Krustpunktā lielā intervija: Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītāja Līga Bāriņa.

Esošā valdība ir darbu sākusi salīdzinoši īsu laiku pirms vēlēšanām, tādēļ katram ministram tika prasīts noteikt trīs prioritātes, ar ko strādāt. Veselības aprūpē tās saistītas ar slimnīcu tīkla reorganizāciju, pacientu vienotā pieraksta izveidi un zāļu reformu. Ko par šī prioritātēm un valdības pirmo pusotru darba mēnesi domā veselības aprūpē strādājošie?

Tomēr vispirms īsi par diskusiju, kas tagad norit par nevalstisko sektoru, jo arī arodbiedrība arī ir viens no nevalstisko organizāciju (NVO) veidiem. Premjera izteikumi par "parunāšanās apmaksāšanu" valdības Memoranda padomes sēdē izraisīja plašu rezonansi. NVO pārstāvji piekrīt, ka finansējuma uzraudzībai, ko valsts iegulda nevalstiskajā sektorā, ir jābūt un tāda jau ir, bet vairāk satraucas par efektu, ko šādi izteikumi izraisa kopumā, jo bažījās, ka tie grauj uzticību nevalstiskajam sektoram kā tādam. Daudzas reakcijas publiski lasāmajās diskusijās arī ir  NVO noniecinošas.

Par dzīvi, seksualitāti, nāvi, par ķermeniskumu un tā transformāciju vēsta Karlīnas Mežeckas personālizstāde “Veries manī”, kas pašlaik skatāma kim? Laikmetīgās mākslas centrā. Keramika, stikls, metāls un instalācijas struktūras ir materiāli, ar kuriem māksliniece strādā. Viņas izstrādātā tehnika – kausēta stikla pūšana ar pašas rokām veidotās keramikas veidnēs – rada oriģinālas formas. Laikmetīgās keramikas jaunais virziens – tā Karlīnas darbus raksturo kuratore Zane Onckule.

Karlīnas Mežeckas personālizstāde “Veries manī” kim? Laikmetīgās mākslas centrā skatāma līdz 9. augustam.

24.-25. jūlijā Jaunlaicenē jau ceturto reizi notiks Vispasaules malēniešu svētki. Par Puna spēli, koncertizrādi un pašiem malēniešiem gan svētkos, gan ikdienā saruna Kultūras rondo. Izzinām, kas ir šie ļaudis, kam pašapziņas netrūkst, kādā valodā viņi runā, un vai kādreizējo kultūrvēsturisko novadu robežas joprojām atspoguļojas arī mūsdienās runātajā valodā. Studijā viesojas malēniete un izlokšņu pētniece Dace Markus. Attālināti sarunā piedalās Malēniešu saieta rīkotājas un idejas autores: Sanita Eglīte, Alūksnes kultūras centra direktora vietniece kultūras vadībā, un Kristīne Kuropatkina, Jaunlaicenes muižas muzeja vadītāja.

--

Jaunlaicenē malēniešu tradīcijas izzinājā arī raidījums Pieturvietas.

Turpinoties karam Ukrainā, arī pie mums arvien aktuālāks kļūst jautājums, kur cilvēkiem patverties pēkšņas krīzes brīdī? Latvijā daudzas jaunuzceltās daudzdzīvokļu mājas bieži vien ir vispār bez pagrabiem, arī tad, ja nams ekspluatācijā nodots vien pavisam nesen.

Kāpēc būvnieki no drošiem pagrabiem atsakās un cik dārgi izmaksātu patvertņu ierīkošana jaunbūvēs, to skaidroja Laura Jansone.

Pērn Valmierā ekspluatācijā nodeva divus zemas īres maksas namus. Šobrīd abas ēkas ir pilnībā apdzīvotas un jaunajā kvartālā ikdienā valda kņada. Tiesa, šīm piecstāvu mājām pagrabu nav. Tātad krīzes brīdī iedzīvotājiem jādomā par kādu citu vietu, kur patverties. Par to, kā tieši rīkotos un ko darītu šādā brīdī, īres namu pagalmos uzrunātie cilvēki runā izvairīgi, tomēr atzīst, ka maksāt vairāk par pagrabu nevēlētos.

