Atcelti divu Dziesmu un deju svētku māksliniecisko koncepciju konkursu rezultāti. Kā tas ietekmēs sagatavošanos svētkiem? Aktuāls ir arī jautājums, vai Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki un Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki būtu jārīko vienam organizatoram nevis divām dažādām ministrijām, kā tas bijis līdz šim? 

Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas nākotni saruna Krustpunktā. Diskutē Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, diriģents Māris Sirmais, pasākumu producents Edžus Arums un horeogrāfs Agris Daņiļēvičs.

Šobrīd esam tieši pusceļā, sagaidot XXVIII Vispārējos latviešu dziesmu un deju svētkus. Mainās gadsimti, varas un paaudzes, bet Dziesmu svētku tradīcija ir nemainīga, un tai, tāpat kā Latvijai, mēs vēlam saules mūžu. Bet nemainīgi jau kopš pašiem pirmsākumiem ir arī strīdi un viedokļu atšķirības, kādiem šiem svētkiem ir jābūt. Reizi piecos gados sarīkot ko tik īpašu nav viegls uzdevums. Gatavošanās jau aktīvi notiek, un nesen uzzinājām, ka Iepirkumu uzraudzības birojs ir atcēlis divu Dziesmu un deju svētku koncertu māksliniecisko koncepciju konkursu rezultātus. Par pamatotu birojs atzina otrajā vietā palikušās ideju komandas iebildumu, ka piešķirtie vērtējumi nav pamatoti - žūrijas komisijas locekļi vērtēšanas lapās norādījuši vienīgi punktu skaitu bez plašāka pamatojuma. Tagad dots laiks šo nepilnību izlabot. Kā tas ietekmēs svētku sagatavošanu un vai šaurajā profesionāļu vidē ir iespējams nodrošināt godīgu ideju konkurenci, jo skaidrs, ka diriģentu un horeogrāfu saimē visi visus pazīst. Izskan arī rosinājums lielos un jauniešu svētkus turpmāk organizēt vienai komandai.

30. un 31. jūlijā Rīgā notiks laikmetīgās dejas festivāls “Horos”, kas pirmo gadu no Aizputes pārcēlies uz Rīgu un piedāvās vietējo un starptautisko mākslinieku izrādes. Šogad tēma nopietna – kā rast iekšēju mieru ģeopolitiskas nestabilitātes apstākļos. Kultūras rondo tikšanās ar laikmetīgās skatuves māksliniekiem Krišjāni Santu un Ievu Gaurilčikaiti-Santu.

Laikmetīgās dejas festivāls “Horos”, kura nosaukums aizgūts no grieķu vārdiem "χορός" un "χώρος" – deja un telpa, notiks "Hanzas peronā", un tā vadmotīvs būs “Starp cilvēkiem. Kas paliek”. Festivāls pievērsīsies mūsdienu cilvēka starpstāvokļiem ģeopolitiskās nestabilitātes apstākļos, aicinot uzkrāto spriedzi piedzīvot un atpazīt caur ķermeni, kustību, ritmu un deju.

29. jūlijā festivālu ievadīs trīs latviešu un zviedru dejas mākslinieku meistarklases, kurās piedalīties aicināti dejas profesionāļi un interesenti. Tās notiks kultūras telpā "Hanzas perons".

Detalizētu festivāla programmu var iepazīt internetā.

Mēs alkstam sastapt lielo un patieso mīlestību un ceram, ka tas izdosies, tomēr mūsu vēlmes kāds var izmantot krāpnieciskos nolūkos. Kā nenokļūt romantiskās krāpšanas gūstā, pētām raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas kibernoziegumu pētnieks, programmētājs Elviss Strazdiņš un psihoterapeite Rūta Treija.

"Nav viena cilvēka profila, kurš varētu nokļūt krāpnieku nagos. Gudrs, negudrs, bagāts, mazāk bagāts," norāda Rūta Treija. "Krāpnieki zvana un sūta e-pastus tūkstošiem cilvēku. Jautājums ir par tā saucamo "perfekto vētru", kā angliski saka, ka es šobrīd esmu tieši tajā situācijā, kad man šo uzmanību vajag. Ļoti bieži tiek izmantoti, piemēram, cilvēki, kas publisko, ka viņiem ir aizgājuši tuvinieki, vīrs vai sieva. Tas nozīmē, ka ir emocionāli smags brīdis. Vai tev ir vienkārša šķiršanās vai darbs pazaudēts. Kurā brīdī tev vienkārši vajag emocionālu komunikāciju. Tas uzreiz nesākas ar naudas prasīšanu. Tas sākas ar komunikāciju, tās ir emocijas - iedod atbalstu, iedod sapratni. Visdrīzāk, šis cilvēks pateiks, ka viņam ir līdzīga situācija, sieva vai vīrs ir nomiris. Mēģinās nolikt sevi ar tevi vienā situācijā."

