Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LULFMI) savā pastāvēšanas 80. jubilejā   starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā saņēmis augstāko kopvērtējumu “izcili”. Kā institūtam jau otro reizi izdodas noturēt šo augsto vērtējumu un kā zinātne un kultūra palīdz mums dzīvot zaļi?

Studijā izvaicājam institūta direktori Evu Eglāju-Kristsoni, pētniekus Jāni Ogu un Haraldu Matuli.

Latvijā noslēdzies līdz šim apjomīgākais pētījums par mobingu un psiholoģisko drošību darba vietās, atklājot: gandrīz katrs trešais respondents atzīst, ka pēdējo sešu mēnešu laikā ir saskāries ar mobingu darba vidē. Vienlaikus vairāk nekā puse aptaujāto atrodas paaugstināta psiholoģiskās labbūtības riska zonā. Par mobingu darba vietā saruna raidījumā Kā labāk dzīvot.

Studijā saruna ar zinātņu doktori psiholoģijā, kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti Mariju Ābeltiņu un klīnisko psihologu Edmundu Vanagu. Klausāmies arī ierakstu par to, ka uzņēmums „Sunstar Group" palīdz risināt darba aizsardzības un veselības uzlabošanas jautājumus dažādos uzņēmumos. Uzņēmuma pārstāve Simona Balte vērtē, ka mobings darba vietā ir aktuāla problēma, bet par to pašos uzņēmumos joprojām runā pārāk maz. 

Lai pievērstu uzmanību šai sabiedrībā joprojām maz apspriestajai problēmai, tiek uzsākta arī informatīva kampaņa "Neredzamās rētas", kuras mērķis ir veicināt izpratni par mobingu darba vietās, tā sekām un iespējamiem risinājumiem. 

Lai kaut kas būtu, jādara pašiem – tā saka viena no Kuldīgas novada Pelču pagasta Ābeļciema iedzīvotājām Undīne Rautiņa. Kopā ar citiem aktīvajiem ciema iedzīvotājiem, piesaistot biedrību “Darīsim paši” un īstenojot Lauka atbalsta dienesta projektus, izdevies labiekārtot aktīvās atpūtas vietu, tā padomājot par visu paaudžu ļaudīm – gan jauniem, gan vecāka gada gājuma. Izveidota nojume, vingrošanas zona, uzstādīts basketbola grozs un citas nepieciešamās lietas atpūtai. 

Ābeļciema iedzīvotāja Undīne Rautiņa stāsta, ka iegādāties te īpašumu esot jau neiespējami, laba vieta dzīvošanai pie Kuldīgas, kaut arī oficiāli tas ir Pelču pagasts nevis pilsētas daļa:

“Mēs ļoti ilgi uz šo gājām. Prasījām, prasījām un tad sapratām, ka jādara pašiem, lai kaut kas būtu, nav tā, ka visu iedos uz paplātes. Sagājām kopā entuziastu tāda entuziastu grupa un sākām darboties.”

Lai aktīvās atpūtas vietu labiekārtotu un sasniegtu savus mērķus, aktīvie Ābeļciema ļaudis īstenojuši pat četrus projektus. Divi mazie “Darīsim paši” un divi lielie Lauku atbalsta dienesta projekti.

Latvijas slimnīcas ir gatavas ārkārtas situācijām, un to pierādījis arī Covid-19 laiks, taču pirms pāris nedēļām pieredzētās garās rindas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnām pie Stradiņa slimnīcas Rīgā ir bijis atsevišķs gadījums, kas ir atrisināts. Tā Latvijas Radio sacīja Veselības ministrs Hosams Abu Meri no „Jaunās Vienotības”.

Viņš skaidroja, ka „ātrās palīdzības” mašīnu rindas veidojušās pirmdienas rītā, kad brīvdienās nav strādājuši ģimenes ārsti, bet kad no slimnīcas vēl nav izrakstīti iepriekšējie pacienti.

Māksla cilvēka dvēseli padara lielāku – uzskata spāņu mākslinieks Lido Riko, kura personālizstāde ”Atklāsme” tikko sākusi ceļu pie skatītājiem mākslas muzejā ”Rīgas Birža”.

Lido Riko ir viens no šobrīd vadošajiem spāņu laikmetīgās mākslas pārstāvjiem. Izstādei Rīgā viņš radījis vairāk nekā 20 darbu, kam iedvesmas avots bijusi gan muzeja vide un priekšmeti, gan dažādi Latvijā populāri mīti un leģendas, uz kuriem viņš paskatījies no pavisam cita skatu punkta nekā mums ierasts.

Lido Riko darbi ir instalācijas un skulpturāli objekti, kurus visbiežāk viņš veido, izmantojot pats sava ķermeņa nospiedumus un reljefus, kas vēlāk tiek pārveidoti poliestera sveķos un citos materiālos.

Pirms izstādes Rīgā viņš rūpīgi izpētījis gan ”Rīgas Biržas” ekspozīcijā skatāmos priekšmetus, gan izzinājis Rīgas un Latvijas vēsturi, un pēc tam no tā, kas viņu visvairāk iedvesmojis, tapuši arī viņa darbi. Tie izvietoti ļoti dažādās muzeja vietās, bieži vien veidojot saspēli ar kādu konkrētu muzeja eksponātu.

Spāņu mākslinieks ikvienu savu darbu apvij ar stāstu, kas ir pilnīgi atšķirīgs no mums ierastajiem mītu un leģendu skaidrojumiem. Piemēram, leģendā par Lielo Kristapu viņa interpretācijā ļoti svarīgas ir mazā zēna kurpītes, ko Lielais Kristaps, nesot zēnu pāri upei, ielika somā, lai tās nesamirktu:

”Kad viņš bija sasniedzis upes otru krastu, viņš paņēma bērnu un nolika to zemē. Un tas bērns viņam teica: ”Uz to vietu, kur tiek ražoti sapņi, kur es dodos, tur nav vajadzīgi apavi, tāpēc lai tie paliek ar tevi!”. Kad tas bērniņš pazuda, kad viņš aizdevās uz savu sapņu zemi, Kristaps atvēra savu mugursomu, un ieraudzīja, ka tie apavi bija no zelta. Tā tika dibināta Rīgas pilsēta. Tā kā tas ir stāsts iekš stāsta”.

Lido Riko ir savs skatījums arī uz Lāčplēša tēlu, Staburadzes leģendu, arī uz leģendām par Jāņa baznīcas sienā iemūrētajiem mūkiem un to, ka Rīga nekad nedrīkst būt gatava.

Lido Riko darbi ir ļoti daudzslāņaini, mūžīgās tēmas tajos savijas ar tieši šodien aktuālo, viņu interesē pētīt cilvēka attiecības ar dabu, laiku, vēsturi un mākslu.

Spāņu mākslinieka Lido Riko personālizstāde ”Atklāsme” mākslas muzejā ”Rīgas Birža” skatāma līdz 23. augustam.

Kas var palīdzēt mums ikvienam veidot savu dzīvi veiksmīgāk? Monopolā saruna ar pieaugušo izglītības treneri un raidieraksta "HR podkāsts" vadītāju Ilzi Medni.

Liela kiberuzbrukuma dēļ vismaz vairākas dienas nebūs pieejami „Latvijas Valsts mežu” informācijas tehnoloģiju pakalpojumi, to Latvijas Radio apstiprina uzņēmumā. Valsts policija par notikušo ir sākusi resorisko pārbaudi, savukārt premjerministram Andrim Kulbergam no „Apvienotā saraksta” incidents radījis bažas par kiberdrošības sistēmas gatavību valstiskā mērogā.