Latvijā tūkstošiem privātmāju joprojām nav nodotas ekspluatācijā. Lai gan šādās ēkās dzīvot nedrīkst, realitātē daļā no tām cilvēki dzīvo gadiem. Nereti būvniecības process iestrēdzis dokumentos, pārbūvēs un nesakārtotos projektos. Ekonomikas ministrijas dati rāda, ka no 2020. līdz 2025. gadam akceptēja teju 15 tūkstošus jaunu privātmāju būvniecības lietu, bet ekspluatācijā no tām nodota vien aptuveni trešdaļa. Kāpēc mājas gadiem paliek būvdarbu stadijā, un cik dārgi var izmaksāt dokumentu sakārtošana?

Pēc sešu gadu pārtraukuma folkloras pētnieki atjauno tradīciju – doties zinātniskajās ekspedīcijās. Par pirmo viņu mērķi izvēlēta Nautrānu kultūrtelpa, uz kurieni viņi dodas šodien, 6. jūlijā, un kur darbosies līdz piektdienai, kad Nautrānu kultūras centrā notiks noslēguma pasākums.

Tieši šīs vieta izvēlēta tādēļ, ka pērn tā iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā kā viena no spēcīgākajām latgaliskajām vidēm Latvijā ar aktīvu vietējo kopienu, kas rūpējas par savas unikālās kultūrtelpas saglabāšanu un attīstību. 

Iepriekšējā Latviešu folkloras krātuves ekspedīcija notika 2019. gadā Sabilē, tad Covid pandēmija un vairāki citi iemesli radīja ilgāku pārtraukumu, bet nu pētnieki atkal atjauno tradīciju un šodien dodas uz Nautrānu kultūrtelpu, kas pēc skaita kopumā ir 57. ekspedīcija.

Pie tam šoreiz pētnieku loks būs sevišķi plašs, jo Latviešu folkloras krātuves speciālistiem pievienosies kolēģi vēl no četrām organizācijām, to vidū no Kultūras akadēmijas un Stradiņa universitātes.

Pētnieki tiksies ar Nautrānu iedzīvotājiem un dokumentēs šai vietai raksturīgās tradīcijas, amata prasmes, izloksni, dziesmas. Viņu galvenais fokuss būs tieši uz to, kā vēsturiskais mantojums ir savijies ar šodienas dzīvi, stāsta ekspedīcijas vadītājs, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Sandis Laime:

Pētnieki iet ciešā kopsolī ar visām šīs dienas aktualitātēm, un viens no galvenajiem pētījumu virzieniem, ko, piemēram, izvērsīs kolēģi no Kultūras akadēmijas, būs vietējās kopienas noturība šī brīža ģeopolitiskās spriedzes apstākļos un drošības kontekstā. Īpaši tādēļ, ka tieši Rogovka, kas ir Nautrānu kultūrtelpas centrs, bija vieta, kuras tuvumā pirms mēneša tika notrieks Latvijas gaisa telpā ielidojušais drons, stāsta Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Ieva Vītola:

Sandi Laimi kā stāstu pētnieku savukārt interesēs, cik šis nesenais drona notriekšanas gadījums uz vietas jau ir folklorizējies.

Pērn Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā iekļautā Nautrānu kultūrtelpa izceļas ar ļoti aktīvu vietējo kopienu, kas lielā godā tur savu latgalisko identitāti un tradīcijas. No šīs vietas nākušas izcilas gan Latgales, gan visas Latvijas mēroga personības, viņu vidū arī 19. gadsimta dziesminieks, taisnības cīnītājs Pīters Miglinīks, ar kura dedzīgo personību arī saistās slavenais teiciens ” “Troks voi nu Rogovkys” (Traks vai no Rogovkas), kas – kā atzīst paši vietējie – pilnībā atbilst viņu būtībai, atspoguļojot viņu uzņēmību, drosmīgās idejas un veselīgu dullumu.

Kultūras ministrs Nauris Puntulis no Nacionālās apvienības cer, ka politiķiem nebūs jāiesaistās konfliktā par Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) zīmolu. Intervijā Latvijas Radio Puntulis sacīja, ka vienmēr ir atbalstījis tradīcijas un Latvijas Radio vārds saistās ar tām un mūsu valsts vēsturi.

"Es ceru, ka SEPLP un valde tiks ar šo galā. Otra lieta, ko es vēlos pateikt, šis ir izcils sliktas komunikācijas piemērs. Un trešā lieta ir tīri praktiska. Ja mēs lietojam LSM pilnā nosaukumā, tad trīs vārdu vienmēr ir grūtāk nekā divi vārdi. Vislabāk tautā ir ar tiem zīmoliem, kas sastāv no diviem vārdiem - Latvijas Radio vai Latvijas Televīzija. Latvijas Sabiedriskais medijs - trīs vārdu kombinācija vienmēr ir sarežģītāka," uzskata NAuris Puntulis. "Es kā cilvēks ar sentimentālu iedabu tomēr cīnītos, lai šie zīmoli nepazustu. Manuprāt, tie mums kā nācijai ir ļoti svarīgi, Latvijas Radio īpaši, jo vēsture un viss, kas saistās ap šo. Negribētu piedzīvot dienu, kad tas viss kaut kur pazūd un aizmirstas tikai tādēļ, ka ir jauni laiki."

