – jaunā dziedātāja, kuru sadzirdējis Raimonds Pauls un kurai augusta sākumā gaidāms solokoncerts.

 "Viņš gan muzikāli, gan arī kā cilvēks man ļoti daudz ko māca šajā vasarā," tā par mēģinājumu procesu kopā ar Raimondu Paulu saka dziedātāja Gerda Timrota.

"Džeza mūzika, cik saprotu, ir viņa jaunības mūzika, kas man ir mazliet prātam neaptverama, jo mums ir 70 gadu starpība. Varbūt es no filmām varu rast kaut kādu priekšstatu, kā tas viss toreiz izklausījās un izskatījās," vērtē Gerda Timrota. "Taču diezgan interesanti ir tas, ka džezs ir arī mana jaunības mūzika, un tad mums ir ļoti skaista satikšanās. Pirmajās reizēs mēs vienkārši paņēmām kādu džeza standartu un kopā improvizējām. Tas man vēlreiz apliecina, cik brīnišķīga ir šī mūzika ar iespēju ienest savu balsi ļoti dabiskā veidā un uzreiz veidot saikni. Varbūt pat vārdos neizsakāma saikne veidojas tieši caur mūziku un improvizāciju."

Jaunajā programmā būs iekļautas Raimonda Paula dziesmas, daļa no kurām arī dziedātājai ir atklājums.

"Šīs konkrētās es nebiju iepriekš iepazinusi," atzīst Gerda Timrota. "Es cenšos izmantot to, ko esmu ieguvusi pa vidusskolas gadiem, kā es iepazīstos ar dziesmu, ka tie varbūt no sākuma ir vārdi, tad melodija. Ar viņu šis process ir ļoti interesants, jo viņš mēdz pats nospēlēt un padungot kaut ko priekšā, un tad man pirmā pieredze ar šo dziesmu ir tieši viņa interpretācijā, kas arī liekas ļoti jauki. Jā, es domāju, ka tas ir arī valodas aspektā interesants process. Prieks, ka es varu to dziedāt latviski un mēģināt šīs savas zināšanas, jo džezs, protams, galvenokārt balstās vismaz vokālistiem, angļu repertuārā... Mēģinat šīs zināšanas izmantot latviešu valodas dziesmās arī ir ļoti interesanti. Es ceru, ka tas izdosies tā jaukā veidā."

--

Leģendārais latviešu komponists un pianists Raimonds Pauls kopā ar jaunās paaudzes džeza dziedātāju Gerdu Timrotu aicina klausītājus uz īpašu muzikālu vakaru 4. un 5. augustā mūzikas namā "Daile".

Koncerta programmā skanēs Raimonda Paula melodijas jaunās aranžijās, kuros nozīmīga vieta atvēlēta improvizācijai un radošam muzikālajam dialogam. Vakaram unikālu noskaņu piešķirs Gerdas Timrotas spilgtā balss, muzikālā personība un svaigais skatījums uz pazīstamiem skaņdarbiem.

Gerda Timrota pēdējos gados kļuvusi par vienu no daudzsološākajām jaunajām Latvijas džeza māksliniecēm. Viņas muzikālais ceļš ietver uzvaru konkursā “Ventspils Groove”, uzstāšanos nozīmīgos festivālos un sadarbību ar pieredzējušiem Latvijas mūziķiem. Arī Maestro Raimonds Pauls ir atzinīgi novērtējis dziedātājas izcilo balss potenciālu, muzikalitāti un skatuvisko harismu.

Šī koncertprogramma ir stāsts par paaudžu satikšanos mūzikā – par tradīciju un jaunrades mijiedarbību, par savstarpēju iedvesmu un skaņām, kas vieno dažādu paaudžu klausītājus.

Pat ja vasara šogad nav ļoti svelmaina, brīvais laiks ūdens tuvumā un peldēšanās daudziem jebkurā gadījumā ir iecienīta nodarbe. Peldēt, protams, iespējams, arī citās sezonās, bet ūdenī var arī vingrot. Par iespēju apgūt peldētprasmi un par sportošanu ūdenī saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. 

Būt aktīviem aicina biedrības "Peldēt droši" peldēšanas treneris Pāvels Murāns, "Rimi" Olimpiskā centra vingrošanas ūdenī trenere Adelīna Priedniece un šī centra peldēšanas treneris Juris Apters.

