Šoreiz raidījumā Piespēle runājam par motokrosu ar blakusvāģiem, jo studijā pašmāju labākā ekipāža, dvīņubrāļi Daniels un Bruno Lielbārži. Viņi stāsta par sarežģīto sezonu, ko ietekmējušas gan veselības problēmas, gan likstas ar tehniku. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” saruna par dāmu futbolu - ciemos Latvijas izlases galvenā trenere Liene Vāciete un Latvijas Futbola federācijas pārstāve Ņina Travkina.

Nedēļas notikumu izlasē:

Pēc šīs grāmatas izlasīšanas jūs noteikti meklēsiet, kāda izskatījās Stellera jūrasgovs, kartēs – visu, kas saistīts ar Bēringa vārdu, bet Helsinkos – dabaszinātņu kolekcijas. Tēlaini izsakoties, šo grāmatu kopā tur jūrasgovs kauli dažādos gadsimtos, pētnieku aizrautība un cilvēku negausība.

Somu rakstnieces Īdas Turpeinenas grāmata "Ardievu, teiksmainie!" ir par sugu izzušanu, zinātnieku centieniem tās glābt un komerciāliem uzbrukumiem dabai. Vai daudz kas ir mainījies kopš 18. gadsimta? Lasām kopā ar tulkotāju no somu valodas Maimu Grīnbergu.

Raidījumu atbalsta:

Izstādes atklāšanā Pāvilostas novadpētniecības muzeja nelielā izstāžu zāle bija pilna ar interesentiem. Mākslinieces cienītāji ar ziediem rokās stāvēja pat kāpnēs uz otro stāvu, kur atrodas izstāžu zāle. Tas netraucēja sirsnīgā atmosfērā sveikt mākslinieci. 

Izstādes atklāšanu Elita Patmalniece sarīkoja savā dzimšanas dienā, un apmeklētāji ar ziediem un apsveikumiem neskopojās. Izstāžu zāli māksliniece pārvērtusi līdz nepazīšanai. Košās gleznas, interjera priekšmeti un dekori rada lielu prieku. 

Ar Elitu Patmalnieci Latvijas Radio tikās vēl pirms atklāšanas, kad notika pēdējie izstādes ierīkošanas darbi – pie griestiem piekārti dekori, kas ļauj dzīvespriekam mākslinieces darbos spoguļoties. 

"Te ir redzama tieši Pāvilosta, vienmēr tā ir tā kā sapņu bāka. Skaties un zini, ka Pāvilostā vienmēr ir forši un interesanti," sacīja māksliniece. 

Pāvilosta Patmalnieces darbos pirmo reizi parādījās jau pirms 20 gadiem, kad, vasarā atpūšoties, tapa izšūtas glezniņas, kurās parādījās pilsēta un tās iemītnieki, piemēram, komponists Uldis Marhilēvičs. Pēdējos gadus Patmalniece vasarās regulāri brauc uz šo pusi, starp Pāvilostu un Jūrkalni.  

"Un te, staigājot gar jūru, stāvkrastu, tās klintis, ko var apbrīnot! Te ir daudz bildīšu, ko esmu taisījusi pamazām, katru gadu, zīmējot klintis, jūru, jūras skatus. Pārsvarā te ir mazi, mīļi darbiņi uz kartona vai audekliņiem." 

Izstādi savā veidā var raksturot kā mākslinieces vasaras dienasgrāmatu, kur fiksēti viņas piedzīvojumi pie jūras. 

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki.

Itūreiz par dzīsminīka Aņša Ataola Bierzeņa autordzīšmu albumu “Dabasu trikmīņs” (2026).

Anša Ataola Bērziņa jaunais dubultalbums “Dabasu trikmīņs” izguojs ekskluzivi CD formatā. Taida pīeja myusu dīnuos ir reša, partū ka leluokuo daļa jaunūs albumu vīnlaiceigi teik lykti ari digitaluos muzykys straumiešonys vītuos. Autors izsver, ka eista publikaceja ir tod, kod albumu var pajimt rūkā i īlikt plauktā.

