"Esmu daudz pārliecinātāka par sevi, jo cirkā visu laiku ir sev jānotic un jāsaņemas pārkāpt savām robežām,"– tā saka jaunā cirka māksliniece Elīna Konrade, pirmā Rīgas cirka skolas absolvente, kura iekļuvusi profesionālā cirka augstskolā ārzemēs. Pirms deviņiem gadiem dibinātajai Rīgas cirka skolai, kas darbojas līdzīgi kā citi interešu izglītības pulciņi, tas ir liels sasniegums. Kā klājas skolai un par kādu nākotni cirkā sapņo jaunie mākslinieki, saruna ar Elīnu Konradi, kura turpinās profesionālo cirka izglītību Nīderlandē, un cirka skolas vadītāju Ilzi Tormani-Kļaviņu.

Sarunā Elīna arī atzīst, ka pirms četriem varbūt par nebūtu uzdrošinājusies sarunai ar Nīderlandes cirka universitātes programmas direktori. Tagad ir daudz atvērtāka, spēj sev uzticēties un noticēt, lai pamēģinātu kaut ko jaunu un nezināmu.

Elīna arī turpinās piedalīties Rīgas cirka skolas izrādē "Aizbēgt līdzi cirkam". Viņa bilst, ka vēlas atgriezties Latvijā pie draugiem un savas cirka kompānijas un kopā ar viņiem turpināt attīstīt cirku Latvijā.

'Cirka skolai pievienojos pavisam nejauši, kad man bija 15 gadi. Es biju tas bērns, kuram visu laiku bija kāds pulciņš, uz kuru doties, un tad pienāca brīdis, kad no viena devos prom un bija brīvais laiks. Nejauši gājām ar vecākiem Jūrmalā garām Rīgas cirka skolas stacijai, kuru nu jau pati vadu. Piedalīties neuzdrošinājos, bet lapiņu paņēmu. Oktobrī pēc skolēnu brīvlaika es pievienojos, kas toreiz bija vienu reizi nedēļā," atminas Elīna Konrade.

Izrādās pirms sākt darboties Cirka skolā, Elīna nebija apmeklējusi nevienu cirka izrādi.

"Cirka cilvēki, man liekas, ir visforšākie cilvēki, es nevaru sagaidīt, kad katru dienu pavadīšu kopā ar viņiem," bilst Elīna, pirms doties mācīties uz Nīderlandi.

Nākotnē zobārsta kabinetā veikts rentgena izmeklējums varētu palīdzēt ne tikai ārstēt zobus, bet arī savlaicīgi brīdināt par nopietniem kaulu veselības riskiem visā organismā – tostarp osteoporozi.

Osteoporoze ir izplatīta slimība visā pasaulē un nereti to atklāj pēc kaulu lūzuma, jo sākuma stadijās slimībai nav nekādu simptomu. Kā zobārsta kabinets var palīdzēt kaulu veselības uzlabošanā, par to saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes Vispārējās zobārstniecības katedras vadošo pētnieci, projekta "OsteoXplore" vadītāju Andu Slaidiņu.

Ārste skaidro, ka, piemēram, pacients atnāk pie zobārsta, viņam veic rentgenu kāda iemesla dēļ, piemēram, viņš grib ievietot zobu implantus, viņam veic 3D rentgenu, kas ir standarts mūsdienu implantoloģijā, papildus tam, izmantojot veikto rentgenu, var noteikt arī osteoporozes risku.

Šī vairāk varētu būt skrīninga metode, pēc kuras jāveic padziļināti izmeklējumi.

Lielākoties osteoporozes risks ir sievietēm vecumā pēc menopauzes. Ar hormonu aizvietojošu terapiju var pasargāt. Tāpat nozīmīgi osteoporozes riska faktori ir D vitamīna un kalcija trūkums organismā. Pareizi būtu jebkurai sievietei pēc 65 gadu vecuma veikt osteoporozes risku pārbaudi, lai novērtētu kaulu blīvumu. Realitāte pacienti par to uzzina, kad jau ir bijis pirmais kaulu lūzums. 

Osteoporozi labi palīdz novērst un kontrolēt medikamenti.

Vasara ir atvaļinājumu laiks, kad bieži dodamies tuvākos vai tālākos ceļojumos. Šoreiz saruna ar pieredzējušu pilotu Jāni Krištopu, lai uzzinātu, kā laikapstākļi ietekmē viņu darbu un ikdienu, jo vasarās negaisi ir tie, kas mēdz radīt izmaiņas mūsu lidojuma plānos.

Par laimi Rīgas lidostā dabas stihijas reti rada būtisku ietekmi uz gaisa satiksmi, biežāk problēmas ir mūsu galamērķī, īpaši, ja tas ir tālāk uz dienvidiem, kur negaisi mēdz būt plašāki un ilgstošāki. Mūsu lidostā lielākās problēmas ir ziemā, kad skrejceļš apledo vai snieg tik stipri, ka tīru skrejceļu uzturēt var burtiski tikai uz dažām minūtēm.

Bet kāda ir pilota ikdiena, kurš un kā pieņem lēmumu – lidot cauri negaisa mākonim vai mest tam līkumu, par to saruna ar pilotu Jāni Krištopu, kuram ir jau gandrīz 20 gadu pieredze, vadot pasažieru lidmašīnas.

