Revīzija: Ogres novadā konstatē sistemātiskas novirzes no pārvaldības kārtības un krāpšanas risku pazīmes iepirkumos.

Domnīca LaSER iepazīstinās ar jaunāko politikas pārskatu "Baltijas aizsardzības industrija. Vienoti mēs stāvam, sašķelti – krītam?".

Ukrainas parlaments premjerministra amatā apstiprināja 48 gadus veco Serhiju Korecki, kurš iepriekš bijis Ukrainas naftas un gāzes uzņēmumu "Naftogaz" un "Ukrnafta" vadītājs.

Juridiskais karš pret Baltijas valstīm ar mērķi veidot propagandas skatuvi un pierādīt, ka pat demokrātiskas valstis nespēj nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību – tā Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina komentē situāciju, ka Krievija plāno iesūdzēt Latviju un citas Baltijas valstis Starptautiskajā tiesā.

Pasaules kausā futbolā noskaidrotas finālistes - Spānija un Argentīna.

Ukrainai draud vēl viena smaga ziema. To šodien, 16. jūlijā, paziņoja Serhijs Koreckis, kuru parlaments - Augstākā Rada - apstiprināja premjerministra amatā. Koreckis uzsvēra, ka arī viņa vadītā ministru kabineta galvenā prioritāte būs stiprināt valsts aizsardzības spējas, lai pretotos Krievijas agresijai. Kamēr Augstākajā Radā notika balsojums, tikmēr galvaspilsētā Kijivā un citās Ukrainas pilsētās tūkstošiem cilvēku protestēja pret valsts prezidenta Volodimira Zelenska lēmumu atbrīvot līdzšinējo aizsardzības ministru Mihailo Fedorovu. 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pagājušajā svētdienā negaidīti paziņoja par izmaiņām valdības sastāvā un par līdzšinējās premjerministres Jūlijas Sviridenko atlaišanu. Prezidents norādīja, ka viņam nav nekādu pretenziju pret Sviridenko, taču Zelenskis viņas nomaiņu pamatoja ar izmaiņām savā politiskajā stratēģijā.

Augstākā Rada aizvakar nobalsoja par Sviridenko atbrīvošanu no amatu, kurā viņa stājās pērn jūlijā. Līdz ar Sviridenko atbrīvošanu amatus zaudēja arī visi valdības ministri.

Serhijs Koreckis ir 48 gadus vecs. Viņš līdz šim nebija saistīts ar politiku. Koreckis kopš pagājušā gada vadīja Ukrainas lielāko naftas un gāzes uzņēmumu „Naftogaz”, bet iepriekš viņš vairākus gadus bija uzņēmuma „Ukrnafta” vadītājs.

Zelenkskis vakar oficiāli nominēja Korecki premjera krēslam. Viņš sacīja, ka Koreckis ir vislabāk sagatavotais kandidāts premjera amatam un tam, lai īstenotu prezidenta atjaunināto politisko stratēģiju.

Šodien Augstākajā Radā notika balsojums par Korecka apstiprināšanu amatā. Par viņa apstiprināšanu nobalsoja 289 Augstākās Radas deputāti; pret balsoja tikai viens.

Krāpšanas riski pašvaldības iepirkumos, necaurskatāma publisko līdzekļu pārvaldība un trūkumi pašvaldības naudas un mantas pārvaldībā. Tās ir tikai dažas no problēmām, ko Valsts kontrole konstatējusi revīzijā par Ogres novada pašvaldību. Par iespējamiem pārkāpumiem informētas arī tiesībsargājošās un citas uzraugošās iestādes. Pašvaldība lielāko daļu ieteikumu sola ieviest, taču daļai revidentu secinājumu nepiekrīt. Tikmēr opozīcija prasa atbildību, bet pašvaldību ministrs – skaidrojumus.

Valsts kontrole secinājusi, ka Ogres novada pašvaldībā publiskie līdzekļi ne vienmēr plānoti un izlietoti caurskatāmi. Lai gan iedzīvotāji kā prioritāti norādījuši ceļu sakārtošanu un uzņēmējdarbības attīstību, lielākais finansējuma pieaugums paredzēts kultūras infrastruktūrai, tostarp Ogres muzikālā teātra projektam. Turklāt gandrīz puse iecerēto projektu līdz šim nav īstenoti.