Kāpēc, būvējot jaunos īres namus, izvēlēts šāds risinājums un ēkas ir bez pagraba, jautāju projekta attīstītājam, uzņēmuma “Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājam Andrim Kabrakam.

“Mēs apzināti negājām uz pagraba izbūvi, tāpēc ka startējām programmā, kura saucas "Zemas īres maksas dzīvojamās mājas". Līdz ar to mums bija jārēķina pilnīgi katrs eiro, lai mēs tajā kvalificētos tajā programmā un lai mēs spētu ar īres ieņēmumiem nosegt savas kredītsaistības.”

Kabraks neslēpj, ka arī nākamajām zemas īres maksas mājām, kuru būvniecību iecerēts sākt šogad, pagrabu nebūs. Tās taps pēc tāda paša projekta, ka esošie nami. Tomēr lai cilvēkiem būtu kur patverties krīzes brīdī, “Valmieras namsaimnieks “apsver iespēju patvertnes vajadzībām pielāgot pagrabus, kuri ir izbūvēti zem vecajiem īres namiem, jeb divām ēkām, kuras tur pat blakus uzceltas 2018. gadā.

Sarkandaugavā, Alekša skvērā, uz ēkas Tilta ielā šodien, 20 jūlijā, atklās monumentālu sienas gleznojumu, ko radījis franču ielu mākslinieks Freds Batls. Šis notikums ievadīs Ielu mākslas mēnesi Sarkandaugavā, kas Rīgā tiek rīkots pirmo reizi un kura mērķis ir ienest vairāk mākslas apkaimes vidē. Mēneša laikā taps deviņi jauni sienas gleznojumi, tāpat notiks vairāki lieli urbānās kultūras pasākumi, kuros līdzdarboties būs aicināti arī vietējie iedzīvotāji.

Piektdienas rītā uz ēkas sienas Tilta ielā 8 liela daļa no sienas gleznojuma jau labi redzama. Franču mākslinieks Freds Batls tajā atveidojis ielu tirdziņu, kurā sapulcējušies retro vai vintāžas lietu cienītāji, kuri apmainās ar vinila platēm, grāmatām un dažādiem mākslas priekšmetiem. Mākslinieku vēl izdodas sastapt pirms viņš devies uz pacēlāju, lai sāktu darbu, un viņš stāsta, ka sižetam ir simboliska nozīme.

”Galvenā ideja bija atspoguļot vietējos iedzīvotājus, un to kā starp viņiem notiek kultūras apmaiņa. Manā gleznojumā viņus pārstāv trīs meitenes un viens zēns, kas satikušies un runā par mūziku, grāmatām, mākslu. Viņus vieno interese arī par pagātnes mantojumu, kas šeit, Sarkandaugavā ir īpaši bagātīgs, jo šī apkaime ir viens no senākajiem Rīgas rūpniecības rajoniem.

Bet plašākā nozīmē ar šo gleznojumu es gribēju akcentēt, ka pilsētas pati nozīmīgākā vērtība ir tieši tās iedzīvotāji, viņu atmiņas un viņu savstarpējās attiecības.”

Freds Batls ir starptautiski pazīstams ar lielformāta publiskās mākslas darbiem un izstādēm Francijā, Spānijā, Japānā, Kanādā un ASV. Savos darbos viņš pēta industriālo mantojumu un cilvēka attiecības ar pilsētvidi, viņa pārliecība ir, ka publiskā māksla stiprina vietas identitāti.

Pēdējo reizi starptautiski atzīti mākslinieki Rīgā lielformāta darbus veidoja pirms 12 gadiem, kad Rīga bija Eiropas Kultūras galvaspilsēta, bet viņu piesaiste ir ļoti svarīga, lai ielu mākslā ienestu jaunu elpu – uzskata viens no ielu mēneša veidotājiem, pazīstamais Latvijas ielu mākslinieks Dainis Rudens.