Klausītājus interesē, kas varētu palīdzēt pārvarēt bailes no lielāka dziļuma?

"Jautājums, vai tev ir jāiet tajā lielajā dziļumā? Mēs gribam būt droši, un iznākt no ūdens arī ir jāmāk pareizi. Ir jāprot peldēt, kontrolēt savs ķermenis ūdenī, bet, vai visiem ir jāprot pārpeldēt to ezeru vai dīķi? Vai tas tiešām visiem ir jādara? Izvērtējam savas spējas," norāda Adelīna Priedniece.

"Bailes no dziļuma nav jāpārvar. Tām ir jāpaliek. Ko dziļumā meklēt? Tas ir tikai risks noslīkt," papildina Pāvels Murāns. "Peldamies dziļumā līdz krūtīm, lai var nostāties uz kājām. Lai būtu droši, peldam gar krastu, nevis prom no krasta."

"Ja cilvēkam ir bail no dziļuma, [jautājums], kāpēc viņam bail no dziļuma? Viņam ir bail noslīkt. Ja viņam bail un nav slikti, tad viņš nejūtas droši uz ūdens. Ja viņš nejūtas droši uz ūdens, tad no sākuma viņam jāsajūtas droši pat seklajā daļā, vai mēs runājam par baseinu vai atklātajās ūdenstilpnēs. Viņam jāiemācās kontrolēt savu ķermeni ūdenī. Un tad, ja mēs runājam par baseinu, trenera pavadībā varam iekāpt arī dziļākajā galā," uzskata Juris Apters.

“Savilkt jostas”, pārskatīt valsts izdevumus un atteikties no liekā – šādi aicinājumi pēdējā laikā izskan arvien biežāk. Politiķi rosina vērtēt nevalstisko organizāciju finansējumu, vētīt valsts apmaksātus zinātniskos pētījumus, mazināt birokrātiju un pārskatīt citus valsts izdevumus. Bet vai laikā, kad taupīt tiek aicinātas teju visas nozares, par saviem tēriņiem vairāk nebūtu jādomā arī mūsu likumdevējam – Saeimai?

Ierakstu sērijā Latvijas Radio pievērsīs uzmanību parlamenta izdevumiem. Šajā reizē analizējam 14. Saeimas deputātu transporta un mājokļa kompensācijas. Nepilnu četru gadu laikā tajās no valsts budžeta izmaksāts vairāk nekā miljons eiro. Saeimas frakcijas uzsver, ka kompensācijas ir nepieciešamas, lai deputāti no visas Latvijas varētu pilnvērtīgi pārstāvēt savus vēlētājus, taču atzīst, ka sistēmu varētu pilnveidot. Savukārt eksperti uzskata, ka laikā, kad valstī tiek meklētas iespējas taupīt, politiķiem būtu jārāda priekšzīme un jāizvērtē arī pašu tēriņi. 

Minimālā alga Latvijā šogad ir 780 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir mazākā starp Baltijas valstīm un otra zemākā visā Eiropas Savienībā. Vidējā bruto darba samaksa šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza 1831 eiro, arī tā ir starp zemākajām Eiropas Savienībā.

Savukārt Saeimas deputāta mēnešalga šogad ir 4330 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tā ir aptuveni 5,6 reizes lielāka par minimālo algu un 2,4 reizes lielāka par vidējo algu valstī.

Liela daļa cilvēku Latvijā ik dienu mēro desmitiem vai pat simtiem kilometru uz darbu vai īrē mājokli citā pilsētā. Šos izdevumus viņi lielākoties sedz paši, jo darba devējiem to apmaksāt likums neuzliek par pienākumu. Savukārt deputātiem noteiktos gadījumos transporta un mājokļa izdevumus kompensē no valsts budžeta. To gan paredz īpašs regulējums.

Kompensācijas savulaik ieviestas, lai deputāti no attālākiem Latvijas reģioniem varētu strādāt parlamentā līdzvērtīgi tiem, kuri dzīvo Rīgā vai tās apkārtnē. Tās paredzētas, lai segtu izdevumus, kas rodas, pildot deputāta pienākumus, un to maksimālais apmērs ir atkarīgs no deklarētās dzīvesvietas – jo tālāk no Rīgas deputāts dzīvo, jo lielāku summu viņš var saņemt.

Cik tas izmaksā nodokļu maksātājiem? Analizējot Saeimas publiski pieejamos datus par 14. Saeimas deputātu kompensācijām no 2022. gada novembra līdz 2026. gada maijam, redzams, ka transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta kopumā izmaksāti vairāk nekā viens miljons eiro (1 062 895,86 eiro). No šīs summas aptuveni 635 tūkstoši eiro izmaksāti mājokļa izdevumu segšanai, bet 428 tūkstoši eiro – transporta.

Salīdzinājumā ar iepriekšējiem sasaukumiem kopējais kompensāciju apmērs būtiski nav mainījies – 13. Saeimā tas bija nedaudz mazāks par vienu miljonu eiro, bet 12. Saeimā sasniedza aptuveni 1,2 miljonus eiro.

Kompensācijas vidēji mēnesī saņēmuši 48 deputāti. No tiem transporta izdevumus kompensēja vidēji 43 deputātiem, bet mājokļa izdevumus – 28 deputātiem. Vienam deputātam vidēji mēnesī izmaksāti 512 eiro – aptuveni 306 eiro mājokļa un 206 eiro transporta izdevumu segšanai.

Kopumā deputātu kompensāciju izmantošanas paradumi būtiski atšķiras. Kamēr aptuveni puse tās neizmanto, citi transporta un mājokļa izdevumu segšanai no valsts budžeta saņēmuši vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Vislielāko kompensāciju nepilnu četru gadu laikā – vairāk nekā 40 tūkstošus eiro (40 420,62 eiro) – 14. Saeimā saņēmusi Līga Kozlovska no Zaļo un Zemnieku savienības. Otrajā vietā ir Ramona Petraviča no “Latvija Pirmajā vietā”, saņemot aptuveni 37 tūkstošus eiro (37 099,07 eiro), un tad seko Līga Kļaviņa (36 469,77 eiro) no Zaļo un Zemnieku savienības ar 36 tūkstošiem eiro. Ceturtajā vietā ierindojas pie Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Viktorija Pleškāne, kompensācijās saņemot ap 36 tūkstošiem eiro (36 330,48 eiro), bet piektajā vietā “Jaunās Vienotības” deputāts Jānis Skrastiņš, saņemot aptuveni 35 tūkstošus eiro (34 603,22 eiro).

Rīgā mākslas galerijā „CUT ART” 31. jūlijā atklās jaunās paaudzes latviešu tēlnieka Roberta Bāliņa personālizstādi „Ilgas kā kulminācija”. Tajā mākslinieks vēsta par gaidīšanu – stāvokli, kad cilvēki iegrimst ilgās pārdomās par kādu iespējamo vai jau pagājušo notikumu. Tāpēc mākslinieks aicina baudīt tagadni jeb ceļu līdz vēlamajam. Un šo aicinājumu viņš parāda ar abstraktiem un vienlaikus, kā pats skaidro, cilvēkam līdzīgiem veidojumiem.

Bailes un baidīšana priekšvēlēšanu laikā strādā labi tāpēc, ka jebkurš lēmums, par ko balsot, ir emocionāls. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja socioloģe, pētījumu centra SKDS sociālo un politisko pētījumu nodaļas vadītāja Ieva Strode. Būtisku loma ir informācijai sociālajos tīklos, ko cilvēki patērē.

"Ja netālu no mūsu robežām ir karš un mēs katru dienu dzirdam apsvērumus, ka arī Latvijai varētu uzbrukt; ja mēs dzirdam tajos pašos sociālajos tīklos, ka ir bijuši nepieņemami gadījumi arī iekšpolitikā, skaidrs, ka migrācijas dēļ. Cilvēki satraucas, jo sociālajos tīklos nenošķir, vai tas ir tepat uz vietas, vai arī tas ir kaut kur tālāk. Kairinājumi ir, un viņi atstāj, protams, iespaidu uz to, kā cilvēki uztver," analizē Ieva Strode.

"Migrācija ir viena no tām lietām, kas uztrauc cilvēkus. 2015. gadā, kad Latvijā bija burtiski daži bēgļi, piemēram, jautāja: kas jūs satrauc visvairāk, cilvēki spontāni nosauca šīs lietas. Migrācija kļuva pat svarīgāka nekā, piemēram, veselības aprūpe, bezdarbs. Tas ir būtisks kairinātājs. Un, protams, ka politiķi izmantos tos jautājumus, kas, viņuprāt, cilvēkus uztrauc. Piemēram, valodas jautājumu izmanto abas puses," turpina Ieva Strode.