Vai skolas izlaidumu var rīkot dienā, kas ir oficiālā atceres diena? Diskusijas sabiedrībā par to sākušās pēc tam, kad vairākas mācību iestādes par svinību datumu izvēlējušās 4. jūliju, kas Latvijā ir holokausta upuru piemiņas diena. 

Vērienīgais kiberuzbrukums Latvijas valsts mežu datorsistēmām nav ietekmējis tā darbu pie vēlēšanu platformas izstrādes, taču paša uzņēmuma darbība ievērojami traucēta.

Pasaules kausa finālturnīrā futbolā sākusies grupu turnīra pēdējā, trešā kārta un notiek cīņa par vietām izslēgšanas mačos. Kādi ir šī čempionāta pirmie statistikas rādītāji?

"Krievija jau paliks, arī kad Putina vairs nebūs. Taču tā būs pavisam citāda Krievija, kuru būs neatgriezeniski izmainījusi viņa maniakālā apsēstība ar savu iedomāto misiju - Krievijas impērijas atjaunošanu." Tā savas nesen iznākušās autobiogrāfiskās grāmatas prologā raksta Džila Dohertija (Jill Dougherty), žurnāliste un Krievijas eksperte, šobrīd Džordžtaunas universitātes pasniedzēja. Savulaik apmēram 30 gadus raidsabiedrības CNN līdzstrādniece, tai skaitā gandrīz 10 gadus CNN Maskavas biroja vadītāja. 

Nesen Džila Dohertija viesojās Latvijā un arī Latvijas Radio. Runājām par Krieviju, bet arī par Ameriku un žurnālistikas likteni šodienas pasaulē. Sarunas otrā daļa.

Dzīvojot līdzās vecāku alkohola atkarībai, bērni nereti piedzīvo nedrošību, trauksmi un emocionālu pamestību. Raidījumā skaidrojam, kādas sekas atstāj augšana ģimenē, kur alkohola atkarība nosaka ikdienu un attiecības. Uzklausām pieredzes stāstus par sastapšanos ar atkarību dažādos dzīves posmos.

Krustpunktā izvaicājam izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība).

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio Ziņu dienesta žurnāliste Ilze Kuzmina un TV3 ziņu redaktore Līva Pārupe.

Vai tie būtu neirologi, kas ar magnētiskās rezonanses uzņemtiem attēliem skaidro to, ko redzam sapņos, vai varbūt meditācija, kuru cenšamies izskaidrot ar datiem – vēlme nomērīt un izskaidrot ir ļoti raksturīga cilvēkiem. Ko varam un ko nevaram racionāli skaidrot?

Sarunā piedalās fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes Filozofijas un Socioloģijas institūta vadošais pētnieks Uldis Vēgners.

Galvassāpes reizēm var būt ļoti nozīmīgs traucēklis jebkurai aktivitātei un būtiski ietekmēt dzīves kvalitāti. Šoreiz vairāk par migrēnu – kas zināms par tās cēloņiem, izpausmēm un, protams, par ārstēšanas iespējām?

Par to saruna ar Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības pārstāvi Karīnu Zaņģi un neiroloģi, algoloģi Lindu Zvauni.

Eiropas Savienības valstis tuvāko nedēļu laikā lems, vai visā bloka teritorijā atzīt elektroauto ražotāja "Tesla" radīto un piedāvāto Full Self-Drive braukšanas palīgsistēmu. Pavasarī to jau izdarījušas mūsu kaimiņvalstis, savukārt Latvija pagaidām pauzē un tas izraisījis gana daudz debašu arī sociālajos medijos. 

Elektroauto ražotāja "Tesla" radītā braukšanas palīgsistēma Full Self-Drive nodrošina, ka mašīna visus braukšanas aspektus izpilda pati, proti, auto pats stūrē, ietur distanci, pielāgo ātrumu, tomēr cilvēkam jebkurā gadījumā jāsēž pie stūres un jāseko līdzi notiekošajam.

Sistēma vairākus gadus tiek lietota ASV satiksmē, bet pavasarī sākusies intensīva testēšana un lietošana arī Eiropā.

Kā pirmie Eiropā zaļo gaismu šai sistēmai deva Nīderlandes regulatori, kas veica plašu izmēģinājumu programmu gan slēgtos testu poligonos, gan arī ikdienas satiksmē. Izmantojot vienu no Eiropas Savienības regulām, Nīderlandes atzinumu drīz vien pārņēma un pie sevis apstiprināja arī mūsu kaimiņvalstis – vispirms to izdarīja Lietuva, drīz pēc tam arī Igaunija.

Latvijā par šāda tipa sistēmu sertifikāciju atbildīga ir Ceļu satiksmes un drošības direkcija (CSDD), kas gan atteicās sniegt komentārus. Mēneša beigās plānotas vairākas tikšanās Briselē, kur tiks spriests par tālākajiem soļiem tieši "Teslas" sistēmas atzīšanā visā Eiropā un plānots arī balsojums par to.

"Tesla" savas sistēmas testus veica visā Baltijā, bet CSDD jau iepriekš norādīja uz vairākām nepilnībām – auto var neatpazīt luksofora signālus, tas var izvēlēties nepareizo braukšanas joslu un var būt arī citas problēmas.

Autosportists un „Drošas braukšanas skolas” vadītājs Jānis Vanks norāda uz infrastruktūras aspektiem Latvijā, tostarp arī ceļazīmju izvietojumu, kas apgrūtina palīgsistēmu lietošanu modernajās automašīnās. Vanks gan piebilst, ka pēc testu veikšanas un dažādu nepilnību novēršanas šī un arī citas līdzīgas sistēmas var palīdzēt novērst ceļu satiksmes negadījumus, kas rodas vadītāju neuzmanības vai noguruma dēļ.