Albumā apkūpuotys 24 autordzīsmis pīcuos dažaiduos volūduos, kas īraksteitys nu 2016. da 2025. goda. Atškireigu gaisūtni roda plotais dzīšmu vuordūs lītuotais mozuok zynomūs latgalīšu vuordu lūks, aicynojūt klauseituojus nu jauna atkluot latgalīšu volūdys boguoteibu.

Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, jūs salykumus ci formys lobuok lītuot.

Itūreiz par izteicīni „a ka bejs, a ka byutu”.

Latvīšu literarajā volūdā mes saceitu – lai nūteik, lai iet. Latgaliski ir lobs vuordu salykums – a ka bejs, a ka byutu.

Var dažaidus variantus lītuot. Tei nav taida normātuo leksika, tys ir jau individualuoks volūdys leimiņs, kur vīnā sātā lītoj tai, ūtrā sātā cytaižuok, vīnā apvydā tai, ūtrā sovaiduok. Tys nav vyspuorlītojamais izteicīņs, itaida veida izasacejumi ir breivī.

Latgalīšu muzikis Sovvaļnīks, eistajā vuordā Ingars Gusāns, desmit godu piec īprīškejuo albuma ir atsagrīzs ar jaunu albumu „Cārtumi”, kas ir daīmams kai digitalā, tai ari fiziskā formatā. Itūreiz, atsakuopūt nu smoguo roka muzykys lauceņa, Sovvaļnīks pīduovoj akustiskuoku skaniejumu, tymā pošā laikā saglobojūt sovu jam rakstureigū dziļū i puordūmuotū viestejumu, izmontojūt latgalīšu rakstnīku tekstus: „Varbyut tys nagaideitais moments, ka tys nav metals, kū, īspiejams, gaideja cyti voi leluokuo daļa, dūmuodami, ka es varu koč kū vēļ trokuoku saraksteit, sacerēt, bet saīt, ka tei beja vajadzeiba.”

Ronojūt par albuma tapšonu, Ingars Gusāns dasadur naviņ sovom rodūšajom puormaiņom, bet ari latgalīšu volūdys i dzejis nūzeimei juo muzykā, i cārtumim aba rātom i jūs sekom. Albuma nūsaukums „Cārtumi” ir ar smoguma pīgaršu, „tuos ir rātys.

Pošam jau pa itim godim vysaidi cārtumi ir sasakruojuši, i deļ tam itys ari ir absoluti taids mīreigs izapausšonys veids, lai jūs voi nu sadzīdātu, voi pīsagtu,” atkluoj Sovvaļnīks.

Sovvaļnīks ir ari raidiejuma rubrikys „Muzykys žvyrs” vīns nu autoru, i ka cytom reizem jis kūpā ar Silvestru analizej cytu muziķu veikumu, tod itamā reizē īsaveram poša Sovvaļnīka muzykys albumā „Cārtumi”.

Dzīsmis saraksteitys ar latgalīšu dzejnīku Annys Rancānis, Oskara Seiksta, Valentina Lukaševiča, Ontona Kūkuoja, Marijis Dzeislys, Pītera Jurciņa i Valentina Lukaševiča puorlyktuo Arva Vigula vuordim, tok Sovvaļnīks izsver, ka muzykā var meklēt vaira i dziļuok: „Grybu, lai nūviertej naviņ dzeju, kas tam vysam puori īt, bet ari breižam interesantuos gitarys partejis. Ir tei nūskaņa, kū var pajimt. Klasiskais variants, lai cik jums ir gryuši dzeivē, tei ir īspieja vysod pasaklauseit, ka vīnam cylvākam ir vēļ gryušuok, nakai jums. Ūtrom kuortom, tū sajiutu, ka ir forši, ka mes dzeivē veramīs, raugam saskateit tikai jautrū, pozitīvu, bet ir ari koč kaidys problemlītys, par kurom, seviški intelektualim cylvākim, vajadzātu padūmuot, voi tys ir sova veida atguodynuojums, voi otkon taids paaicynuojums koč kam pīvērst uzmaneibu.”