Šķirot, ziedot un dot lietām otro iespēju – tā ir aprites ekonomika. Kur tās principi jau darbojas un kur vēl jāpiestrādā? Par to raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Banku augstskolas asociētā profesore Inga Uvarova, Latvijas Universitātes profesore Natālija Cudečka-Puriņa un "CleanR" operacionālās vadības direktore Liene Rumpane.

"Cilvēku uztvere par lietām mainās, aizņemties, izmantot otrreiz kļūst par stila lietu arī jauniešiem. Tas ir ir pozitīvi, ka nav tendence, ka vienmēr grib kaut ko jaunu, bet sākas apmaiņa. Tā aptver lielu tirgu, gan pagarinot produktu dzīves ciklu, gan ilgmūžību, gan dodot pievienoto vērtību," vērtē Natālija Cudečka-Puriņa.

Nedēļas nogalē - svētdien, 14. jūnijā, notiks pirmais Viskaļu krāmu tirgus Rīgā, Čiekurkalnā. No pulksten 10.00 līdz 17.00 ikviens, kam pagrabā vai skapī glabājas lietas, kas pašam nav vajadzīgas, var atnest tās uz krāmu tirgu un dot tām otru dzīvi. Ierakstā saruna ar vienu no Viskaļu ielas komūnas pārstāvjiem, šefpavāru Havjeru Garsiju.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas vētīja trešo valstu pilsoņu iebraukšanu un uzturēšanos Latvijā, kā vienu no problēmām izgaismoja to, ka daudz ārvalstnieku iebrauc studiju nolūkos, bet viņu uzraudzība nav pietiekama. Kamēr daļa sabiedrības un arī politikas veidotāju lielu trešo valstu pilsoņu un arī studentu skaitu uztver kā drošības draudu, Latvijas valsts un pašas augstskolas turpina ieguldīt naudu studentu piesaistei no šīm valstīm. 

Runājot par ārvalstnieku studijām Latvijas augstskolās, bieži uzsver to ekonomisko pienesumu, kas, pēc domnīcas "LaSER" aprēķiniem, esot pat 385 miljoni eiro. Taču studentu piesaiste nozīmē arī tēriņus. Piemēram, Daugavpils universitāte kādai Ķīnas aģentūrai maksājusi 1000 eiro par katru piesaistīto studentu, kas ir pat trešdaļa no gada studiju maksas. Latvijas Universitāte pērn kopumā šādām aģentūrām maksājusi vairāk nekā 13000 eiro, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte - vairāk nekā 15000 eiro, bet Rīgas Tehniskā universitāte šādai sadarbībai atvēlējusi pat vairāk nekā 360000 eiro.

Vienīgā vieta Krievijas spēku panākumiem Ukrainā šobrīd ir frontes centrālajā daļā. Rit kauja par atlikušo Donbasa daļu - Konstantinivku. Tā situāciiju frontē raksturo Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Krievijas karaspēks šo pilsētu cenšas ieņemt tāpēc, lai gūtu labvēlīgākus apstākļus tālākam lēcienam uz Slovjansku un Kramatorsku.

"Šīs trīs pilsētas šobrīd ir tie cietokšņi, bez kuru ieņemšanas Krievija nevarēs pasludināt uzvaru, ka viņa ir ieņēmusi visu Donbasa teritoriju. Pa simts metriem, pa 150 varbūt dienā iet uz priekšu. Bet skaidrs, ka Ukrainas spēki apzinās šīs pilsētas vērtību visā šajā cietokšņa joslā. Un būs līdzīgi kā ar Pokrovsku, Adijivku, kas turējās, turējās, kamēr tika noslaucītas no zemes virsas un vienkārši vairs nebija iespēju tās aizstāvēt," vērtē Jānis Slaidiņš.

Laikmetīgas rotas kā saikne starp cilvēku un dabu. Rīt, 10. jūnijā, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā atklās otro rotu mākslas izstāžu sērijas „Spektrs” izstādi. Tā ir viena no laikmetīgās rotu mākslas būtiskākām iezīmēm - spēja caur nelielu mērogu runāt par globālām un svarīgām tēmām, saka izstādes autori.

Nedēļas nogalē Liepājā un Pāvilostā “Liepāja – Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” programmas ietvaros norisināsies starptautiskais simpozijs “ElektrON – dzintara nākotne”. Tajā pulcēsies mākslinieki, pētnieki, kuratori un vēsturnieki no Latvijas un ārvalstīm. Daudzpusīgā programmā simpozijas dalībnieki reflektēs par dzintara un citu fosilo resursu nozīmi kultūrā, ekonomikā un cilvēka attiecībās ar vidi. 

