Pilsētas svētku sezona rit pilnā sparā. Arī šovakar Cēsis pulcēs pilsētas iemītniekus un viesus, lai sāktos svētku svinības. Turklāt pilsētas svētku kulminācijas brīdī, jau rīt, 18. jūlijā, sāksies arī paralēlie pasākumi Cēsu Mākslas festivālā. Notikumu programmu aizsāks, atklājot vairākas izstādes, ko varēs aplūkot gan pilsētvidē, gan Cēsu Jaunajā pilī un koncertzāles “Cēsis” galerijā.

Festivāla vizuālās mākslas programmas kuratore Daiga Rudzāte norāda, ka festivāla 20. jubilejā var secināt, ka ir paplašinājusies Cēsu iedzīvotāju un viesu izpratne par laikmetīgās mākslas norisēm. Savukārt paši mākslinieki izceļ vairākus izaicinājumus.

--

Cēsu Mākslas festivāla laikā būs iespēja apmeklēt ne tikai izstādes, bet arī muzikālus notikumus. Augusta sākumā koncertzālē atskaņos Riharda Vāgnera operu “Loengrīns”. Diriģenta Tarmo Peltokoski vadībā uzstāsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un starptautisks solistu ansamblis. Savukārt nedēļu vēlāk izskanēs Leonarda Bernsteina operetes “Kandids” Mārtiņa Meijera režijā. Pie diriģenta pults būs Jānis Liepiņš. Tāpat Cēsu iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja baudīt teātri, Latvijas Nacionālā teātra “Ilgu tramvaju” un Dirty Deal Teatro izrādi “Alfas”.

Vairāku gadu pētījums par jūrmalnieci Katrīnu Reinovsku (1845-1923) – autodidakti un pirmo latviešu dzejnieci sievieti, kuras dzeja izdota drukātā grāmatā, pašreiz vainagojies ar izstādi “Latvijas Jūrmalas puķītes: Katrīnas Reinovskas dzejas ainava 19. gadsimta nogalē”. Izstāde no 9. jūlija skatāma Bulduru Izstāžu namā Jūrmalā un par to plašāk šīs dienas Kultūras rondo. Iepazīstina Jūrmalas muzeja direktora vietniece, viena no izstādes autorēm Līvija Baumane-Andrejevska un māksliniece Signija Joce.

--

Jūrmalā līdztekus izstādei par Katrīnu Reinovsku durvis ir vērusi vaļā vēl viena izstāde „Plūsmā” Majoros, Jūrmalas muzejā. Kuratore  - Inga Bunkše.

Mēs aizceļojam, bet mājas un iedzīve paliek uz vietas. Kā parūpēties par to, lai garnadžiem neizdotos sabojāt jūsu plānoto atvaļinājumu un mājas būtu drošībā prombūtnes laikā? Raidījumā Kā labā dzīvot sarunājas Valsts policijas Prevencijas vadības biroja Daudznozaru prevencijas nodaļas priekšniece Līga Trukšāne, SIA "Mustang apsardze" pārstāvis Edgars Matvejevs un Latvijas Apdrošinātāju asociācijas vadītājs Jānis Abašins.

Miljoniem sludinājumu platformā „Telegram”, kuros slēpti tiek meklēti cilvēki sabotāžas un spiegošanas uzdevumu veikšanai Eiropā. Šādu ainu atklāj Polijā bāzētā medija „Vot Tak” izmeklēšana. Starp vervētāju piedāvājumiem ir veikt kaitnieciskas darbības arī Latvijā. 

„Vienkāršs darbs – bez dokumentiem. Elastīgs grafiks (pieejamas nakts maiņas, 4-6 stundas). Bez biroja un „dreskoda”. Samaksa uzreiz uz karti pēc maiņas beigām.”

Šis ir viens no darba sludinājumiem, kas sākotnēji šķietami piedāvā vienkāršu un ātru iespēju nopelnīt. Tas 4. jūnijā publicēts darba piedāvājumu kanālā krievu valodā platformā „Telegram” Polijā. Sludinājumu ievietojis lietotājs, kurš sevi dēvē par „Vaļeru”.

Kā noskaidrojis Polijā bāzētais medijs „Vot Tak”, kas darbojas Polijas sabiedriskās televīzijas „TVP” starptautiskās apraides ietvaros, aiz šī piedāvājuma patiesībā slēpies sabotāžas aktu vervētājs. „Vot Tak” žurnālists, izrādot interesi par sludinājumā piedāvāto darbu, sazinājās ar tā ievietotāju. Sarakstē žurnālists saņēma informāciju par atlīdzības apmēriem, kas paredzēti par dažādu objektu un transportlīdzekļu aizdedzināšanu.

„Vot Tak” norāda, ka šis ir tikai viens no vairāk nekā 20 miljoniem sludinājumu ar slēptiem piedāvājumiem veikt dažādus sabotāžas aktus, kas „Telegram” publicēti laika posmā no 1.janvāra līdz 1.jūnijam – tātad mazāk nekā pusgada laikā. Tie publicēti „Telegram” grupās krievu un ukraiņu valodā, kuru ģeogrāfiskais tvērums gan ir krietni plašāks un aptver vairāk nekā 20 pasaules valstis, tostarp Poliju, Spāniju, Vāciju, Bulgāriju un citas Eiropas valstis. Tomēr tas nenozīmē, ka vervētāji meklē cilvēkus uzdevumu veikšanai tikai šajās valstīs. Ņemot vērā iespēju brīvi pārvietoties Šengenas zonā, vervētāji potenciālos izpildītājus var izmantot arī kaitniecisku darbību veikšanai citviet Eiropā.

