Dodamies uz pilsētu, kur atslēgām dod sieviešu vārdus. Uz Kultūras rondo kartes zīmējam Aizputi ar stāstiem par "Serdi", Kurzemes Atslēgu fabriku, Aizputes Renesanses biedrību, gleznotāju Jāni Kalnmali un Rimbenieka festivālu. Skaidrs, ka būs jābrauc vēl! 

Aizputē daudzi ir bijuši tikai caurbraucot, jo nodomā, ka nav kur apstāties, brauks tik cauri. Šoreiz sarunas ar tiem, kuri Aizputē atgriezušies, lai vēsturiskā centra graustiem dotu jaunu dzīvi. Un pilsētai, protams.

Jaunlatvietis Fricis Brīvzemnieks, komponists Pēteris Vasks un dziesminieks Mārtiņš Freimanis – tie ir trīs zināmākie aizputnieki. Bet šajā dienā Aizputē mūs sagaidīja daudz pārsteigumu. Skaidrs, ka mēs neko daudz nesapratām no atslēgu ražošanas, bet tagad zinām, ka Aizputē atslēgām dod sieviešu vārdus, savukārt rūpnīcai joprojām ir savs klubs ar kultūrvēsturisku interjeru, kā arī Voldemāra Actiņa fotogrāfijas, ko vērts iepazīt padomju dizaina un industriālā mantojuma pētniekiem.

Atklājām gleznotāju Jāni Kalnmali un Klasiskās melnbaltās fotogrāfijas darbnīcu; bijām pie Ēvalda Rimbenieka mājas, piesakot Dienvidkurzemes mūzikas festivālu "Rimbenieks". Un vēl – redzējām, kā darbojas biedrības, un kā viena cilvēka radošā enerģija dubultojas un trīskāršojas.

Sākam ar starpnozaru mākslas grupu "Serde", stāsta tās vadītāja Signe Pucena, Trīne Pucena un Ance Ausmane. Satikām arī rezidences māksliniekus - Gregs Pritčards (Greg Pritchard) ir no Austrālijas, Elīna Eihmane un Ieva Jurka – no Latvijas.

Turpinājumā ieskats atslēgu tapšanas procesā. 1890. gadā Ģertrūde Lindberga Aizputē nodibina kartonāžas fabriku, pēc daudzām pārmaiņām kopš 1960. gada, kad no Rīgas uz Aizputi pārceļ daļu metālizstrādājumu fabrikas "Kvēle" un nodibina atslēgu un būvapkalumu rūpnīcu "Aizpute", tiek likti pamati tai rūpnīcai, kāda

Tagad tā ir metāla furnitūras rūpnīca "Kurzemes atslēga", jau sešus gadus to vada aizputnieks, būvinženieris Jānis Kreicburgs, kurš vadījis Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas būvdarbu gaitu. Šobrīd – iesaistīts Vecrīgas Vāgnera nama atjaunošanā. Jānis mūs izvadā pa Aizputes rūpnīcas cehiem, stāsta, rāda un visbeidzot pārsteidz ar klubu.

Aizputē tagad atgriezies arī aizputnieks Andris Tauriņš, kurš pārstāv Aizputes Renesanses biedrību.

Vēl mums Aizputē ir iespēja atklāt gleznotāju Jāni Kalnmali, kurš dzīvoja un gleznoja Aizputē un citur Eiropā. 2023. gadā viņš aizgāja mūžībā, bet, iespējams, viņa gleznas un radošā dzīves telpa vēl gaida savus atklājējus. Mākslinieka māju ar mīlestību izrāda Jāņa Kalnmaļa dzīvesbriedre Biruta.

Vēl kāda ar mūziku saistīta tikšanās. Arī šovasar Liepājas simfoniskā orķestra mūziķi koncertēs Dienvidkurzemē, festivālu "Rimbenieks" atklājot 2. augustā Grobiņas baznīcā, taču orķestra vadītājs Uldis Lipskis sola parādīt Ēvalda Rimbenieka māju Aizputē, rāda Tasmānijā tapušu grāmatu par Rimbenieku un atgādina, kāpēc festivālam nosaukums "Rimbenieks".

