Joprojām par pārmantoto vēzi daudziem nav vēlēšanās dzirdēt, daudzi labāk iebāž galvu smiltīs un saka „nē” ģenētiskajiem testiem, kad ģimenes loceklim pārmantotais vēzis atklāts. Tomēr situācija pamazām uzlabojas – 15 gados Latvijā aptuveni 50, 60 pilnīgi veselu sieviešu, kurām ir augsts risks saslimt ar krūts vēzi, veikušas abpusēju krūšu noņemšanu. Turklāt vairāk viņu ir tieši pēdējos piecos gados. Kāpēc ir tik būtiski pateikt savējiem par pārmantotību un ko ar šīm zināšanām darīt?

Ja vēlas veikt nopietnu izmeklēšanu par pārmantota audzēja sindromiem, vajadzētu testēt vairāk nekā simt gēnus. Par bieži sastopamiem pārmantotajiem vēžiem atzīti pārmantotais krūts un olnīcu vēzis, tiem seko kolorektālais jeb zarnu vēzis un endometrija vēzis. Iespējams, no visiem zināmākais – pārmantotais krūts vēzis veido 6 līdz 10 procentus no visiem krūts vēžiem, stāsta Onkoloğijas un molekulārās ğenētikas institūta direktors un Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors Arvīds Irmejs.

Viņš ir arī Stradiņa slimnīcas Ķirurģijas klīnikas virsārsts krūts ķirurģijā. Pēdējos 25 gadus Stradiņi kopā ar Rīgas Stradiņa universitāti veikuši diezgan plašus pētījumus Latvijā. Kas apliecina – pārmantotie vēži raksturīgi salīdzinoši jauniem cilvēkiem. Vidējais saslimšanas vecums ar pārmantoto krūts vēzi ir 42 gadi, bet ar olnīcu vēzi – 52. Nepārmantota vēža gadījumā vidēji ar šiem audzējiem saslimst vecumā virs 60. Vēl viena būtiska iezīme – ir vairāki vēža gadījumi ģimenē.

Tā kā katrs piektais olnīcu vēzis ir pārmantots, šī vēža gadījumā pēc visām starptautiskām vadlīnijām vienmēr ģenētika ir jāpārbauda.

„Tas gēns jau ir tieši tas pats, kas arī nosaka pārmantoto krūts vēža attīstības risku. Un arī pie krūts vēža ir tieši tā pati situācija – ja šo pārmantotību atklāj, tad atkal sievietei pie noteiktām situācijām ir pielietojams kāds moderns medikaments, kas šī pārmantotā vēža gadījumā varētu būt īpaši noderīgs vai efektīvs.”

Kā ārsts norāda, arī pārmantotā krūts vēža gadījumā valsts ir diezgan skaidri noteikusi ģenētiskās testēšanas kritērijus. BRCA1 un 2 gēnu testēšana veicama pacientēm vecumā zem 50 gadiem. Arī, ja ir tā saucamais trīskāršais negatīvais apakštips. Tas ir standarts valstī, bet kā Irmejs norāda – slimnīcā varam pielietot šo biežāko BRCA1 un 2 gēna mutāciju testēšanu arī vecākam sievietēm, tā arī atklājot vēl kādu daļu no pārmantotā vēža gadījumiem. Testus veic par valsts naudu. Vēl arī aizdomas par pārmantoto vēzi raisās, ja audzējs ir abās krūtīs. Tad pacientu sūta pie ģenētiķa.

Stāsta Rīgas Austrumu slimnīcas medicīnas ģenētiķe, profesore Baiba Lāce:

„Pazīme var būt, teiksim, abās krūtīs, kas nav tipiski atkal, jo abās krūtīs vienā pirmā stadija, otrā, otrā vai kaut kā tamlīdzīgi. Tas arī ir aizdomīgi. Kas vēl ir aizdomīgi ir, ka vēzis attīstās gan krūtīs, teiksim, gan olnīcās.”

Arvīds Irmejs turpina: „Vienkārši ārstu uzdevums ir izskaidrot un ārstu uzdevums ir iedot visu viņa rīcībā esošo informāciju. Un tad nu pašas sievietes lēmums ir – kādu ceļu viņa izvēlas.”

Kopumā ārsti novērojuši, ka maz pārmantotā vēža pacientu ģimenes locekļu ir gatavi saņemt ziņas par iespējamu risku un ģenētiski testēties. 

Kādi ir risinājumi nākotnē? Irmejs no Stradiņa slimnīcas pieļauj – jāuzlabo veids, kā runāt ar pacientiem. Otrs risinājums nākotnei – daudzās valstīs jau pilotprojekta veidā norisinās ģenētiskais populācijas skrīnings. Tas nebūtu jācer, ka pārmantotā vēža pacients apziņos savu ģimeni, bet ikviens cilvēks varēs veikt ģenētisko testu un noskaidrot. Līgu Andžāni no nodibinājuma „Drosmes gēni” savukārt priecē, ka pēdējos gados cilvēku attieksme tomēr sāk uzlaboties, iespējams, tādēļ, ka mainās paaudzes – tagad cilvēki par vēzi uzdrīkstas runāt atklātāk, savā starpā un arī publiski.

