Šīs nedēļas izskaņā noritēs Eiropas Arheoloģijas dienu pasākumi. Apmeklētājiem dažādās vietās Latvijā būs iespēja tikties ar arheologiem, piedalīties izzinošās pastaigās, darbnīcās un praktiski iepazīt senās prasmes, kā arī pašu arheologu arodu mūsdienās. 

Eiropas Arheoloģijas dienu pasākumi Latvijā šogad noritēs Talsos, Turaidā, Āraišos, Rīgā, Rēzeknē, Tukumā, Višķos, Ilūkstē un Naujenē, lai plašākai sabiedrībai parādītu, ka arheoloģija nav tikai izrakumi vēsturiski nozīmīgās vietās, bet arī atradumu izpēte, kas ļauj gūt zināšanas par cilvēku dzīvi senatnē.

Talsos interesenti varēs piedalīties arheologa Gunta Zemīša vadītā pastaigā pa vecpilsētu, kur plānots iepazīt Talsu arheoloģiskās vērtības, īpašu uzmanību pievēršot pētījumiem Vilkmuižas ezerā un Talsu pilskalnā. Savukārt Āraišu ezerpils Arheoloģiskajā parkā plānota eksperimentālās arheoloģijas aktivitāte - jaunas vienkoča laivas izciršana. 

Pagājušajā nedēļā tika publiskots Latvijas Universitātes “Ekonomikas barometrs”, kura mērķis ir, analizējot ekonomiskās attīstības galvenos rādītājus, informēt sabiedrību par ekonomiskās attīstības tendencēm un sniegt rekomendācijas politikas veidotājiem. Valsts ekonomisko attīstību raksturo vairāki rādītāji, piemēram, iekšzemes kopprodukts, darba tirgus un darbaspēka izmaksas, inflācija. Svarīgs attīstības rādītājs ir arī produktivitāte – vienkārši skaidrojot, tā ir spēja paveikt vairāk un labāk, patērējot mazāk resursu un radot produktus ar augstāku pievinoto vērtību. Latvijā produktivitātes līmenis ir zemāks nekā citās Eiropas valstīs. Kas būtu jādara, lai situācija uzlabotos?

Valstīm ir jāstājas pretī klusajai pandēmijai, ko daudzi cilvēki pat nepamana, - antibakteriālajai rezistencei, kad baktērijas kļūst nejutīgas pret antibiotikām, un apdraud daudzu cilvēku dzīvības. Tā sarunā ar Latvijas Radio saka profesors Dimitrijs Van der Lindens no Beļģijas, bērnu infektoloģijas speciālists. Viņš antibiotiku rezistences tematam uzmanību pievērsis neparastā veidā - ar koka riteni veicot velobraucienu no Salonikiem līdz Stokholmai. Profesors iestāja arī Latvijā un sniedza ievadlekciju. Taču velobrauciens nav viss.

Tiekamies jūnija pirmajā svētdienā, bet saruna par notikumu, kas risināsies pēc mēneša - no 3. līdz 5. jūlijam. Tā būs Vīru diena Ogres estrādē, pulcējot kopā vīrus no trijām Baltijas valstīm sadraudzībā, Dieva slavēšanā, protams, arī aizlūgšanā. Šāda tikšanās Ogrē notiks pirmo reizi. Kāpēc šāds pasākums notiks tieši vīriem?

Raidījuma Pāri mums pašiem viesi - Ogres draudzes "Vārda spēks" mācītājs Agris Ginko kopā ar savu dzīvesbiedri Inetu, kā arī divi draudzes locekļi Kaspars Rācenājs un Edgars Plūme. 

Bailes ir vienas no spēcīgākajām cilvēka emocijām. Tās var mūs pasargāt no briesmām, motivēt rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus. Taču tās var arī ierobežot, kavēt attīstību un neļaut izmantot iespējas. Kur ir robeža starp veselīgām bailēm un bailēm, kas sāk vadīt mūsu dzīvi? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece.

Vai tas ir normāli, ja no kaut kā ir ļoti bail? Vai tas ir normāli, ja bailes neaizkavē vai arī bailes ir tās, kas dzen uz priekšu? Raidījumā pievērsīsimies tematam, kas pazīstams ikvienam no mums, proti, bailēm. Tās var parādīties dažādās situācijās - pirms svarīga lēmuma, tās var būt attiecībās, pārmaiņu priekšā vai arī pat bez skaidri saprotama iemesla. Dažkārt bailes mūs tiešām pasargā, palīdzot izvairīties no riska, bet citkārt tās var kļūt par būtisku šķērsli, kas ierobežo mūsu izvēles un kavē dzīvot pilnvērtīgi. Kā saprast, no kurienes rodas mūsu bailes, un vai tās vienmēr ir saistītas ar reāliem draudiem vai arī spēj sevī noslēpt dziļākas neapzinātas procesu. Vai iespējams bailes izmantot kā virzītājspēku? 

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par kādu nesen iznākušo grāmatu. Tās nosaukums - "Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Apjomīgo grāmatu izdevis apgāds "Aminori". Iepazīstina sastādītāja, apgāda redaktore Inita Saulīte-Zandere.

Spēlē piedalās Anta Jumiķe, Roberts Veics, Armands Sametis un Aivars Volcītis.

Pats autors šo grāmatu nav saucis par "Pentameronu", bet pēc analoģijas ar "Dekameronu" šis Džambatistas Baziles "Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem" ir iegājis pasaules literatūrā tieši ar šādu nosaukumu. Vai šīs pasakas radušās no mutvārdu stāstiem? Vai  Baziles fantāzijā? Un kā šie pasaku tēli, tipi un sižeti ceļojuši laikā un telpā?  Tie ir jautājumi, par kuriem diskutē pasaku pētnieki.

"Pentameronā" piecās dienās sievietes ar dīvainiem vārdiem stāsta pasakas. "Pentameronam" ir mānīgs apakšvirsraksts, ka tie ir stāsti mazajiem. Barokālās asprātības, gan augstie, gan viszemākie valodas slāņi, reālas un izdomātas ģeogrāfiskas vietas, seksualitāte un incests – tas, protams, nemaz nav viss "Pentamerona" arsenāls.

"Pentameronu" no senneapoliešu un itāļu valodas tulkojusi Dāce Meiere, skrupulozais redaktors Arturs Hansons šoreiz mazliet arī lasa par blusu; bet pasaku pētnieks Guntis Pakalns, kurš rakstījis zinātniskos komentārus, ieskicē pasaku "biogrāfijas" un brīnumainos ceļus pasaulē.

Džambatisatas Baziles "Pentamerona" latviešu izdevuma smalko ietērpu veidojis mākslinieks Aleksejs Muraško, izdevis Jāņa Rozes apgāds.

Starp citu – klausītājiem ar ļoti smalkām ausīm iesakām klausīties tikai Baziles augstās valodas slāņus (ja tas vien būtu iespējams). Smalki ļaudis var klejot šajos tekstos kopā ar Hērakleitu un Zaratustru, jo autors ir izglītots cilvēks un galminieks. Visiem pārējiem dota iespēja klejot pa visiem 17. gadsimta barokālajiem laika kavēkļa labirintiem.

Raidījumu atbalsta: