Vējš matos un ātrums sirdī – tā varētu nosaukt braukšanu ar motociklu. Kā ceļot ar šiem spēkratiem un kā plānot ceļojumu, zinot, ka vēlēsieties braukt tieši ar motociklu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas motobraucēji – satiksmes eksperts Oskars Irbītis un Latvijas Motoklubu asociācijas pārstāvis Arnis Blodons.

"Tas noteikti ir jādara! Šis aparāts ir fantastisks ceļošanas rīks." ceļot ar motocikliem aicina Oskars Irbītis. "Daudzas valstis to ir sapratušas, ka motobraucējs ir pats fantastiskākais tūrists. Ja cilvēks brauc ar kemperiem, ar savu dzīvojamo vagonu, viņš ir visu paņēmis līdzi un ir izplānojis savu maršrutu tā, ka viņš nu tur aizbrauks uz turieni, aizbrauks uz turieni, bet tā, lai man ir neērti. Tie, kas brauc ar motocikliem, tiem līdzi nav nekā. Obligāti viņiem vajadzēs vietu, kur palikt. Viņam vajadzēs arī vietu, kur kaut ko nopirkt. Motocikls ir fantastisks līdzeklis, lai varētu šo to apskatīt un piebraukt arī tādās vietās, kur varbūt citi nevar to izdarīt. It sevišķi, ja skatāmies uz valstīm, kas ir bagātākas ar kalniem, bagātākas ar sarežģītākiem ceļiem. Piemēram, viena no tām valstīm, kas ir ļoti, sapratusi, ka motociklisti ir baigi foršā lieta, ir Norvēģija, jo Norvēģijā, piemēram, maksas ceļi ir motociklistiem ir par brīvu. Līdz ar to tas pats par sevi kļūst par tādu pievilcīgu ceļošanas līdzekli. Turklāt arī attieksme pret motociklistiem ir ļoti labvēlīga."

"Ja gribam braukt garos ceļojumos, ir jāpiemeklē tāds motocikls, uz kuru tu patiesi jūties ērti," par braucamlīdzekļa izvēli bilst Arnis Blodons. "Oskars pieminēja, svarīga ir stūres pozīcija, svarīgs ir sēdeklis. Ja 500 kilometrus braucot, nebūs pareizs sēdeklis, tad es atvainojos, "dibens degs elles ugunīs". Tas būs ļoti nepatīkami. Nepareizs stūres novietojums vai piedzīšana kādam divdesmitgadīgam vēl tā, bet ja tev ir pāri par 30 un ir bijušas sporta traumas, sāk smelgt pleci, mugura, sasprindzinājums. Es savu motociklu esmu pārbūvējis ar legālajām detaļām, ko pieļauj tehniskā apskate, pielāgojis sava auguma īpatnībām - stūres augstums, sēdeklis, kāju izvietojums. Tad tiešām var nobraukt garus gabalus."

"Lielākā nelaime, kas apdraud garu gabalu braucējus, nav fiziskais nogurums. Mēs nokāpjam no mocīša, bišķi pavingrojam, bišķi pastaipāmies, iedzeram ūdeni, neaizraujamies ar ēšanu gara brauciena laikā. Bet tas, kas visvairāk atspēlējās, ir miegs," turpina Arnis Blodons. "Ja esi 16 - 17 stundas pavadījis uz motocikla, tu brauc ar vaļējām acīm un tev "suņi sāk skriet". Mans ieteikums, kad jūtu, ka nāk "melnais suns" virsū, vienkārši nolieku moci malā, atrodu kaut kādu vietiņu, kur es uz 20 minūtēm iekrītu tā saucamajā dziļajā miegā. Atslēdzies, iekrīti, pēc 25 minūtēm cēlies - pilnīgi cita sajūta un brauc tālāk."

Arnis Blodons ļoti kritiski vērtē mototūrima iespējas Latvijā, nav domāts ne par maršrutu piedāvājumu, ne infrastruktūru.

Latvijā mēs esam pieraduši pie ātra interneta un plaša digitālo pakalpojumu klāsta, un daudziem veidojās pārliecība, ka šajā jomā esam diezgan attīstīta valsts. Tomēr pēdēja laikā notikušie incidenti, kad noziedzniekiem izdevās piekļūt „Latvijas Valsts mežu” un zāļu ražotāja „Olpha” serveriem, liek uzdot jautājumu: vai līdz ar strauju digitalizāciju esam parūpējušies arī par kiberdrošību? Kāpēc šīs lietas ne vienmēr iet roku rokā un kā jāizskatās kiberdrošības jomai Latvijā ideālajā gadījumā?

Kiberdrošība un digitāla attīstība nav viens un tas pats. Katru no šiem procesiem virza atšķirīga motivācija. Valsts pusē ātrie un pieejamie digitālie pakalpojumi atvieglo iedzīvotāju dzīvi, bet privātajā sektorā mazina izmaksas vai vairo ieņēmumus. IT drošības uzņēmumu grupas "Possible Security" vadītājs Kirils Solovjovs skaidro, ka kiberdrošība vēsturiski tika uzskatīta par izdevumu pozīciju, kas nedod skaidru pienesumu.

Valsts sektorā kiberdrošību veicināja galvenokārt normatīvie akti, bet privātajā – pašu uzņēmēju apziņa, ka neuzmanība pret kiberdrošību var radīt pamatīgus riskus. Solovjovs vērtē, ka lai gan motivācija ir atšķirīga, kopumā šobrīd valsts un privāta sektora situācija ir aptuveni vienā līmenī. Abos sektoros ir gan labi, gan slikti piemēri, piekrīt Kiberincidentu novēršanas institūcijas "Cert.lv" vadītājas vietnieks Varis Teivāns. Bieži izšķirošais ir tas, vai par to rūpējas uzņēmuma vai iestādes vadība.

Šovakar, 24. jūlijā, "PAiR" rezidencē Pāvilostā būs skatāma mākslinieces Ilzes Mazpanes performance "101". Tajā simt viena glāze kļūs par laika mēru, materiālu un liecinieku. Māksliniece iecerējusi izmantot arī Pāvilostā savāktus dabas materiālus, kas pārtapuši košā sīrupā. Caur klātbūtni, atkārtojumu un attiecībām ar vidi performance aicinās skatītāju vienkārši būt un vērot, kā mainās viņa paša laika pieredze. Performances ilgums gan nav prognozējams. Ilze Mazpane sola, ka tas ilgs līdz brīdim, kad pienāks īstais laiks tai beigties.

Vai valdībai savu retoriku un solījumus izdosies pārvērst praktiskos, pieņemtos lēmumos - tas ir nākamo mēnešu jautājums. To intervijā Latvijas Radio sacīja politoloģe, politikas centra "Providus" direktore Sanda Liepiņa.

Rīcības plānā ir 150 jautājumi un atlikušas 60 dienas, kas nozīmē, ka dienā būtu jāpieņem vismaz trīs lēmumi, kuriem jābūt skaidriem, nokomunicētiem un pieņemtiem.

Kā pauda politoloģe - pēc tā, kā tas šobrīd virzās sēdēs, neizskatās, ka izdosies pieņemt visus lēmumus.

Kontekstā ar Nacionālo apvienību, kas no opozīcijas ienākusi valdībā, politoloģe Liepiņa min, ka Latvijā šobrīd ir vērojama radikalizācija, kur šim ciklam cauri ir izgājusi Austrija un Polija.

"Aktīva un spēcīga antiimigrācijas retorika, retprika pret nevalstiskām organizācijām. Kopumā tā ir nevēlamu sabiedrības grupu, indivīdu, organizāciju pasludināšana, diezgan klasiska totalitāro režīmu taktika, kuru mēs zinām, labi atceramies no Latvijas vēstures, ko, cerams, esam Latvijas visi apguvuši. Nevēlamās grupas ir politiskie pretinieki, cilvēki ar lielākiem ienākumiem, zemnieki, kuriem pārāk daudz zemes, citu seksuālo orientāciju cilvēki, čigāni, kaut kādā brīdī Latvijā ebreji pasludināti par nevēlamām personu grupām. Kas arī vēsturē parāda, ka daudz jau nevajag, lai izraisītu klajāku naida izpausmju vilni. Tas mani satrauc. Šādai retorikai pieaugot, man liekas, ir ļoti liela atbildība dažādām iesaistītām amatpersonām saprast, ka viens ir priekšvēlēšanu diskusija, bet pilnīgi kaut kas cits ir šādā veidā demokrātiskā sabiedrībā mēģināt virzīties faktiski autoritārisma virzienā, kur mēs pasakām nevēlamās grupas un savā veidā tieši vai netieši uzkūdām kādus veikt iespējams naida un vardarbības aktus," analizē Liepiņa.

Reklāmas sociālajos medijos un sadarbība ar influenceriem – tie ir tikai daži no paņēmieniem, ko Krievija izmanto, lai piesaistītu jaunus darbiniekus vienai no tās lielākajām dronu ražotnēm Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā. Neatkarīgais izdevums „T-invariant” ziņo, ka šim nolūkam tiek izmantota arī īpaši izstrādāta videospēle un militāro simulāciju spēļu turnīri. 