„Vot Tak” žurnālists sazinājies ar citu darba piedāvājuma ievietotāju, kurš sevi dēvē par „Sašu”. Sarakste notikusi krievu valodā. Žurnālists uzdevies par ukraini, kas dzīvo Lietuvā netālu no Pabrades militārā poligona, kuru izmanto arī NATO sabiedrotie. Saša viņam piedāvājis uzdevumu nofilmēt tur izvietoto militāro tehniku.

Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.

Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.

Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības.

Jābūt cieņpilnam dialogam – tā, jautāta par iespējamiem riskiem jautājumā par augošo migrāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, sacīja ANO Bēgļu aģentūras Pārstāve darbam ar Latvijas valdību Dace Meilija.

Eiropas Savienības jaunais Migrācijas un patvēruma pakts pamazām kļūst par realitāti arī Latvijā. Saeimā nonācis jaunais Patvēruma likumprojekts, kuram ANO Bēgļu aģentūra kopumā pauž atbalstu, tomēr aicina to pilnveidot vairākos būtiskos jautājumos – sākot ar neatkarīgu uzraudzību uz robežas un juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem, līdz aizturēšanas kārtībai un bērnu aizsardzībai.

Vienlaikus nelegālās migrācijas spiediens uz Latvijas–Baltkrievijas robežas joprojām ir augsts, bet sabiedrībā un politikā arvien asākas kļūst diskusijas par to, kā sabalansēt drošību ar cilvēktiesībām. Dace Meilija šorīt Latvijas Radio atzina, ka Latvija pilnīgi noteikti spēj pildīt starptautiskās saistības.

1999. gada 22. februārī Latviju satricina prātam neaptverama nežēlība - kāds vīrietis bērnudārzā Gulbenē nodūris audzinātāju un trīs bērnus. 

Slepkavu atrod ātri, bet motīvus šādam noziegumam neviens nespēj izprast vēl ilgi pēc notikušā, arī šodien pēc vainīgā nāves. 

Brīdinām! Šajā epizodē ir fiziskas vardarbības apraksti un nepatīkamas ainas.

Plašāku stāstu par šo epizodi lasi portālā LSM.lv: Gulbenes bērnudāza klusā stunda: slaktiņš, kura sāpju ēna joprojām apvij pilsētu

Epizodes attēls ir ilustratīvs. 

Epizodes autore ir žurnāliste Dace Krejere, bet redaktore - Paula Gulbinska. Podkāsta balss ir Raitis Stūrmanis.

Stāsta tapšanā izmantotie avoti: 

Latvijas Nacionālā arhīva Valmieras zonālais valsts arhīvs (LNA VAZVA), 1308.f., 1.apr., lieta nr.847, 38.-42.lp. 

Galzons, E. (1999). Gulbenes slepkava bija rūpīgi gatavojies. Diena, 23.februāris. 

Viņš tic, ka mazām lietām ir liela vērtība – piemēram, rīta kafijas tasei, kas dod garšu visai dienai. Monopolā saruna ar kafijas grauzdētavas "Tiny Giant" līdzīpašnieku Edgaru Dzirkali.

Kafija jau sen vairs nav tikai uzmundrinošs dzēriens. Vienam tā ir rīta rutīna, citam – iemesls uz brīdi apstāties, bet vēl kādam – labs attaisnojums satikt sen neredzētu draugu. Mazā kafijas tasīte ir kļuvusi par vietu, kur dzimst idejas, notiek sarunas un tiek pieņemti lēmumi. Kur slēpjas kafijas spēks? Vai ap vienu tasi patiešām var izveidot veselu dzīvi?

Kāds ir tavs rīta kafijas rituāls?

Edgars Dzirkalis: Mans rīta kafijas rituāls ir ļoti vienkāršs. Man patīk tā saucamā "dubļu kafija". Esmu no rītiem ļoti slinks, un parasti steidzos. Uzvāru ūdeni, paņemu krūzīti, ieberu kafiju, apleju ar karstu ūdeni, nedaudz pagaidu un baudu kafiju. Tas var likties ļoti jocīgi, ņemot vērā nozari, kurā es esmu.

Man liekas, ka tavā nozarē šādus vārdus skaļi teikt ir gandrīz noziegums.

Edgars Dzirkalis: Mums ļoti daudz klientu nāk, un es parasti jautāju: kā jūs mājās pagatavojat kafiju? Jautāju ar domu, lai saprastu, ko ieteikt, kā samalt. Cilvēki parasti ir nosarkuši, nokaunas un saka - es vienkārši ieberu un apleju. Saku – tas ir arī, kā es dzeru. Īstenībā tas ir vispopulārākais kafijas baudīšanas veids mājās.

Bet kāpēc, tavuprāt, vispār ir šis fenomens par kafiju? Protams, rīta dzēriens iedod mums enerģiju. Bet mēs bieži vien sakām – satiekamies uz kafiju! Ko kafija izdara ar sarunu, ar mūsu ikdienu?

Edgars Dzirkalis: Es domāju, ka tas ir vienkārši lielisks veids, kā kaut kur satikties un baudīt.

Raidījumā skan:

Viņš tic, ka mazām lietām ir liela vērtība – piemēram, rīta kafijas tasei, kas dod garšu visai dienai. Monopolā saruna ar kafijas grauzdētavas "Tiny Giant" līdzīpašnieku Edgaru Dzirkali.