Zaudēt laiku vai zaudēt naudu – tā ir viena no dilemmām „Rail Baltica” ātrgaitas dzelzceļa līnijas celtniecības procesā, kas šobrīd stāv valdības priekšā. Piedāvātais dizains ir pārāk dārgs, bet pārprojektēšana, lai ietaupītu naudu, liek zaudēt laiku. Tāpat ir skaidrs, ka visu naudu dzelzceļa līnijas pabeigšanai no Eiropas Savienības fondiem neizdosies iegūt.

Līdz ar to kopuzņēmuma „RB Rail” vadība uzskata, ka Baltijas valstu valdības jau tagad varētu pieņemt lēmumu par vismaz daļēju papildfinansējuma piešķiršanu, jo tāds tik un tā būs vajadzīgs.

Ātrgaitas dzelzceļa līnijas „Rail Baltica” projekts no dažādiem avotiem ir saņēmis aptuveni piecus miljardus eiro. Bet pašreizējās aplēses liecina, ka pirmās kārtas pabeigšanai būtu nepieciešami 15 miljardi eiro. Līdz ar to, šobrīd Baltijas valstīm trūkst ap 10 miljardiem eiro. Turklāt ar šo problēmu satopas ne tikai Latvija. Arī Lietuvai un Igaunijai nav naudas visas pirmās kārtas pabeigšanai.

Lielāko daļu no trūkstošajiem 10 miljardiem eiro Baltijas valstis cer saņemt no nākamā Eiropas Savienības daudzgadu budžeta. Taču neoficiālās sarunās izskan arī bažas, ka daudz ietaupīt varētu arī nesanākt, jo inflācijas dēļ pat pārprojektētais risinājums nebūs lētāks par šobrīd piedāvāto, bet laiks tiks zaudēts.

Iespējams, tādēļ Latvijas premjerministrs Andris Kulbergs no Apvienotā Saraksta pēc jūnija vidū Briselē notikušās tikšanās ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu, sacīja, ka Baltijas valstīm nevajadzētu par katru cenu mēģināt uzbūvēt „Rail Batlica” līdz 2030. gadam. Viņaprāt, jebkāda termiņa nospraušana dzelzceļa līnijas pabeigšanai rada papildu stresu un var sadārdzināt izmaksas.

Šomēnes aprit desmit gadi kopš referenduma, kurā Apvienotā Karaliste nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības. Breksita kampaņu pavadīja gan skaļi politiķu paziņojumi, gan dažādas manipulācijas informatīvajā telpā.

"Euranet" faktu pārbaudes projekts atskatījies uz metodēm, kas tika izmantotas, lai ietekmētu vēlētāju izvēli, un analizējis, kā breksita laikā gūtās mācības mudināja Eiropas Savienību nopietnāk pievērsties cīņai pret dezinformāciju.

Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona krīzes dēļ no amata atkāpusies "Rīgas namu" padome. Pilsētas izpilddirektors Jānis Lange saņēmis abu "Rīgas namu" padomes locekļu iesniegumus par atkāpšanos no amata no 30. jūnija. Izpilddirektors pieņēmis lēmumu no 1. jūlija iecelt uzņēmuma padomē kā pagaidu locekļus Imantu Paeglīti un Rodžeru Grigali.

Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs ("Progresīvie") atzinīgi vērtē "Rīgas namu" padomes atkāpšanos, sakot, ka tā uzņēmusies atbildību par nepadarīto. Kleinbergs norādīja, ka redzot trūkumus mērķtiecīgā tirgus sakārtošanā. Viņš pauda neizpratni par to, ka "uzņēmums, kam uz konta ir 10 miljoni, nevar sakārtot" elementāras lietas.

Rīgas mērs uzsvēra, ka bija septiņi gadi laika sakārtot vietu, kur pārcelties Gaļas paviljona tirgotājiem, jo bija zināms, ka tas būs jāslēdz. Rezultātā tirgotāju pārvākšanās notika sasteigti. Tirdzniecības vietas pašlaik ir krietni mazākas, kā arī darbs ir apgrūtināts, jo saldētavas ir tālu no tirdzniecības vietām. 

Atbildot uz jautājumu par iespējamu politisko atbildīgo, Kleinbergs teica, ka vēl vēlas sagaidīt, kas notiks ar "Rīgas namu" valdi. 

Jaunās padomes uzdevums būs vērtēt valdes darbu un nodrošināt uzņēmuma darbības nepārtrauktību.

Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027 notikumiem gatavojas ne tikai Liepāja, bet arī Kurzemes vecpilsētas pērle Kuldīga, kas ir viens no sadarbības partneriem. Par godu šim notikumam Kuldīga jau radīta jauna ekskursija “(ne)miers Kuldīgā: Dzīvā vecpilsēta”, kas atbildēs uz jautājumiem “Kur tieši Kuldīgā ir UNESCO, un kas šo vietu padara tik īpašu?" Kuldīgā top dažādi kultūras un mākslas notikumi, kas savu kulmināciju piedzīvos 2027. gadā. 

"Te varam redzēt dzīvu, īstu pilsētu, kas nav uzpucēta līdz svētku piparkūku līmenim, saka kuldīdzniece Krista Jansone, uzsverot, ka visa vecpilsēta ir viens liels maršruts. Krista ir pilsētas gids un viena no ekskursijas “(ne)miers Kuldīgā: Dzīvā vecpilsēta” vadītājām. Lai šo unikālo stāstu atklātu, radīta ekskursija “(ne)miers Kuldīgā: Dzīvā vecpilsēta”, apskatām ekskursijas vadītāja darba mapi.

“Jo vairāk mēs iedziļināmies, jo interesantāk paliek. Un tad jau pa pilsētu var staigāt drusku kā tādi detektīvi," saka Krista.

Šoreiz gan ekskursijā nebūs vietas fantāzijas lidojumam par Kuldīgu, dzīvās vecpilsētas stāsts balstīsies faktos. 

Uz sarunu esam aicinājuši arī Agnesi Lapsiņu, Kuldīgas reģiona sadarbības koordinatori – Liepāja 2027 Eiropas kultūras galvaspilsētas norisēs. Ievada pasākumi jau notiek un šobrīd ir ļoti rosīga darba duna, saka Agnese.

Pasākumu klāsts ir ļoti plašs – no laikmetīgās mākslas Kuldīgas novada pagastos līdz projektam Lašu dziesma un daudziem citiem. Par godu Eiropas kultūras galvaspilsētas notikumiem Kuldīgā tiks radīts arī paliekošs vides mākslas objekts. Kuldīgā atklāšana gaidāma 22. janvārī, kad pilsētas vecpilsētā iecerētas neparastas performances.

Nežēlīgi noziegumi, kas slēpjas aiz gadsimta turbulencēm, juku laikiem un Latvijas veiksmes stāstiem. Mūsu vēstures velnogas, kas liek sagaršot cilvēka nežēlību un ieraudzīt tumšus laikmeta atspulgus. Tādus, kādus mēs visbiežāk izvēlamies nemanīt. 

Jauns kriminālstāstu podkāsts par Latvijas tumšākajiem augļiem - Velnoga.

No 1. jūlija klausies Latvijas Radio mobilajā lietnotnē, mājaslapā, LSM.lv un populārakajās straumēšanas vietnēs. 

Kristīne Jitaru ir precējusies ar moldāvu, pieņēmusi viņa uzvārdu, taču, kā raksta Kristīne savā feisbuka kontā: "…man un meitai dokumentos ir viens uzvārds, bet vīram – cits. Ne tāpēc, ka mēs tā izvēlējāmies. Ne tāpēc, ka tāds būtu mūsu ģimenes vārds. Bet tāpēc, ka valsts uzskatīja, ka drīkst to pārveidot."

Viņa tagad apkopo citu pieredzi un cerot, ka to var mainīt, raksta iniciatīvu portālam Mana balss.lv. Kāpēc ārvalstnieku uzvārdi tiek latvieskoti un kādas problēmas tas rada, par to raidījumā saruna ar iniciatīvas autori Kristīni Jitaru, Latviešu valodas aģentūras galveno lingvisti Santu Loginu, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta vadītājas vietnieci Ingu Upīti un Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridisko padomnieci Lauru Lapiņu, ierakstā klausāmies arī Rīgas domes deputāti Inesi Andersoni.

Sākoties vasaras brīvlaikam, bērniem strauji palielinās brīvā laika apjoms, ko nereti aizpilda viedierīces. Daudzās OECD valstīs vismaz puse 15 gadus vecu jauniešu pavada 30 vai vairāk stundu nedēļā, izmantojot digitālās ierīces. Skaidrojam, kā piedāvāt bērniem veselīgas un radošas alternatīvas ekrānlaikam, kā veidot sabalansētus digitālos ieradumus un kā panākt, lai sarunas par telefonu lietošanu ģimenē nepārvērstos par konfliktu.

Ģimenes studijā diskutē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra vadītāja un bērnu psihiatre Karīna Beinerte, klīniskā un veselības, izglītības un skolu psiholoģe, Rīgas Stradiņa universitātes Veselības psiholoģijas un pedagoģijas katedras profesionālās maģistra studiju programmas "Veselības psiholoģija" direktore Zane Gulbe, četru bērnu tēvs un deju skolas vadītājs Edmunds Veizāns un jaunietis Alberts Eniņš.