Procentuāli to skaits, kas atbild šādām vēstulēm un zvaniem, ir niecīgs, bet daži uzķeras.

Elviss Strazdiņā atklāj, ka šobrīd uzsācis saraksti ar kādu sievieti, kura viņu atradusi "Microsoft Team" vidē.

"Nevarēju iedomāties, ka romantiskā krāpšana var būt arī "Microsoft Team"," bilst Elviss Strazdiņš.

Stāstot par shēmu, viņš norāda, ka, sarakstoties un it kā pārskaitot naudu, ir iespēja arī nokļūt līdz romantiskās krāpšanas upuriem.

"Tie cilvēki, kuriem es it kā skaitu naudu, paši visbiežāk arī šīs romantiskās krāpšanas upuri," skaidro Elviss Strazdiņš. 

Rūta Treija atzīst, ka cilvēki tomēr ir slikti izglītoti IT jomā. Tāpat ir nogurdinošas darbības ar internetbanku, pieslēgumiem, cilvēks zaudē modrību, jo tas ir ilgi, sarežģīti. Bieži cilvēki nemaz neizlasa, kas tas par kodu, ko atsūta. Tāpat cilvēkiem nav sapratnes un zināšanu par to, kā strādā policijā. 

"Tev nevar pēc piecām minūtēm piezvanīt policija un zināt, ka tevi kāds ir apkrāpis, ja tu vēl nevienam neesi piezvanījis un pateicis to," turpina Rūta Treija. "Cilvēki nezina, kā strādā policija, cilvēki nesaprot, kā strādā psiholoģija, cilvēki nesaprot, kā strādā IT. Plus, ja tev vēl uzraksta brīdī, kad tu esi emocionāli neaizsargāts, tā ir šī "perfektā vētra". Viss sākas ar zināšanām un savas emocionālās pasaules izpratni."

Latgale vairākkārt pieredzējusi gaisa telpas apdraudējumus un nepieciešamību īslaicīgi patverties, piemēram, skolu pagrabos, līdz ar to arī patvertņu pielāgošana kļuvusi par vienu no steidzamākajiem civilās aizsardzības uzdevumiem. Valsts tam piešķīrusi arī finansējumu, taču vairākās Latgales pašvaldībās darbi iestrēguši vēl pirms būvniecības sākuma. Vienā nepiesakās būvnieki, citur projektēšana izmaksā negaidīti dārgi, bet pašvaldības arvien jautā – vai par vienu un to pašu summu vispār iespējams pielāgot tik atšķirīgas patvertnes?

Plašāk par situāciju Daugavpilī, Rēzeknē, Preiļu un Augšdaugavas novadā Annas Luīzes Ruskules sagatavotajā ierakstā.

„Bez viņa nebūtu Vecmīlgrāvja” – šovakar Rīgā, kultūras pils „Ziemeļblāzma” parkā, svinēs mecenāta Augusta Dombrovska dzimšanas dienu. Tieši šodien, 28. jūlijā, viņam aprit 181 gads. Piemiņas jubilejas pasākums notiks jau devīto gadu, un, kā allaž, tajā būs divas daļas – pirmajā varēs klausīties par un ap Augusta Dombrovska vēsturi, bet vēlāk varēs izbaudīt muzikālu priekšnesumu. Bezmaksas pasākums domāts gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Augusts Dombrovskis savā grāmatā „Mana vijole” rakstīja: „1875. gadā es sāku mācīties spēlēt vijoli, un līdz ar to meklēt vijoli, kura labi un tīkami skanētu. Tādas vijoles, kura nemaz neskanētu nav: pat ja uz dēlīša vai skala uzvelk stīgu – kaut arī diega pavedienu – arī tas skanēs. Nevarēdams atrast labu vijoli, ne arī tādu nopirkt dēļ naudas trūkuma, nodomāju mēģināt pats taisīt vijoli.”

