Ne visu pārtikas produktu fermentēšanu var saukt par skābēšanu. Piemēram, siera nogatavināšana ir fermentēšana, bet tā nav skābēšana. Savukārt skābēšanu gan var droši saukt arī par fermentēšanu. Ko fermentējam un ko skābējam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas fermentēšanas draugu biedrības līdzdibinātāja Agate Lūse, konditore Maija Kaire un fermentēšanas entuziaste Baiba Rudoviča.

Ierakstā Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Lauksaimniecības un Pārtikas tehnoloģijas fakultātes (Pārtikas institūta) asociētā profesore Jeļena Zagorska stāsta, ka pie mums veikalos var nopirkt daudzus fermentētus piena produktus un īpaši izceļ lakto, ko ražo tikai Latvijā, arī raudzētas paniņas un biezpienu. Viņa stāsta par fermentācijas procesu, kura laikā pienam pievieno dzīvas baktērijas, lai iegūtu skābpiena produktus.

Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šoreiz ierakstā aplūkojam ietekmes kampaņas, kas tika izvērstas pirms pagājušā gada parlamenta vēlēšanām Moldovā. 

Reti kura Eiropas valsts ir pieredzējusi tik daudzveidīgas un plaša mēroga ietekmes operācijas kā Moldova. To mērķis ir bijis kavēt Moldovas virzību uz Eiropas Savienību un panākt, lai valsts politiskais kurss būtu orientēts uz Krieviju.

Divu gadu laikā Moldova ir piedzīvojusi trīs īpaši nozīmīgus vēlēšanu ciklus – 2024. gada prezidenta vēlēšanas, referendumu par pievienošanos Eiropas Savienībai un 2025. gada parlamenta vēlēšanas. Šoreiz uzmanības centrā tieši pēdējās parlamenta vēlēšanas un ar tām saistītās ietekmes kampaņas, kas tika īstenotas digitālajā vidē.

Viena no organizācijām, kas pirms vēlēšanām novēroja Moldovas informatīvo telpu, ir Bulgārijas un Rumānijas Digitālo mediju observatorija. Tā ir šādas lielākas Eiropas organizācijas reģionālais centrs, kas apvieno vairākus neatkarīgus faktu pārbaudes projektus un mediju iniciatīvas, tostarp Rumānijā bāzēto nevalstisko organizāciju „Funky Citizens”. Lai uzzinātu vairāk par Moldovā novērotajām dezinformācijas kampaņām, sarunājos ar “Funky Citizens” pārstāvi Mateju Vrabiju.

Vasaras kulminācija ir pienākusi Latvijas pilīs un muižās, kur jau rīt un parīt (4. un 5. jūlijā) kopumā 20 vietās pa visu Latviju notiks Vēsturisko parku un dārzu dienas. Piļu un muižu asociācija tās rīko jau kopš 2019. gada, un katru reizi uzmanību pievērš kādai konkrētai tēmai. Šogad tās ir tējas, kas vēsturiski bijušas ne tikai vērtīgas, bet arī apliecinājušas statusu un eleganci. Rīt, 4. jūlijā, Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienā, pilīs un muižās ir gaidāmi tikai izglītojoši pasākumi, savukārt dažādas izklaides notiks svētdien.

Maskavu piespiest sēsties pie sarunu galda varētu aktīvi Ukrainas militārie triecieni dziļi Krievijas iekšienē un kādi izšķiroši stratēģiski zaudējumi kara laukā Ukrainā. Tas būtu noteicošais, kas Krieviju piespiestu piekāpties Rietumiem un pārtraukt karu. To Latvijas Radio atzina Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur gada ievadā nedaudz samazinājies jaunu auto tirgus. Kādas ir tirgus tendences, kādi iemesli kritumam un kādas prognozes gada otrajai daļai?

Eiropas autoražotāju asociācija, kas apvieno faktiski visus mūsu pasaules daļā strādājošos autoražotājus, nesen publicēja datus par jaunu auto tirgu Eiropā, kas liecina, ka Latvija ir viena no deviņām valstīm Eiropā, kur samazinājies jaunu auto tirgus. Samazinājums ir pāris procentpunktu apmērā, un viņu dati ir par posmu no janvāra līdz maijam, savukārt Latvijas Auto asociācijas dati par visu pirmo pusgadu rāda, ka tirgus saglabājies aptuveni pagājušā gada līmenī. Līzinga pakalpojumu sniedzēji gan norāda, ka praksē redzams mazāks finansēšanas pieteikumu skaits. Stāsta Swedbankas auto līzinga vadītājs Sergejs Romaņuks.