8. jūlijā Tukuma novada „Lielozolos” norisināsies zemkopju saiets „Trīs zīles”, kurā diskutēs par lauku sētu nākotni, arhitektūru un ainavu. Par lauku sētu kā mantojumu nākamajām paaudzēm diskutējam arī raidījumā Kā labāk dzīvot.

Sarunājas zemkopju saieta "Trīs zīles" projekta vadītāja, Latvijas Lauku konsultāciju centra pārstāve Andrita Grīnberga, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs, bioloģiskās z/s "Gaiķēni" saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, zvērināta notāre Inga Dreimane un Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle Anda Kursiša.

„Neuzskatu, ka bāriņtiesai kā institūcijai būtu jābūt” – tā domā tiesībsardze Karina Palkova. Ar savu ziņojumu par nepieciešamību pārskatīt bāriņtiesu modeli Palkova šodien, 7. jūlijā,  iepazīstinās bāriņtiesu pārstāvjus.

Intervijā Latvijas Radio viņa skaidroja, ka pēdējo desmit gadu laikā ir sakrājušās un samilzušas daudzas problēmas bāriņtiesu darbā, taču ar sasteigtiem „kosmētiskiem” uzlabojumiem te vairs nav līdzams. Pēc tiesībsardzes domām, būtu jāpārdala funkcijas citām – tieslietu un pašvaldību institūcijām, jāstiprina Bērnu aizsardzības centrs un jāveicina bērna palikšana ģimenē.

Finansējums aizsardzībai un atbalsts Ukrainai - tie būs svarīgākie jautājumi NATO dalībvalstu līderu sanāksmē, kas šodien un rīt notiks Turcijā. Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātē Māris Andžāns Latvijas Radio atzina, ka, nevajag par zemu novērtēt Krievijas propagandas izteikumus par mūsu valsti un nopietni jāvērtē brīdinājumus par iespējamām Krievijas provokācijām kaimiņvalstīs, lai pārbaudītu NATO saliedētību. 

"Es domāju, ka mums visvairāk interesē ASV karavīru klātbūtne Eiropā. Šobrīd aptuveni 80000 ASV karavīri atrodas Eiropā, un pēdējā laikā ir bijušas pretrunīgas ziņas. Tramps draudēja izvest un 5000 karavīrus no Vācijas. Mēs zinām, ka šobrīd rotācija noslēgusies Lietuvā, aptuveni 1000 amerikāņu karavīru ir aizbraukušim jaunā rotācija vēl nav ieradusies. Igaunijā arī lielākā daļa amerikāņu karavīru ir aizbraukuši. Līdz ar to tie būs lieli jautājumi, kāda būs ASV klātbūtne tālāk Eiropā? Nedomāju, ka šīs būs kaut kādas beigu sarunas, bet noteikti signāli būs," analizē Māris Andžāns.

Liepājas muzejā šobrīd skatāma apvienības "Bedre" izstāde "0. laika tips – nenosakāms", kurā mākslinieces Patrīcija Krūmiņa un Marija Slaidiņa laikapstākļus izmanto kā metaforu cilvēka pieredzēm un vēlmi kontrolēt nekontrolējamo, savukārt grafikās attēlotās vēja zeķes un to dažādās izpausmes ļauj interpretēt pašu sajūtas. Mākslinieces strādā tandēmā, sevi prezentējot, kā apvienību “Bedre”. Viņām tā ir pirmā kopīgā izstāde Liepājas muzejā.

Ar abām autorēm, klausoties, kā vēja zeķē pūš vējš, sarunājās Inga Ozola.

Vai uzņēmējdarbības un nevalstisko organizāciju vides prot strādāt kopā, lai radītu Latviju par labāku vietu? Monopolā saruna ar "MOT Latvija" padomes locekli, "Impact Hub Liepāja" mentori Madaru Ūlandi.

Bez vilšanās par izlozētajiem numuriem un skaļiem paziņojumiem – tā Saeimā aizvadīta partiju sarakstu numuru izloze 15. Saeimas vēlēšanām. Lai gan katram politiskajam spēkam tagad ir savs starta numurs, lielākā daļa atzina, ka būtu gatavi kandidēt ar jebkuru no tiem. 

Lai noteiktu kandidātu sarakstu kārtas numurus 15. Saeimas vēlēšanām, Saeimas namā šodien pulcējās visu 14 vēlēšanās startējošo politisko spēku pārstāvji.

Izloze notika kandidātu sarakstu reģistrēšanas secībā, un arī pie galda Saeimas Sarkanajā zālē partiju pārstāvji sēdēja tieši tādā pašā kārtībā un cits pēc cita devās izvēlēties vienu no 14 uz galda novietotajām sarkanajām aploksnēm.

Pirms izlozes sākuma gan rādas neliela aizķeršanās. Partiju apvienības "Suverēnā vara" /"Apvienība jaunlatvieši" līdere, partijas Rīgas domes frakcijas vadītāja Jūlija Stepaņenko iebilda pret uz galda novietoto kartīti ar nosaukumu "Suverēnā vara", aicinot norādīt pilnu apvienības nosaukumu. Kamēr kartīte tika nomainīta, izlozes sākums aizkavējās par vairāk nekā desmit minūtēm.