Stāsts par Blaumaņa „Skroderdienām”, seniem un jauniem lugas lasījumiem, saprastām un nesaprastām lietām, Blaumaņa pētīšanu un sajūtām.

Blaumanis vienmēr liek tādus grūtus uzdevumus priekšā. Sākumā likās tik viegli – jaizstāsta par jaunajām „Skroderdienām Silmačos” Valmieras teātrī un saulgriežu raidījums gatavs. Bet nekā. Jo vairāk lasi, skaties, klausies un domā – jo grūtāk.

1901. gadā Rūdolfs Blaumanis uzraksta „Skroderdienas SIlmačos”. Kritika kritizē, tāpat kā visas citas Blaumaņa komēdijas.  Bet režisorus tā turpina nodarbināt. 2026. gada vasarā grūti būtu atrast kādu vietu Latvijā, kur netiek spēlētas „Skroderdienas” – profesionāli un pusprofesionāli aktieri, ceļojoši komedianti, komercializēti un par baltu velti. Amatierteātri, iesaistot vietējās kopienas dziedātājus un dejotājus, draugu pulciņi un radu saietos pulcētie. Zem jumta un brīvdabā. Blaumaņa muzejā „Brakos” un Druvienā.

Ar Skroderdienu tautu Nacionālajā teātrī ienāk jaunie aktieri. Ja paveicas – jaunās aktrises caur Ieviņu, Elīnu, Zāru un Antoniju nonāk vecenēs. Ja vien režisoram neienāk prātā par Bebeni, kurai vārds ir Made, Pindacīšu un Tomulīšu iesvētīt vēl gluži jaunas aktrises.

Lai arī visur un visādi notiek „Skroderdienas”, raidījumā pievēršam uzmanību divām – 22. jūnijā pēdējoreiz Indras Rogas versijā tiks spēlētas Nacionālā teātra „Skroderdienas”, kas bija zīmīgas ar Nika Matvejeva pārradīto Aleksandra Būmaņa mūziku. Un tikko pirmizrādi piedzīvojušas „Skroderdienas” Valmieras teātrī, kur Blaumani no jauna lasījis režisors Elmārs Seņkovs, scenogrāfs Reinis Suhanovs, komponists Edgars Mākens un kostīmu māksliniece Ilze Vītoliņa, bet kādam Valmieras teātra jaunajam aktierim tā ir pirmā Silmaču pieredze.

Viņi visi stāsta par savu Blaumaņa un Jāņu sajūtu.

Bet pirms dažiem gadiem Blaumaņa Braku sētā muzeja vadītāja Zinta Saulīte stāstīja par prototipiem un kritikas vērtējumiem, arī par „Skroderdienu” iestudējumu „viļņiem”.

Un šis jūnijs aizved vēl uz kādu citu sētu – uz „Pulka sētu”, kur Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves lasītavā literatūrzinātnieces Līvijas Volkovas 95. dzimšanas dienā satikās bijušie un esošie muzejnieki un pētnieki, lai pakavētos sarunās par „Līviju no Šarlotes ielas”.

Līvija Volkova savu arhīvu novēlēja Rakstniecības un mūzikas muzejam, jo viņas dzīve cieši saistīta ar muzejiem un jauno muzejnieku skolu. Izsūtītu vecāku meitu neuzņēma mediķos, biogrāfija nederēja, toties viņa kļuva par izcilu skolotāju ķīmijā un dabas zinātnēs, kas savus skolniekus ieinteresēja par ceļošanu, bet pašai liktenīga bijusi ienākšana Veidenbauma „Kalāčos”, tur esot bijusi neatšifrēta stenogramma. Tā tas sācies. Visu to izstāsta Līvijas Volkovas skolniece, tagad Rakstniecības un mūzikas muzeja teātra krājuma glabātāja Andra Lazdāne. Bet Līvijas Volkovas pēdējā intervija bija 2024. gada vasarā Radio mazajai lasītavai, kad tikko bija iznākusi viņas sastādītā Blaumaņa darbu izlase ar komentāriem, kur katrs teikums būtu pētījuma vērts.

Kāds gailis tup visaugstāk laktā? Šo Laimas Buķes mīklu un citas šī pusgada īsākās mīklas min Latvijas vīriešu volejbola izlases garākie spēlētāji Kristers Dardzāns, Renārs Pauls Jansons un Jānis Eduards Medenis.

Lakoniskāko mīklu kategorijā izvirzītas mīklas, kuras sacerējuši: Elza Amēlija Vītiņa, Ulla Kļaviņa, Andris Raičenoks-Raišonoks, Teodors Tauriņš, Jurģis Liepa, Didzis Jansons Krastiņš, Vilis Ozoliņš, Elīna Abika, Herberts Kalniņš, Edgars Vilmanis, Andris Kapusts, 90 gadīgais Ādams, Laima Buķe, Ieva Vaivode, Edvards Bērziņš, Sandris Grasis un Rota Liepa.