Un vēl neliels ieteicamās literatūras saraksts, domājot par Aizputi:

Mēs patiesībā esam stiprāki nekā mums pašiem liekas – šī ir viena no atziņām, kuru pēc svētceļojumiem uz Aglonu iemantojusi Līga Vanaga. Šogad ceļā viņa dosies ceturto reizi, lai kopā ar Svētā Jēkaba katedrāles svētceļnieku grupu mērotu vairāk nekā 300 kilometru no Rīgas līdz Aglonai.

Šī garīgā prakse viņai svarīga kopš brīža, kad viņa atvēra savu sirdi ticībai un atgriezās katoļu baznīcā, kurā kā bērns savulaik tika nokristīta. Šis pavērsiens Līgas dzīvē notika Covid pandēmijas laikā, kad ierastais dzīves ritms sabruka un bija vajadzīgs mierinājums un stiprinājums.

Līga Vanaga ir sociālā darbiniece, šobrīd strādā nodibinājumā ”Caritas Latvija”, kā arī studē teoloģiju Rīgas Augstākajā reliģijas zinātņu institūtā.

Vai apsaimniekojot savus mežus zemi nenoplicinošā veidā, viņš iet pretī laikmetam? Bet varbūt nē? Monopolā saruna ar Skujenes puses mežsaimnieku Ziedoni Vilciņu.

Ugunsnelaime piemeklējusi biedrību “Tavi draugi”, kas kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā nogādājusi tai humāno palīdzību vairāk nekā 12 miljonu eiro vērtībā. Tagad biedrība lūdz palīdzību pati sev. Aizvadītajā nedēļā biedrības teritorijā Rīgā ugunsgrēks nopietni izpostījis biroju, noliktavu un loģistikas centru. Neviens cilvēks nav cietis. Biedrība atzīst, ka šaubu neesot – ugunsgrēks izraisīts apzināti. Tikmēr drošības iestādes veic izmeklēšanu, un neizslēdz versiju, ka ugunsgrēks, iespējams, varētu būt izraisīts Krievijas interesēs. 

--

Biedrībai “Tavi draugi” ikviens var palīdzēt piedzīvotajā nelaimē, ziedojot līdzekļus ugunsgrēka seku likvidēšanai un biedrības darba veiksmīgai turpināšanai, kā arī atbalstīt ar mantiskajiem ziedojumiem. Savukārt no nākamās nedēļas būs vajadzīgs arī brīvprātīgo atbalsts. To organizēs tikai pēc iepriekšējas pieteikšanās. Plašāka informācija par ziedošanas iespējām un brīvprātīgo pieteikšanos pieejama biedrības "Tavi draugi" informācijas kanālos.

Krievija piektdien veikusi triecienu ar aviobumbām pa Doneckas apgabala pilsētu Slovjansku, kur uzbrukumā cietusi arī Latvijas goda konsulāta ēka

Drošības dienests izmeklē ugunsgrēku "Tavi draugi" noliktavā; biedrība pārliecināta par ļaunprātīgu dedzināšanu.

Latvijas Nacionālā bibliotēka plāno ieviest 3 eiro ieejas maksu par Gaismas pils apskati un cels arī jau esošo pakalpojumu cenas.

Mākslas muzeju "Arsenāls" apmeklētājiem plānots atvērt 2028. gada pavasarī.

Motosporta cienītāji šajā nedēļas nogalē lielā skaitā pulcēsies Madonā – tur norisināsies pasaules čempionāta posms blakusvāģu motokrosā.

Nedēļa bijusi notikumiem bagāta. Uzzinājām par Ungārijas OTP bankas ienākšanu Baltijas tirgu, nopērkot "Luminor" banku. Bet tas, ka OTP bankai joprojām ir filiāle Krievijā, tomēr raisa jautājumus. Katrā ziņā regulators šo darījumu vēl izvērtē. Tikmēr prokuratūra valdībai prasīja atcelt iepriekšējā Ministru Kabineta lēmumu "kokrūpnieku lietā", kur ir apsūdzības par valstij radītiem zaudējumiem. Tomēr esošais Ministru Kabinets to nevarot darīt. Plaši apspriests tiek arī policijas slēdziens par kādas sievietes apsūdzību par imigrantu uzmākšanos Rīgas centra, izpētot apstākļus, tostarp pārbaudot videokameru ierakstus, policija secinājusi, ka šāds gadījums nav noticis.

Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Analizē Madara Fridrihsone, Latvijas TV raidījumā „Kas notiek Latvijā” redaktore, Ansis Bogustovs no TV24 un Māris Antonevičs no "Latvijas Avīzes".