Alabugas speciālajā ekonomiskajā zonā atrodas viena no lielākajām Krievijas dronu ražotnēm. Latvijas Radio jau iepriekš vēstījis, ka Krievija, izmantojot studiju programmu „Alabuga Start”, piesaistījusi Āfrikas valstu pilsoņus ar solījumiem par darba un studiju iespējām. Realitātē gan daudzi no viņiem nonākuši Krievijas kara industrijā.

Izdevums „T-invariant” ziņo par jaunu darbinieku piesaistes veidu. Alabugas speciālās ekonomiskās zonas ģenerāldirektors Timurs Šagivalejevs ir patentējis videospēli „Drone Battle: Ukraine” („Dronu cīņa: Ukraina”). Tās mērķis, pēc izstrādātāju teiktā, esot iepazīstināt lietotājus ar situāciju Ukrainas kara frontē un attīstīt taktiskās un stratēģiskās plānošanas prasmes. Taču, kā norāda „T-invariant”, praksē spēle tiek izmantota potenciālo bezpilota aviācijas speciālistu atlasei.

Spēle ir daļa no projekta „Staļina piekūni”, kura mājaslapā tiek publicētas vakances dronu inženieriem un operatoriem, un tā kalpo kā viens no sākotnējiem kandidātu atlases posmiem. Projekta nosaukumu papildina sauklis: „Mūsu vectēvi izstrādāja un ražoja labākos ieročus pasaulē un izmantoja tos, lai uzvarētu fašistus. Tagad ir mūsu kārta.”

Turklāt potenciālo darbinieku meklēšanai tiek izmantoti arī plašāki e-sporta turnīri. Alabuga un „Staļina piekūni” organizē „Dronecon” turnīrus, kuros dalībnieki sacenšas dronu simulatoros un militārās tematikas spēlēs. Turnīru balvu fonds sasniedz 15–18 miljonus rubļu jeb vairāk nekā 150 tūkstošus eiro, kā arī labākajiem spēlētājiem tiek piedāvātas darba iespējas.

Tādējādi tiek izpludinātas robežas starp izklaidi un militāro jomu, videospēlēm kļūstot par vienu no veidiem, kā Krievija atrod cilvēkus ar interesēm un prasmēm, kas var noderēt arī ārpus virtuālās vides.

Ērtāk, bet krietni dārgāk – Latvijā koka peronu izbūve ne tikai kavējas, bet beigās kļūs, iespējams, pat par aptuveni 70% dārgāka. To Latvijas Radio noskaidroja uzņēmumā „Latvijas Dzelzceļš”, kas līdz pagājušā gada beigām koka platformas plānoja izbūvēt 16 pieturās. Vairumā to sanāca izdarīt, bet kopumā projekts kavēsies vismaz par pusotru gadu. Turklāt atbildīgā Satiksmes ministrija, izskatās, nejūt nekādu vajadzību tajā iejaukties.

Kāpēc šo pagaidu peronu izbūve kavējas un to izmaksas ir par daudziem simtiem tūkstošu eiro lielāka, nekā paredzēja vēl pagājušā gadā?

Caur fotoaparāta aci pasauli var fiksēt dažādi. Ko savos darbos iemūžina Reinis Hofmanis? Apmeklējiet izstādi "Pierobeža" ISSP galerijā un klausieties sarunu Monopolā.

Stipro lietavu dēļ Talsu novadā applūduši un pamatīgi sabojāti vairāki pašvaldības ceļi, pašvaldība situāciju uzskata par ārkārtēju un risinājumu meklēšanai sasaukta Saeimas komisijas sēde.

Valsts policijas priekšnieks: Policija vērtēs sievietes motīvus sniegt nepatiesu informāciju par migrantu uzbrukumu Rīgas centrā.

Saeima otrajā lasījumā lemj par izmaiņām Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas mainīs pieeju mazākumtautību valodu lietojumam sabiedriskajā medijā.

Eiropas Savienības valstis šodien pēc vairāku nedēļu sarunām vienojušās par jaunu sankciju paketi pret Krieviju.

Igaunija un Lietuva seko līdzi situācijai ap „airBaltic” un gatavo rezerves plānus.

Saeima varētu spert soli tuvāk tam, lai sabiedriskajos medijos krievu valodu turpmāk drīkstētu izmantot tikai ārkārtējās situācijās vai propagandas atspēkošanai. Par attiecīgajiem Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumiem deputāti ārkārtas sēdē šodien lems pagaidām otrajā lasījumā. Grozījumu autori, kas ir koalīcijas deputāti, norāda, ka izmaiņu mērķis ir stiprināt latviešu valodu un izpildīt Satversmes tiesas spriedumu.