Vai veiksmīgam rezultātam pietiek ar labu ideju? Monopolā saruna ar režisoru Reini Spaili par spēcīgu stāstu pamanīšanu un attīstīšanu.

Ikvienā jomā nepieciešamas jaunas asinis un paaudžu maiņa, arī medijos. Latvijas augstskolas gadā absolvē vairāki desmiti komunikācijas un žurnālistikas studentu. It kā daudz Latvijas nelielajam mediju tirgum, bet ne visi tur nonāk. Tie, kas izvēlas mediju vidi, iespējams, ienes arī jaunas prasmes un idejas. Kāda ir jaunā žurnālistu paaudze un kā redz mediju vidi – tam veltīts šīs sezonas pēdējais raidījums Mediju anatomija.

Uz sarunu esam aicinājuši augstskolu absolvējušos, bet jau medijos strādājošus jaunos žurnālistus. Mariss Priekulis nupat ir absolvējis Rīgas Straudiņu universitāti un ir mūsu kolēģis Latvijas Radio, Renāte Meldere šogad pabeidza Latvijas Universitāti un jau apmēram pusgadu strādā portālā "Delfi", Līva Staķava ir Latvijas Universitātē ieguvusi Komunikācijas zinātnes maģistra grādu un strādā ziņu aģentūrā LETA.

Eiropas Savienības valstu līderi Briselē turpina diskutēt par to, kādam būtu jāizskatās nākamajam bloka daudzgadu budžetam, kas būs spēkā no 2028. līdz 2034. gadam.

Saeimas komisija kritizē LSM zīmola maiņu; aicina jautājumu kvalitatīvi pārrunāt uzņēmumā.

Gatavojoties Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centra pārbūvei, noslēdzies nozīmīgs posms – uz līdzās esošo stacionāru “Gaiļezers” pārcelta pēdējā no onkoloģijas centra nodaļām – Hematoloģijas nodaļa.

Līdzdalības budžeta darbību Latvijā pētnieki vērtē neviennozīmīgi.

Augšdaugavas un Krāslavas novadu pašvaldības pieprasījušas Valsts meža dienestam piešķirt medību atļaujas divu vilku nomedīšanai.

Doma laukumā norisinās tradicionālais Zāļu tirgus.

Pādejūs mienešu laikā arviņ vairuok vylki i luoči pasaruoda tyvuok saimisteibom i apdzeivuotom vītom. Napaseņ saplāstys vuškys Kruoslovys nūvodā, pyrma puora nedeļu luocs beja īsamaļdejs Jākubpiļs piļsātys teritorejā. Pliesieju pūstejumi ir nūpītnys izaicynuojums zemnīkim kai ekonomiski, tai ari emocionali. Nu vīnys pusis saiminīkim juosorgoj sovi eipašumi – ap lūpu ganeibom juobyun žūgim, nu ūtrys pusis – uorkuortys medeibu atļuovu izsniegšona ir par lānu i vālu, kod pliesieju pūstejumi saimisteibuos jau nūtykuši. 

Kam juoizajam atbiļdeiba – saiminīkim, medinīkim, pošvaļdeibai ci vaļstei, kaidi var byut rysynuojumi, i kai cylvākim sadzeivuot ar meža zvierim, saruna ar medinīku, medinīku kluba „Mežabrāļi” vadeituoju Viktoru Rebli, Jākubpiļs nūvoda pošvaļdeibys civiluos aizsardzeibys inženeri Ilmāru Lukstu i Vaļsts meža dīnasta Medeibu dalis vadeituoju Valteru Lūsi.

Sarunu voda Beatrise Borise.

Monta Priede un Deins Slišāns ir četrgadnieces Jasmīnas vecāki. Svarīgu lomu viņu ģimenē ieņem arī suņi, šobrīd to ir trīs un Monta saka – gribētos vēl kādu. Nesen ievākušies jaunā mājvietā Ogrē. Abi ir aktīva dzīvesveida cienītāji un atzīst, ka ļoti labprāt piekopj savus vaļaspriekus gan kopā, gan atsevišķi, jo laiks pašiem ar sevi vien viņiem ir ļoti svarīgs. Arī pēc meitas piedzimšanas viņi turpina dažādās kombinācijās bieži ceļot. Pāris neslēpj, ka bērna ienākšana ģimenē mainījusi savstarpējās attiecības, metot tām izaicinājumus, ko izdevies pārvarēt, un caur krīzi viņi tapuši stiprāki un viens otram tuvāki. 

Premjers Andris Kulbergs uz mēnesi apturējis lielos informācijas tehnoloģiju iepirkumus. Tikmēr Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbinieki satraucas par savu vēsturisko zīmolu saglabāšanu. Par nedēļas notikumiem Krustpunktā diskutē žurnālisti.

Analizē Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts, portāla "Delfi" žurnāliste Alīna Lastovska, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.