Enerģija rodas kustībā. To apliecina fitnesa trenere Dace Alpa, kura ap sevi pulcējusi plašu aktīvu cilvēku kopienu. Kā kustību pārvērst par dzīvesveidu? Par to saruna Monopolā. 

Valsts vienotajā pamatstudiju uzņemšanas sistēmā pamatstudijām Latvijas augstskolās pieteikušies vairāk nekā 11 000 vidusskolu absolventu. Taču reālais studētgribētāju skaits varētu būt lielāks. Šodien noslēdzas pirmā uzņemšanas kārta un jaunieši, uzzina, vai izdevies iestāties kārotajā studiju programmā. Populārākās studiju programmas arī šogad ir ārstniecība, psiholoģija un tiesību zinātne.

Vienotajā uzņemšana sistēmā, kurā saņemti teju 50 tūkstoši pieteikumu studijām no vairāk nekā 11 tūkstošiem potenciālo studentu, piedalās astoņas Latvijas augstskolas, tostarp lielās universitātes – Latvijas Universitāte un Rīgas Tehniskā universitāte. Vienotajā uzņemšanas sistēmā vienlaikus var pieteikties pat uz desmit studiju programmām dažādās augstskolās, sakārtojot tās prioritārā secībā.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitātei ir sava uzņemšanas sistēma, kurā saņemti vairāk nekā 13 tūkstoši pieteikumu pamata un maģistra studijām, kas ir par 15 procentiem vairāk nekā pērn. Tas esot jauns rekords universitātes vēsturē.

Rīgas Tehniskā universitāte tieši pamatstudijām saņēmusi vairāk nekā 12 000 pieteikumu.

Eksperti: Veikalu "Mere" slēgšana daļai iedzīvotāju liks mainīt paradumus, konkurence samazināsies.

Nedēļas nogalē Priekulē piedzēries policists ārpus darba laika nogalinājis vīrieti.

Noslēdzas pirmā kārta uzņemšanai Latvijas augstskolās: topā ārstniecība, psiholoģija un tiesību zinātne.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis šodien Lielbritānijā tiekas ar šīs valsts jauno premjerministru Endiju Bērnemu.

Tuvojoties mācību gada sākumam, ceturto gadu tiek rīkota akcija „Skolas somas Ukrainas bērniem”.

Jauna sacensību vieta Pasaules kausa posmu kartē - tā var raksturot aizvadīto nedēļas nogali Inčukalnā, kur notika apjomīgas, starptautiskas jāšanas sporta sacensības.

No bēgļu nometnes karotes līdz "Michelin" zvaigznēm – stāsti, kas iepazīstina ar latviešu šefpavāriem pasaulē šobrīd iepazīstami izstādē "Virtuves zvaigznes. Latviešu šefpavāri pasaulē" muzejā un pētniecības centrā "Latvieši pasaulē". Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieklausāmies virtuves zvaigžņu stāstos un atklājam latviešu pavāru noslēpumus.

Izstādes uzmanības centrā ir deviņi izcili latviešu pavāri un šefpavāri, kuru karjera saistīta ar darbu ārpus Latvijas. Tie ir profesionāļi, kuri ar savām idejām, darbu un pieredzi ietekmējuši kulinārijas vidi gan Latvijā, gan ārpus tās.

Izstādes varoņi ir dažādu dzīvesgājumu latvieši – daļa dzimusi diasporā, jo viņu ģimenes savulaik devušās svešumā kā kara bēgļi, bet citi no Latvijas izceļojuši nesen. Izstāde atklāj gan viņu ēdiena filozofiju, gan profesionālos panākumus "Michelin" zvaigžņu restorānos un prestižos konkursos.

Izstāde balstīta pašu pavāru sniegtajās intervijās. Tās papildina fotogrāfijas un daudzveidīgs priekšmetu klāsts. 

Iepazīt latviešu zvaigznes virtuvē raidījumā palīdz muzeja "Latvieši pasaulē" pārstāves Marianna Auliciema un Danute Grīnfelde. Un arī divi īpaši ciemiņi. Lauma Kilgasa ir izstādes "eksponāts". Viņa ir latviešu pavāre Īrijā, plašu atpazīstamību ieguva, uzvarot kulinārijas konkursā "Ireland’s Next Top Cheff". Lauma ir galvenā šefpavāra vietniece senatnīgajā Kilronanas pilī Īrijā, bet Īrijā ir nokļuvusi uzreiz pēc tam, ka ir absolvējusi Vecbebru profesionālo tehnikumu, tur apguvu ēdināšanas pakalpojumu speciālistes profesiju. Otrs īpašais viesis ir šefpavārs Kaspars Barsukovs no restorāna "Bistro SMØR", kas tikai pusgadu pēc atvēršanas nonāca "Michelin" redzeslokā. 

Humanitāro un sociālo zinātņu pētījumi fundamentālo un lietišķo pētījumu sarakstā aizņem vien ceturto daļu, tomēr tieši tie izpelnījušies Saeimas deputātu uzmanību. Kad politiķu interese par zinātni ir laba un vajadzīga, bet, kad tā ceļ sarkanos brīdinājuma karogus? Par to plašāka saruna Krustpunktā ar Vidzemes Augstskolas vadošo pētnieku un padomes priekšsēdētāju Gati Krūmiņu.

Lai gan mēdz runāt par to, ka ir vairāki izzūdoši ierakstu formāti, kā kasetes, magnetofona lentes, VHS, CD un DVD, tie aizvien vairāk iemanto aktualitāti. Mūziķi joprojām ieraksta albumus platēs, dažādos mākslas projektos izmanto video kasetes, sarakstu varētu turpināt. Tomēr, ko darīt tiem cilvēkiem, kuri vēlas noklausīties kādu plati, ja mājās nav atskaņotāja? Un ja nu gadās atrast kādu pirms 30 gadiem iemīļotas filmas kaseti, ko tad? Šobrīd kultūrvietā “Ex Libris” tiek turpināts pirms diviem gadiem radošajā kopienā Viskaļos aizsāktais projekts “Klausītava”. 

“Klausītava” ir publiska vieta, kur bez maksas iepazīt skaņas un videoierakstus formātos, kuriem ir mainīga popularitāte. Tā kā "Veldze" agrāk bija dzērienu rūpnīca, pagrabos atrastās limonādes kastes noliktas lietā. Tās kalpo kā statīvi platēm.

“Ex Libris” vadītājs Oskars Francis Bārzdiņš stāsta, ka “Klausītavā” ir pieejami atskaņotāji teju visiem formātiem, izņemot magnētiskajām lentām.

"Tur vajag vai nu kādas darbīgas rokas, kurš spēj salabot šo aparātu, vai arī kāds, kurš var noziedot lenšu atskaņotāju. Divreiz es esmu dabūjis, ka atskaņo iecerēto audio. Bet tas ir izaicinoši," atzīst Oskars Francis Bārzdiņš.

Šobrīd trūkst arī ekrānu, lai varētu apskatīt DVD un VHS kasetes. Ikviens ir aicināts ziedot šo tehniku. Kā arī var dalīties ar uzkrātajiem materiāliem un ierakstiem. Vai, ja gadījies tikt pie kādas plates un mājās nav atskaņotāja, tad arī to var noklausīties “Klausītavā”.