Kamēr Latviju pārņem vasarīga tveice, saules zemes Spānijas vēsmas parādās pie mums arī kultūrā. “Rīgas biržā” šobrīd izvietoti 25 spāņu mākslinieka Lido Riko darbi, lielākā daļa no tiem veidoti izstādei. Lido Riko attīstījis pētījumu par vēsturi, sapludinot teikas un paša fantāzijas stāstus laikmetīgos mākslas darbos. Turklāt vairāki no darbiem vistiešākajā nozīmē iemieso paša mākslinieka ķermeni.

Lido Riko ir viens no vadošajiem spāņu laikmetīgās mākslas pārstāvjiem, kura darbi iekļauti  nozīmīgās publiskās un privātās kolekcijās gan Spānijā, gan citur. Tajā skaitā Aleksandrijas Modernās mākslas muzejā Ēģiptē, Peresa Simona kolekcijā Meksikā un citviet. Mākslinieks savas karjeras laikā saņēmis vairākus starptautiskus apbalvojumus, tostarp Lielo balvu Aleksandrijas biennālē Ēģiptē, kā arī šogad piedalās 6. Starptautiskajā Kasablankas biennālē Marokā.

Kad jūs pēdējoreiz godīgi atbildējāt sev uz jautājumu: "Kā es šodien jūtos?" Vai pajautājāt kādam līdzcilvēkam ar patiesu vēlmi sadzirdēt atbildi? Daļa no mums mēdz atvairīt šos jautājumus kā nevajadzīgu rakņāšanos savā vai otra dvēselē, tomēr spējai apzināties savas emocijas var būt liela nozīme mūsu veselībā.

„Kā tu jūties?” bija jautājums, ko katram pacientam uzdeva pazīstamā ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, kas pērn aizgāja mūžībā. Viņas aizsākto sarunu par emociju pratību tagad turpina jauna izstāde Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā.

„Ārējā pasaule šobrīd tiek kartēta ar ārkārtīgu precizitāti. (..) Taču daudz grūtāk orientējamies teritorijā, kas atrodas mums vistuvāk, - paši savā emocionālajā ainavā,” – tā rakstīts izstādes „Kā tu šodien jūties? Emociju pratība” ievadā. Vai ir iespējams tiešajā ēterā godīgi atbildēt uz jautājumu „kā tu pašlaik jūties”? To izzinām sarunā ar izstādes kuratorēm Daigu Rudzāti un Unu Meisteri.

Runājam par to, kā uz emocijām var raudzīties caur mākslu un zinātni un kā tas var palīdzēt mums arī pieaugušā vecumā iemācīties vadīt savu emociju pajūgu, nevis ļaut tam vadīt mūs.

Par Sauli vēl aizvien ir daudz nezināmā, taču savās zināšanās esam piedzīvojuši milzīgu lēcienu. No teleskopu novērojumiem līdz misijām ar kosmiskajām zondēm - esam spējuši tuvplānā ieraudzīt uguns bumbu mūsu debesīs. Ko jau šobrīd zinām par Sauli un kādi fakti vēl gaida savus atklājumus?

Par to saruna studijā, kurā piedalās Ventspils Augstskolas, rektors, astrofiziķis Andris Vaivads, IT speciālists, astronomijas entuziasts Raitis Misa un IT speciālists, astronomijas entuziasts Ints Ķešāns.

Šoreiz raidījumā pievērsīsimies acu veselībai – runāsim par glaukomu, tās riska faktoriem, agrīnām pazīmēm un iespējām samazināt saslimšanas risku. Noskaidrosim, kāpēc regulāras acu pārbaudes ir tik svarīgas un kā laikus atklāta slimība var palīdzēt saglabāt redzi. Tāpat skaidrosim, kādas tīklenes saslimšanas ir visbiežāk sastopamas, kā tās ietekmē redzi un kādas ir mūsdienīgas ārstēšanas iespējas, tostarp, kā norit acu ārstēšana ar injekcijām.

Studijā būs Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja, asociētā profesore Kristīne Baumane un glaukomas ķirurģe Gunta Blezūra-Ūdre.

Neviens teātris Latvijā slēgts netiks, arī teātru veidotajā saturā nekāda iejaukšanās nenotiks, bet afišām, reklāmām, mājaslapām un citiem informācijas nesējiem turpmāk gan būs jābūt tikai un vienīgi valsts valodā – tas ir galvenais kultūras ministra Naura Puntuļa vēstījums, komentējot ažiotāžu saistībā ar viņa uzreiz pēc Jāņu brīvdienām izdoto rīkojumu.