Vijoļu meistars, vēsturnieks Jānis Atslēga stāsta, ka bez Augusta Dombrovska nebūtu Vecmīlgrāvja, kur viņš izveidoja, piemēram, kokzāģētavu un bērnudārzu, ko sauca par „Zaļo skolu”. Viņš izveidoja arī namu rakstniekiem un māksliniekiem jeb „Burtnieku namu” un, protams, tagad pazīstamo kultūras pili „Ziemeļblāzma”. Vēsturnieks Atslēga teic, ka no ļoti daudzajiem Dombrovska izveidotajiem mūzikas instrumentiem līdz mūsdienām saglabājušies tikai daži.

Interese par studijām Rīgas Tehniskajā universtitātē (RTU) šogad bijusi liela. RTU studiju prorektora p.i. Ieva Rācenāja Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja, ka šogad ir bijuši vairāk nekā 12 tūkstoši pieteikumu un tas ir vairāk nekā pagājušajā gadā. 

"Tradicionāli Rīgas Tehniskā universitātē tās ir datorsistēmas, informācijas tehnoloģijas. Patīkami pārsteigti esam par interesi par ķīmiju, ķīmijas tehnoloģijām, finanšu inženieriju, arī aviācijas transportu," par studiju programmām, kas raisījušas lielāko interesi, stāsta Rācenāja. "Vēlos arī atgādināt, ka Rīgas Tehniskā universitātes ir pārstāvēta ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Rēzeknē, kur mēs arī tradicionāli, īpaši Liepājā, mācam skolotājus. Arī par skolotāja profesiju interese ir diezgan liela, tāpat par logopēda profesiju, kas ir ļoti pieprasīta arī darba tirgū."

Tāpat Rācenāja norāda, ka ir ļoti stingras prasības pret ārvalstu studentiem Rīgas Tehniskajā universitātē. Tiek pievērsta uzmanība gan mācību apmeklējumam, gan tiek informētas arī Drošībsargājošās iestādes. Rīgas Tehniskajā universitātē pašlaik mācās studenti no vairāk nekā 100 valstīm.

No Kremļa propagandistes līdz Ukrainas aizstāvei. Tā varētu raksturot pārvērtības, kādas savā domāšanā piedzīvojusi labējā amerikāņu politiskā aktīviste un sazvērestības teoriju izplatītāja Laura Lūmere. Šomēnes MAGA kustības influencere negaidīti ieradās Ukrainā, lai savām acīm pieredzētu kara postažu un tiktos ar amatpersonām. Ukrainas amatpersonas viņas viesošanos novērtējušas atzinīgi, tikmēr ASV tas radījis pārsteigumu un aizdomas. 

Laura Lūmere iepriekš bija pazīstama ar provokatīvu un naidīgu retoriku, kuru izplatīja dažādos sociālajos medijos. Ar 2 miljoniem sekotāju vietnē "X", laika gaitā viņa kļuvusi arī par ietekmīgu figūru ASV prezidenta Donalda Trampa lokā. Ievērojamu daļu sava laika MAGA kustības pārstāve pavada, identificējot un kritizējot it kā nelojālus Trampa administrācijas darbiniekus. Lai gan viņai nav oficiāla amata administrācijā, šādi viņa pat ir panākusi vairāku amatpersonu atlaišanu. 

33 gadus vecā Lūmere plaši kritizējusi Zelenski un Ukrainu, piemēram, apsūdzot Ukrainas karavīrus kara noziegumu izdarīšanā. Savulaik viņa pat mudināja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu sagrābt visu Ukrainu. Viņa iestājusies pret ASV palīdzību Ukrainai un patērējusi informāciju Krievijas propagandas resursos, tostarp dažādos prokrieviskos "Telegram" kanālos un pat rakstījusi virkni viedokļrakstu Kremļa finansētajā starptautiskajā televīzijas tīklā "Russia Today". Līdz ar to ziņas, ka Lūmere ieradusies Ukrainā, bija visai negaidītas. Influencere apmeklēja dažādas vietas Kijivā, tostarp tās, ko skāruši Krievijas triecieni, kā arī tikās ar vairākām personām. Galvenā uzmanība bija pievērsta viņas intervijai ar prezidentu Zelenski. Intervijas laikā viņa atzina, ka esot kļūdījusies savos uzskatos, un pie vainas bijusi Kremļa propaganda.