Simpoziju ievada jau pašlaik "PAiR" galerijā Pāvilostā redzamā izstāde "Statika". Izstāde apvieno trīs "PAiR" rezidencē strādājošu projekta "ElektrON – dzintara nākotne" mākslinieku – Ievas Vieses, Mikus Svikuļa un Zanes Zelmenes – darbus. 

Vai klientam vienmēr ir taisnība? Un cik daudz lēmumu patiesībā ietekmē sarunas frizētavā? Monopolā saruna ar vīriešu frizieri un bārddzini Justīni Spārniņu-Laganovsku.

Latvijā ir sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods pirms 15. Saeimas vēlēšanām. Tas nozīmē, ka no 6. jūnija līdz vēlēšanu dienai – 3. oktobrim – partijām, kandidātiem, plašsaziņas līdzekļiem un citiem aģitācijas veicējiem jāievēro virkne noteikumu un ierobežojumu, ko nosaka likums. Šajā laikā politiskie spēki aģitācijai drīkstēs tērēt noteiktas naudas summas, tiem būs jāatklāj mākslīgā intelekta izmantošana politiskajā reklāmā, jāatturas arī no vēlētāju maldināšanas ar dziļviltojumiem un jāievēro virkne citu ierobežojumu.

Priekšvēlēšanu aģitācija ir jebkura politisko partiju vai deputātu kandidātu reklamēšana, kas tieši vai netieši mudina vēlētājus balsot “par” vai “pret” kādu politisko spēku. Šādam saturam ir jābūt skaidri marķētam kā politiskai reklāmai un jānorāda, kas to apmaksājis.

Savukārt slēpta jeb maskēta priekšvēlēšanu aģitācija, kad politisku reklāmu pasniedz kā neitrālu informāciju, ir aizliegta.

Mediju ziņās publicēti fakti nav uzskatāmi par priekšvēlēšanu aģitāciju. Tikmēr tādās platformās kā “Facebook”, “Instagram” un “TikTok” kopš pērnā gada apmaksātas politiskās reklāmas Eiropas Savienībā vairs nav atļautas.

Priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu ievērošanu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome un Valsts valodas centrs.

Ņemot vērā arvien plašāku mākslīgā intelekta izmantošanu, KNAB Politisko organizāciju pārkāpumu izmeklēšanas nodaļas priekšniece Amīlija Raituma uzsver, ka sabiedrība jāinformē, ja tas izmantots apmaksātā priekšvēlēšanu aģitācijā un ka prasība attiecas uz visiem politiskās reklāmas materiāliem.

Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs ir vienīgā vieta pasaulē, kas veltīta latviešu diasporas mākslai un šogad te darbu uzsākusi jauna direktore. Raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts viesojas Cēsīs. Sarunā skaidrojam, kādas jaunas vēsmas gaidāmas mākslas centrā, kas meklē, atrod un glabā trimdas mākslinieku un ārzemēs dzīvojošās jaunās paaudzes mākslas vērtības.

Sarunā piedalās Pasaules latviešu mākslas centra dibinātāja un emeritētā kuratore Lelde Kalmīte, muzeja direktore Zīle Liepiņa, izstāžu kurators Kārlis Kanderovskis, ilggadēja Cēsu izstāžu nama vadītāja, tagad brīvprātīgā darbiniece mākslas centrā Nata Livonska un Pasaules latviešu mākslas centra līdzdibinātājs Dainis Mjartāns.

Pētījumu dati liecina, ka no seksuālas izmantošanas cieš katra piektā meitene un katrs septītais zēns. Raidījumā runājam par to, kā vecāki var pasargāt bērnus, kā atpazīt satraucošas izmaiņas bērna uzvedībā, kur meklēt palīdzību un kā kļūt par bērna drošības salu – uzticības personu, pie kuras vērsties jebkurā situācijā.

Ģimenes studijā sarunājas centra "Dardedzes" pārstāves, kas šos jautājumus aktualizē arī ikgadējā konferencē, valdes locekle Anda Avena un Preventīvi izglītojošo programmu koordinatore, "Džimbas" komandas pārstāve Agnese Lorence, kā arī  tiesu psiholoģijas un kriminoloģijas docētāja, mamma Rūta Treija, centra "Marta" Prevencijas nodaļas vadītāja Madara Kanasta-Ieviņa un tētis Māris Rinkulis.