Revīzijā konstatēti arī trūkumi iepirkumos – nekvalitatīva dokumentācija, darbi uzticēti uzņēmumiem, kas nav uzvarējuši iepirkumā, bet atsevišķos gadījumos saskatītas arī iespējamas krāpšanas riska pazīmes.

Tāpat revidenti konstatējuši nepietiekamu kontroli pār biedrībām piešķirtā finansējuma izlietojumu, interešu konflikta pazīmes, kā arī trūkumus pašvaldības aģentūru darbībā, atlīdzības izmaksā un parādu administrēšanā.

Valsts kontrole norāda, ka revīzijas laikā vairākkārt saskārusies ar grūtībām no Ogres novada pašvaldības saņemt pilnīgu informāciju un pieprasītos dokumentus.

--

Ogres novada pašvaldība revīzijai izraudzīta pēc Valsts kontroles risku izvērtējuma, ņemot vērā iepriekš saņemto informāciju no iedzīvotājiem, dažādām organizācijām un citiem avotiem, tostarp pašas Valsts kontroles pārbaudes. Šādas revīzijas nav neierastas un regulāri tiek veiktas arī citās pašvaldībās.

Pagājušais mācību gads bija pirmais, kad skolēniem līdz 6. klasei bija jāiztiek bez mobilā telefona skolā. Nākamajā mācību gadā telefonu skolā varēs lietot tikai vidusskolēni. To paredz grozījumi Izglītības likumā. Kā skolām pagājušajā mācību gadā izdevies atturēt skolēnus no telefona lietošanas izglītības iestādēs, vai tas ļāvis viņiem vairāk koncentrēties mācību darbam un intensīvāk komunicēt savā starpā starpbrīžu laikā, vai bijuši arī kādi izaicinājumi un kādi ieteikumi vecākiem? Bet kā vecākiem saprast, kad bērnam vajag savu mobilo telefonu, vai to vajag jau uzsākot skolas gaitas, vai tomēr vērts pāris gadus nogaidīt. Varbūt pirmklasnieku vecākiem jādomā par viedpulksteņa iegādi?

Ģimenes studijā analizē klīniskais psihologs, kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeits Krišjānis Zaremba, pirmklasnieka un trešklasnieka mamma Linda Strazdiņa, kura pastiprināti interesējusies un pētījusi jautājumus par bērnu drošību dažādos čatos, Jēkabpils 2. vidusskolas direktora vietnece Inita Ciprusa un Rīgas 49. vidusskolas direktors Imants Mednis.

Krustpunktā pievēršamies Satversmes tiesai, tai izskatīšanā nodotajām lietām un spriedumu izpildei. Uz žurnālistu un Latvijas Radio klausītāju jautājumiem atbild Satversmes tiesas priekšsēdētāja Irēna Kucina.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnālists Mihails Ņikulkins un "Re:Bbaltica" žurnāliste Inese Braže.

Šovakar, 16. jūlijā, netālu no Ogres, Turkalnē, kultūrvietā “Mēnesnīca”, izskanēs ģitārista un komponista Riharda Lībieša koncertprogramma “Plūsma//Iekšpus”. Sarunā mūziķis to raksturo kā koncertpiedzīvojumu, kurā būs iespēja gūt meditatīvu pieredzi.

Ar meditāciju klasiskā izpratnē Rihards nodarbojas maz, tomēr meditatīvu sajūtu mēdz tvert, kad spēlē ģitāru. Tieši tāpēc viņš metis sev izaicinājumu, veidojot notikumu, kurā vienmērīgu mūzikas plūdumu attīstīt ir pat grūtāk nekā ierastā koncertā, jo trūkst brīžu, kad atvilkt elpu. Tāpat mūziķis uzlādējas, kāpjot kalnos. Par to un meditatīvi eksperimentālās koncertprogrammas iecerēm Rihards Lībietis pastāstīja sarunā ar Unu Zvejnieci.