Tā ir rotaļāšanās ar uguni. Tā sākto parakstu vākšanu referendumam par iespēju vēl pirms pensijas vecuma sasniegšanas rīkoties ar 2. līmeņa uzkrājumu vērtē Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) locekle, Augstākās tiesas tiesnese Marika Senkāne.

Viņa intervijā Latvijas Radio raidījumā “Labrīt!” sacīja, ka partijas "Latvija pirmajā vietā" izstrādātais likumprojekts nav pietiekami kvalitatīvs, nav izvērtēta ietekme uz budžetu, kā arī atbilstība Satversmei.

Šonedēļ Vīnē, Austrijā, notiks Starptautiskais Eirovīzijas dziesmu konkurss, kam šogad aprit 70. jubileja. Pirmais pusfināls būs rīt, 12. maijā, bet otrais – ceturtdien, 14. maijā, kurā ar 9. kārtas numuru uzstāsies arī Latvijas pārstāve Atvara, kas izpildīs dziesmu ”Ēnā”. Konkursa fināls būs sestdien, kad arī uzzināsim uzvarētāju, ko noteiks skatītāju un žūrijas balsojums. Kādas izredzes šogad varētu būt Latvijas pārstāvei?

Pēc bukmeikeru prognozēm spriežot, Latvijas pārstāve Atvara šobrīd balansē uz robežas starp iekļūšanu un neiekļūšanu finālā. Uz šīm prognozēm gan droši paļauties nevar, citreiz tās mēdz būt apskaužami precīzas, bet citkārt arī stipri kļūdainas. Arī Latvijas izredzes citu gadu konkursos ne vienreiz vien bukmeikeri novērtējuši stipri neprecīzi.

Eirovīzijas ilggadējs fans un pārzinātājs Edgars Bāliņš uzskata, ka Atvaras dziesmai būs jāsacenšas ļoti sīvā konkurencē, jo šis ir gads, kad labu balāžu ir patiešām daudz.

Līdzās Austrālijas pārstāvei Deltai Gudremai, sevišķi sīva konkurente Atvarai – arī ar ļoti spilgtu balādi – varētu būt 17 gadus vecā Francijas dziedātāja Monro, uzskata mūzikas apskatnieks Sandris Vanzovičs, Monro piemīt ļoti spēcīgs vokāls un izteiksmīgs vizuālais tēls.

Konkursā šogad ir divi izteikti virzieni – spēka balādes un klubu mūzika, un grūti prognozēt, kuram virzienam skatītāji šoreiz dos priekšroku – uzskata pazīstamā vokālā pedagoģe Una Stade. Spēka balādes – viņas vērtējumā ir gan ļoti tipiskas, gan savdabīgākas un neparastākas, Atvaras dziesma pieder pie otrajām, un atkal grūti prognozēt, ko skatītāji izvēlēsies.

Visi eksperti ir vienisprātis, neatkarīgi no tā, kā Atvarai veiksies, ar Latvijas dziesmu mēs varam tikai lepoties.

Kara darbība Tuvajos Austrumos jau ietekmē degvielas cenas un vairo bažas par tālāku enerģijas un pārtikas sadārdzinājumu. Tas īpaši smagi var skart cilvēkus ar zemiem ienākumiem, kuri pēdējos gados jau piedzīvojuši vairākas krīzes: pandēmiju, Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā izraisīto cenu kāpumu un augsto inflāciju.

Ministrijās jau gatavo iespējamos atbalsta scenāriji, taču skaidrs ir viens: atšķirībā no Covid laika plaši un visiem paredzēti pabalsti netiek solīti. Ja palīdzība būs vajadzīga, tai jābūt īslaicīgai, mērķētai un finansētai no esošā budžeta.

Pie kādiem nosacījumiem valsts atbalstu varētu iedarbināt?

Spēlē piedalās: Mārtiņš Matvejs, Uldis Siliņš, Juris Tomiņš un Gatis Žeivots.

Raidījumā Piespēle atkal hokejs, bet uzmanības centrā tā jaunā paaudze. Kopā ar jaunajiem hokejistiem Martinu Klaucānu un Danielu Reidzānu rezumējam Latvijas U-18 hokeja izlases izcīnīto 4. vietu pasaules čempionātā Slovākijā.

Nedēļas notikumu izlasē:

Lietuviešu rakstnieces Akvilinas Cicēnaites romānā "Angļu valodas vārdnīca" pilsētām ir būtiska nozīme, jo tas ir ceļojums no Sidnejas uz Brokenhilu. Tas ir ceļojums no vienas valodas uz otru un atpakaļ. Tas ir arī ceļojums no pandēmijas aizslēgtas pasaules.

Sarunā ar tulkotāju Daci Meieri uzzinām, ka šajā gadījumā visgrūtāk tulkojamais bija saistīts ar pilsētu nosaukumiem, proti, latviešu valodā pilsētas parasti ir sieviešu dzimtē (Rīga, Viļņa, Sidneja), bet lietuviski – vīriešu.

Akvilina Cicēnaite  ir rakstniece, tulkotāja, reliģijas studiju zinātņu doktore, kuras kontā ir septiņas grāmatas pusaudžiem un diviromāni pieaugušajiem. Romāns "Angļu valodas vārdnīca" ir saņēmis Lietuvas literatūras gada balvas.

Vārdnīca veido romāna struktūru, bet mēģinājumi iztulkot neiztulkojamus vārdus ir arī autores tulkotājas pieredzē balstīts teksts. Starp citu – pati autore dzīvojusi Austrālijā, bet tagad atriezusies Viļņā.

Akvilinas Cicēnaites romānu "Angļu valodas vārdnīca" no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevis Jāņa Rozes apgāds.

Raidījumu atbalsta:

Vai var draudzēties ar mammu un kāpēc ir jākārto istaba? Par to pļāpājam ar Amēliju, iepazīstot Anitas Rupeikas bilžu grāmatu "Labrīt, mammu!" ("Liels un mazs") un "Zivtiņš Īgņa. Filmas stāsts" ("Zvaigzne ABC").

"Es gāš un vēkšēš, jo man tak bij bail no tiem vilkim," atceroties savu bērnību, teic Ērģemē dzimusi un augusī Rūta Lūse. Par viņas senču mantojumu un izloksnes glabāšanu runājam Rūtas vecvecāku mājās „Lejaskukros". Bet Valkā dzimušais Jānis Biezais, stāvot pie iekonservētiem vairāk kā 700 gadus seniem pils mūriem saka: "Tēvs man ir iemācījis mīlēt vēsturi un regulāri braucot garām šīm pils drupām, man radās doma, ka vajag ko darīt lietas labā lai pils nesagāztos." Kopā ar Jāni staigājam pa pili un izzinām šīs celtnes likteni.