Vai vecums pats par sevi ir vērtība? Monopols saruna ar restauratoru un biedrības "Cēsu mantojums" priekšsēdētāju Jāni Tolpežņikovu par to, kā un ko izvēlamies saglabāt nākamajām paaudzēm.

E-nosūtījuma sistēma, ka ar vienu nosūtījumu var pierakstīties tikai vienā ārstniecības iestādē, ir pareiza, taču šis rīks darbojas kļūdaini un ne pacienta interesēs. Ar šādu problēmu saskārusies pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena, kura vairākkārt to izmantojusi – gan pierakstoties tā dēvētajā gaidīšanas rindā uz izmeklējumu, gan uz konkrētu izmeklējuma laiku. Problēmas rodoties, kad pacients atrod citā ārstniecības iestādē ātrāku pieraksta laiku. 

Pārejot uz sistēmu "viens nosūtījums – viens pieraksts", nevis vairāki pieraksti vairākās iestādē līdztekus, valsts mērķis ir samazināt mākslīgās rindas pie ārstiem. Jo iedzīvotāji ar vienu nosūtījumu mēdz pierakstīties paralēli daudzviet un pēc pakalpojuma saņemšanas nevajadzīgos pierakstus neatceļ. Tā ir katrā piektajā gadījumā, stāsta Latvijas Digitālās veselības centrā. Kopš 5. maija beidzies pārejas periods jauno e-nosūtījumu ieviešanā, un nosūtījumiem pie ārsta jābūt elektroniskiem.

Pacientu tiesību eksperte, zvērināta advokāte Solvita Olsena jauno e-nosūtījumu izmantojusi vairākkārt – gan pierakstoties tā dēvētajā gaidīšanas rindā uz izmeklējumu, gan arī pierakstoties jau uz konkrētu laiku izmeklējumam. Un secinājusi: e-nosūtījumu nevar pati kā paciente izmantot tā, kā viņai tas būtu nepieciešams.

Pacientu tiesību eksperte: Jaunā e-nosūtījumu sistēma darbojas kļūdaini.

Elektroniskā pieteikšanās Rīgas skolās noritējusi veiksmīgi, dažas problēmas pamanītas.

Ukrainas bruņotie spēki veikuši sekmīgu triecienu pa vēl vienu no agresorvalsts lielākajām naftas pārstrādes rūpnīcām.

Valdība secina: valstī ir problēmas ar kiberdrošību, kā ar tehnisko pusi, tā arī ar komunikāciju.

Pasaules kausā futbolā neviena diena nepaiet bez intrigas vai skaļiem virsrakstiem medijos. Šoreiz par to parūpējās Anglijas un Beļģijas izlases, kuras tikai par mata tiesu sasniedza astotdaļfinālu.

Kāda ir bērnu zobu veselība Latvijā? Kāpēc kariess joprojām ir viena no izplatītākajām bērnu veselības problēmām? Vai galvenā atbildība gulstas uz vecākiem, vai tomēr nepietiekams atbalsts un profilakses sistēma arī spēlē nozīmīgu lomu?

Sarunā ar zobārstniecības speciālistiem skaidrojam biežākās kļūdas bērnu zobu kopšanā, to, vai bērni paši spēj pietiekami kvalitatīvi iztīrīt zobus, un trīs svarīgākos ikdienas paradumus, kas palīdz novērst kariesu. Tāpat noskaidrosim, kur vecākiem meklēt uzticamu informāciju par bērnu mutes veselību un profilaksi.

Ģimenes studijā sarunājas Stomatoloģijas institūta Bērnu nodaļas higiēniste Guna Grīnvalde un bērnu zobārste, Rīgas Straudiņa universitātes vadošā pētniece Ilze Maldupa.

Ierakstos uzklausāmu ztura speciālisti Lizeti Pugu un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieku veselības politikas jautājumos Svenu Henkuzenu.

To, ka Latvijā bērniem mutes dobuma veselība ir ievērojami sliktākā stāvoklī nekā vidēji citur Eiropā, apstiprinājuši vairāki pētījumi, tostarp Rīgas Stradiņa universitātes Stomatoloģijas institūtā veiktais. Rezultāti liecina, ka 12 gadu vecumā vairumam bērnu jau ir bojājumi pastāvīgajos zobos, pie tam vairāk nekā 70% bērnu konstatēts vismaz viens dziļš caurums. Kā šo situāciju beidzot mainīt?