Ielu mākslas mēnesis Rīgā notiek pirmo reizi, un tieši Sarkandaugava par pirmo norises vietu izvēlēta, jo tās apkaime jo īpaši organiski sasaucas ar ielu kultūru, skaidro Rīgas domes Kultūras pārvaldes pārstāve Agnija Saprovska.

Līdzās franču mākslinieka Freda Batla veikumam ielu mēneša laikā taps vēl astoņi lielformāta sienu gleznojumi, kurus veidos pašmāju mākslinieki – gan individuāli autori, gan mākslinieku grupas.

Ielu mākslas mēneša kulminācija būs 22. augustā, kad Zāģeru ielas apkārtnē norisināsies starptautiskais ielu mākslas un urbānās kultūras festivāls "ROW BALTICS 2026".

Cilvēki neapzinās, ka virkne pakalpojumu, ko viņi saņem ir nevalstisko organizāciju (NVO) īstenotas un tās līdzfinansē valsts. Tā  intervijā Latvijas Radio sacīja "Platformu attīstības sadarbībai" direktore Inese Vaivare. Bez šīs naudas daļa valsts pārvaldes pakalpojumi nebūtu nodrošināti.

"Ja valsts pārvaldē kaut kas nemaksā, tas nenozīmē, ka tas nemaksā neko cilvēkam. Vecākiem ir jāmeklē, kur atstāt bērnu, lai piedalītos valsts pārvaldes sanāksmē; cilvēkam no reģioniem tā, visticamāk, būs vesela diena un lieli ceļa izdevumi, lai nonāktu uz šo sanāksmi. Valstij ir jābūt interesei atbalstīt savas organizācijas," norāda Vaivare. "Kad tiek operēts ar šiem skaitļiem, mums nav skaidrs, kas zem tā slēpjas. Piemēram, augstskolas izveido nevalstisko organizācija, kurā iegulda 30 miljonus eiro. Piemēram, Sporta federācija - pieci miljoni. Ja šādus lielus ciparus noņemam nost, tad paliek mazās biedrības reģionos, kas cīnās dažkārt pat ar savu pašvaldību par korupcijas mazināšanu."

Tikmēr premjers Andris Kulbergs no Apvienotā saraksta Latvijas Radio sacīja, ka viņš nekur nav teicis, ka nevalstiskajām organizācijām nauda nebūtu jādod. No Valsts kancelejas viņš sagaidot izvērtējumu, kādiem mērķiem šajā sektorā valsts tērē 200 miljonus eiro gadā. Taču neuzskata, ka NVO pārstāvjiem būtu jāmaksā par sanāksmēm, kurās tās piedalās ar valsts pārvaldi.

"Nevalstiskās organizācijas pārstāv biedru intereses. Kādreiz cilvēki sametās Reinim, lai viņš no pagasta aizbrauc pie gubernatora un izstāsta pagasta bēdu, pārstāv viņus. Tagad sanāk, ka Reinim apmaksā to, ka viņš sēž pie galda ar gubernatoru. Neloģiski," norād Kulbergs. "Es pats esmu strādājis nevalstiskās organizācijas arī iepriekš, pat nestādījos priekšā, ka Latvijas darba devēju konfederācija, Auto asociācija, es nesaņemu ne centa. Es pat nespēju iztēloties, ka mums būtu tiesības paprasīt kaut ko par to, ka es sēžu pie galda."

**

Nevalstisko organizāciju (NVO) darbam īpaša uzmanība pievērsta pēc tam, kad pagājušajā nedēļā premjerministrs Andris Kulbergs (Aapvienotais saraksts) pēc Memoranda padomes sēdes uzdeva Valsts kancelejai izanalizēt nevalstiskajām organizācijām piešķirto valsts finansējumu.

Vasarā Latvijas pilsētās pasākumu kalendāri ir īpaši piesātināti, un lielie notikumi dod būtisku pienesumu vietējai ekonomikai. Visvairāk to izjūt naktsmītnes, ēdinātāji un citi pakalpojumu sniedzēji, taču līdz ar apmeklētāju pieplūdumu aug arī noslodze un cenas. Kā Liepājā, Kuldīgā un Cēsīs vērtē pasākumu ekonomisko atdevi un vai pilsētas savā starpā konkurē?