Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai un padomju - vācu kara sākums 1941. gada jūnijā fundamentāli mainīja globālo ģeopolitisko ainavu. Lielbritānija, kas līdz tam praktiski viena bija cīnījusies pret nacistu reihu, tagad kļuva par staļiniskās Padomju Savienības sabiedroto. 1941. gada decembrī, kad pēc Japānas impērijas uzbrukuma amerikāņu jūras spēku bāzei Perlharborā Havaju salās, karā iesaistījās arī Savienotās Valstis, tās pievienojās britu un padomju aliansei. Šī jaunā starptautiskā realitāte bija principiāli citāda - daudz nelabvēlīgāka tiem Baltijas valstu diplomātiem, kuri turpināja pārstāvēt savas de jure suverēnās valstis Londonā, Vašingtonā un vairākās citās galvaspilsētās. Reālpolitiskie apsvērumi attiecībās ar nozīmīgu sabiedroto padarīja Rietumu demokrātiju valdības daudz dzirdīgākas pret Maskavas prasībām atzīt par likumīgu Baltijas valstu aneksiju 1940. gadā. 

Padomju Savienības centieni panākt izšķirošu izrāvienu Baltijas valstu aneksijas atzīšanas jautājumā pastiprinājās pirms trīs vadošo antihitleriskās koalīcijas valstu vadītāju tikšanās, kas 1943. gada novembra un decembra mijā notika Irānas galvaspilsētā Teherānā. Svarīgākais notikums Teherānas konferences sagatavošanas posmā bija koalīcijas valstu ārlietu ministru konference Maskavā 1943. gada oktobrī un novembrī. Tūdaļ jāsaka, ka Padomju Savienībai tur neizdevās panākt kādu fundamentālu lūzumu Baltijas valstu aneksijas atzīšanas jautājumā, lai gan, spriežot pēc baumām, kas tolaik klīda diplomātiskajās aprindās, Staļins esot bijis tuvu šī mērķa sasniegšanai.

Stāsta vēsturnieki - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Uldis Neiburgs.

Spēlē piedalās Uldis Priekulis, Varis Meška, Edgars Apse un Beāte Lielmane.

Raidījumā Piespēle runājam par bērnu un jauniešu hokeju. Jūnija izskaņā Nacionālās hokeja līgas jauno spēlētāju izvēles ceremonijā dažādu klubu paspārnē nonāca četri pašmāju jaunie talanti. Ar piekto kārtas numuru izvēlējās rūjienieti Albertu Šmitu, bet ar 58.numuru – raiskumieti Rūdolfu Bērzkalnu. Abus bērnībā Valmierā trenēja Jānis Lauris, kurš raidījumā stāsta pastāstīs par abu spēlētāju ceļu līdz profesionālajam hokejam, kā arī to, kā ikdienā hokeja zinības apgūt bērni Rēzeknē.

Nedēļas notikumu izlase:

Kas biji hipiji Rietumos? Un – kas padomju Latvijā? Kā hipiju subkultūras nonāca aiz dzelzs priekškara? Kur strādāja hipiji, lai būtu iespējami mazākā saskarē ar padomju varu? Kādas bija viņu attiecības ar reliģiju, folkloru un mūziku? Kā varēja pastāvēt hipiju nometnes Gaujā? Līva Zolneroviča uz šiem un citiem jautājumiem meklē atbildes grāmatā "Hipiji Latvijā. 20. gadsimta 60.–90. gadi”. Viņas mērķis bija dot balsi cilvēkiem, kuri pieskaitāmi šai hipiju paaudzei, tāpēc grāmatā blakus pētījuma daļai ir arī intervijas. Starp citu – īsts hipijs nemaz neatzīstot, ka ir hipijs, tā sarunā saka grāmatas autore Līva Zolneroviča, bet pētnieks un grāmatas redaktors Jānis Daugavietis hipiju stāstam piedod plašāku subkultūru kontekstu.

Līvas Zolnerovičas grāmatu "Hipiji Latvijā. 20. gadsimta 60.–90. gadi" izdevusi biedrība "Bolderāja".

Raidījumu atbalsta:

„Kolnasātā” suprātku aba vakariešonys laiks. Otkon gastejam kaidā nu Latgolys pogostu, kab kluotīnē sasatyktu ar vītejim cylvākim i pasarunuotu par dzeivi, tradicejom i volūdys sovpateibom.

Itūreiz aicynojam īpazeit Ludzys nūvoda Pasīni. Kai pīrūbežā, kur sasajauc vysaidys kulturys, volūdys i dzeivis pīredzis, kur niu dzeivoj ap 200 cylvāku, Pasīnis vītys stuosti ir daudz leluoki par pošu cīmu. 

Vīns nu pazeistamuokūs i apmeklātuokūs objektu ir baroka arhitekturys pērle Pasīnis Svātuo Dominika Romys katuoļu bazneica. Tū reizem sauc ari par Aglyunys bazilikys muoti, deļtam ka Pasīnis bazneica ir vacuoka par Aglyunys baziliku. Taipat Pasīnis bazneica ir īkļauta Latvejis ainovu duorgumu sarokstā. Vītejī sevi sauc par posīnīšim. Jī pyrmī nu reita sagaida sauli Latvejis austrumu tuoluokajā apdzeivuotajā vītā, kur da rūbeža ir viņ 2 km, i tū, kai Latvejis zalī meži puorīt Krīvejis zylajūs nu Bazneicys kalneņa var labi redzēt.

Suprātkuos Pasīnē pīsadola: kulturys pasuokumu organizatore Jekaterina Sovāne, vītejuo īdzeivuotuoja Olga Kazaka, prīsters Vitālijs Filipenoks, zemnīku saimisteibys „Purvmaļi” saimineica Skaidrīte Marčenoka, dobys saimisteibys „Bites” saimineica i dobys turysma gide Ilga Ivanova i pensionare, kaidreizejuo školys direktore Ilga Ērika Brice.

Posīnīši stuosta, kai jī ite dzeivoj šudiņ, kū dora, par kū jī sapynoj, cik aizsorguoti i saprosti jiutās vaļsts leiminī. Vītejī skaita, ka ļauds ite ir patstuoveiguoki, cytaiž nimoz navar izdzeivuot, i jī turpynoj veiduot Pasīni kai sovu vyslobuokū vītu pasaulī.

Kāds ezis aizver durvis rudenī un tikai pavasarī atver? Šo Laimas Buķes un citas šī pusgada mīļmīkliņas Greizajos ratos min Slampes amatieru teātra "Spārni" aktrises Lana Riekstiņa, Liene Jurševska, Sandija Jumiķe un Anta Baumane.

Mīļmīkliņu kategorijā izvirzītās mīklas sacerējuši: Miķelis Sīpols, Lība Dudko, Aldans Milzarājs, Putniņu ģimene, Kornēlija Šlāpina, Laima Buķe, Inese Mičule, Luīze Rundele, Ieva Vaivode, Roberts Blaus, Māra Tapiņa, Emīlija Lenkeviča, Valters Sīlis un Kārlis Vīksne.