Rīkojums paredz, ka visām Kultūras ministrijas padotības iestādēm stingri jāievēro valsts valodas lietošanas prasības un no publiskās saziņas ir jāizslēdz krievu valodas lietojums.

Ko tas īsti nozīmē Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim un Daugavpils teātrim, kas līdzās valsts valodai līdz šim publiskajā saziņā izmantojis arī krievu valodu?

1. jūlijā pamata pārtikas produktiem ievieš samazināto 12 % PVN likmi. To piemēro četrām pamatproduktu grupām jeb tiem produktiem, ko iedzīvotāji iegādājas visbiežāk – visa veida maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām. Kā šīs likmes samazināšana ietekmēs valsts budžetu, ražotājus un pircējus? Skaidrojam ierakstā.

Pēckara Rīgā kanālā atrod divu sakropļotu sieviešu līķus.

Visi pavedieni norāda uz Šarlotes ielas 59. namu, kur dzīvo māte un meita Šakales. Starp lietiskajiem pierādījumiem atrod gaļas mašīnu un vannu, kurā vārītas ziepes. 

Brīdinām! Šajā epizodē ir fiziskas vardarbības apraksti un nepatīkamas ainas.

Raksts par lietu lasāms: www.lsm.lv/raksts/dzive-stils/vesture/01.07.2026-skalaka-kanibalisma-lieta-peckara-latvija-kas-notika-sarlotes-iela.a652815

Epizodes autore ir žurnāliste Paula Gulbinska, bet redaktore - Paula Dēvica. Podkāsta balss ir Raitis Stūrmanis.

Stāsta tapšanā izmantotie avoti: 

Rīgas jūgendstila centrā 3. jūlijā atklās izstādi, kurā būs apskatāma personiska kolekcija – priekšmeti, ko latviešu skolotāji Kārlis un Marija Milleri 1910. gadā atveda no sava kāzu ceļojuma uz Venēciju. Šis vēsturisko priekšmetu un dokumentu kopums sniedz ne tikai ieskatu vienas dzimtas privātajā hronikā, bet kalpo arī kā sava laikmeta liecība. 

Starptautiskās Eiropas Jūgendstila nedēļas pasākumi šogad Rīgā notiks pirmo reizi, un jaunā izstāde būs to daļa, stāsta muzeja „Rīgas Jūgendstila centrs" direktore Agrita Tipāne. 

„Mēs stāstīsim par latviešu skolotāju ģimeni, kas precējās 1910. gadā un savā kāzu ceļojumā devās uz Venēciju, un šajā mazajā izstādē būs izstādīti arī tie priekšmeti, kurus viņi kā suvenīrus tur toreiz ir pirkuši –gan Murano stiklu, gan citas dekoratīvas lietas.”

Jūgendstila festivāls apvieno dažādas valstis: Itāliju, Spāniju, Beļģiju, Latviju, Igauniju, Ungāriju, Somiju, Dāniju, un citas. Starp mantām kolekcijā ir arī fotogrāfijas, ceļveži un pastkartes. Kārlis un Marija Milleri bija skolotāji, kas dzīvoja Jelgavas rajonā, Līču mājās. Kārlis Millers apmērām 30 gadus nostrādājis Mežinieku skolā, kas atrodas Jaunbērzē. Muzeja direktore stāsta, ka Milleru ģimene arī aktīvi vāca folkloru.

Izstādē uzmanība veltīta arī paša ceļojuma maršrutam, un tā rekonstrukcijai. Jūgendstila centrs ar izstādi piedalīsies arī pasākumos Itālijā, stāsta Tipāne.

„Šī nedēļa Itālijā – tā tik tiešām ir nedēļa. Tātad viņi svin no 8. līdz 14. jūlijam. Un rezultātā Černobio pilsētā, kas ir Itālijas ziemeļos, Villā Bernasconi, kas ir jūgendstila villa, kas mūsdienās ir muzejs, mums ir iespēja rādīt fotogrāfijas, attēlus par Rīgas jūgendstilu, demonstrēt arī filmu un iepazīstināt vietējos itāļus arī ar Rīgu, ar jūgendstilu, kas ir pie mums un kas varbūt ir nedaudz atšķirīgs nekā pie viņiem.”