Ministrs arī intervijā norāda, ka pēc vēlēšanām noteikti būtu jāturpina diskusiju par Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra nākotni. Viņš pauž neizpratni par aizbildinājumiem, ka auditorija nesaprastu publisko komunikāciju valsts valodā, un uzsvēra, ka pie šī jautājuma noteikti jāstrādā.

Lai Latvija arī turpmākos divus gados varētu būt pilnvērtīga Eiropas kosmosa aģentūras asociētā dalībvalsts, no valsts budžeta nepieciešami 12 miljoni eiro. Kaut tēriņi izklausās lieli, Izglītības un zinātnes ministrija, kā arī pētniecības un industrijas pārstāvji uzsver, ka atdeve no šī ieguldījuma ir liela, tāpēc finansējums dalībai kosmosa aģentūrā jāatrod. 

Eiropas Kosmosa aģentūrā Latvija iekļāvusies jau pirms sešiem gadiem. Kaut iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde no „Jaunās Vienotības”, atvadoties no amata, palepojās ar savu ieguldījumu kosmosa attīstībā, daudzgadu budžeta plānā turpmākajiem gadiem nav ietverts finansējums dalībai kosmosa aģentūrā.

Informatīvajā ziņojumā par Latvijas kosmosa nozares attīstību, ko Izglītības un zinātnes ministrija iesniegusi izskatīšanai valdībā, norādīts uz nepieciešamību dalībai vajadzīgos miljonus tomēr rast. Ministrija piedāvā šim mērķim novirzīt aptuveni 9 miljonus eiro no vairākām Eiropas struktūrfondu programmām, kā arī valsts finansējuma zinātnei. Taču vēl trīs miljoni eiro jārod no citiem avotiem.

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis - Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs. Mums ir svarīgs un nozīmīgs iemesls tikties tieši šajā svētdienā, jo jau nākošajā nedēļā Vasarsvētku draudžu apvienības svinēs savu simtgadi kopš darbības Latvijā. Runājam arī par to, kā šī kustība radās, no kā tā izauga pirms sasniedza Latviju?

Šoreiz pašā vasaras pilnbriedā runājam par vienu no Latvijā populārākajiem ziemas sporta veidiem - bobsleju. Latvijas bobsleja izlase jau kopš aprīļa sākusi gatavoties jaunajai sezonai, kas startēs vēlā rudenī. Valstsvienības galvenais treneris Emīls Cipulis ieskicēs, kas līdz šim jau paveikts un kas vēl darāms.

Nedēļas notikumu izlasē:

Parīze. Monsurī parks. Vasaras karstums, kas pievakarē sasniedz 41 grādu pēc Celsija. Šajā vidē norisinās tikšanās, sarunas un Jāņu piknika kopā būšana, kas kļūst par neatņemamu ceļojuma pieredzes daļu.

Parīze katram atklājas citādi. Tā bija arī brāļiem Reinim un Matīsam Kaudzītēm, kuri 19. gadsimta beigās to iepazina, ieceļojot no Briseles. Mūsu maršruts ved pretējā virzienā – no Parīzes uz Briseli. Kaudzīšu ceļojumu apraksti, kas savulaik publicēti presē, simboliski pavada arī Radio mazās lasītavas Eiropas braucienus, sasaistot vēsturisko pieredzi ar mūsdienu skatījumu.

Šajā reizē ceļojumā piedalās rakstniece Kristīne Jučkoviča. Viņas stāstu krājumā "Viņa nāk", ko izdevuši "Latvijas Mediji", Parīzei ir būtiska nozīme. Patlaban autore strādā pie jauna romāna par rozēm un dzīvi, kura noskaņa un noslēgums vēl ir tapšanas procesā.

Piknika laikā turpinās sarunas ar klausītājiem un notiek autogrāfu sniegšana. Pēc tam ir iespēja individuāli iepazīt Parīzes kultūras un arhitektūras piedāvājumu – apmeklēt Anrī Matisa retrospektīvu, iepazīt modes pasauli Versačes izstādē, apskatīt franču mākslinieka JR interpretācijā pārveidoto Jauno tiltu vai doties uz tādiem nozīmīgiem objektiem kā Parīzes Dievmātes katedrāle, Šekspīra grāmatnīca, Luksemburgas dārzs un Eifeļa tornis.

Raidījums turpinās ceļā uz Briseli.

Raidījumu atbalsta:

Bijušajā Marinzejas kungu namā klausāmies Atašienes novadpētnieces un skolotājas Ināras Mihalovičas stāstījumā par šī nama saimnieku dzimtu un dīvainiem paradumiem grafam Kazimiram Borham, runājot ar zemniekiem. Savukārt Atašienes Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas prāvests Viktors Naglis rāda palmas zaru, ko reiz Romas pāvests dāvājis grāfam Borham.