Latvijā pirmoreiz sarunās un izrādē "Vardarbības vēsture" viesojas viens no nozīmīgākajiem mūsdienu režisoriem, teātra "Berlin Schaubühne" vadītājs Tomass Ostermeiers. Viņš pieskaitāms pie Eiropas interesantākajiem režisoriem, kura izrādes joprojām ir izpārdotas un tiek izrādītas daudzviet pasaulē.

Izrādi "Vardarbības vēsture" 5. un 6. jūnijā izrāda Latvijas Nacionālajā teātrī.

Raidījumā skan telefonsaruna no Berlīnes ar Tomasu Ostermeijeru, kas ierakstīta vēl pirms viņa ierašanās Latvijā. Bet studijā tiekamies ar teātra kritiķi Ati Rozentālu un tulkotāju no franču valodas Agnesi Kasparovu, jo Ostermeieram blakus Ibsenam, Šekspīram un Šnicleram ļoti būtiski ir mūsdienu franču autori, arī Eduārs Luī. Bet sarunā no Berlīnes piedalās Jaunā Rīgas teātra literārās daļas vadītāja Margarita Zieda. Sarunas ieraksta laikā viņa ir vienīgā no mums, kas redzējusi izrādi "Vardarbības vēsturi".

"Vardarbības vēsture" ("Im Herzen der Gewalt") ir pasaules slavens iestudējums, kurā aktualizētas tēmas par kurām esam tik ļoti pieraduši klusēt.

Izrādes pamatā ir franču rakstnieka Eduarda Lui autobiogrāfiskais romāns, kas stāsta par satricinošu un nežēlīgu vardarbību un tās radīto dziļo un nepanesamo traumu. Ostermeiera raksturīgajā stilā vardarbības tēma kļūst par intensīvu, psiholoģiski precīzu un mūsdienīgu problēmu, ar ko var saskarties ikkatrs.

Kas ir sārta tulpe ar baltu vidiņu? Šo Elīnas Abikas un citu klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min diriģentes Airas Birziņas ģimene no Rīgas Āgenskalna: meita Austra Matveja un mazmeita Rūta Freimane (8 gadi). 

Ko par cilvēku stāsta viņa grāmatu plaukts? Monopolā saruna ar grāmatu antikvariāta saimnieci Gunu Zelmeni par lappusēm, kas glabā vairāk nekā tikai tekstu.

Ko par cilvēku stāsta viņa grāmatu plaukts? Monopolā saruna ar grāmatu antikvariāta saimnieci Gunu Zelmeni par lappusēm, kas glabā vairāk nekā tikai tekstu.

Raidījumā skan:

Vairāk nekā 400 tūkstoši cilvēku ir Latvijas diaspora ārvalstīs. Latviešiem un viņu pēctečiem, kuri aizbēga Otrā pasaules kara laikā, pievienojušies daudzi, kuri izmanto brīvās pasaules iespējas un nolēmuši dzīvot un strādāt citur. Latviešiem ārzemēs tradicionāli ir bijuši savi mediji, tādi ir tapuši arī pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Kāda ir to situācija šobrīd? 

Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra pirms dažiem gadiem veiktajā pētījumā neaktīvo un slēgto diasporas mediju saraksts ir krietni garāks, nekā joprojām darbojošos. Nupat pēc 77 gadu ilga darba pārstāja iznākt viens no nozīmīgākajiem trimdas izdevumiem „Laiks”. Nesen beidza skanēt Čikāgas radio. Vai speciāli diasporas mediji arvien ir vajadzīgi – par to saruna ar kopienas medija „Latvieši.com” valdes priekšsēdētāju Induli Bērziņu.

Kanādā iznāk laikraksts „Latvieši Amerikā”. Tas ir izdevums, kas tapis okupācijas laikā. Laikraksts vēsta ne tikai par diasporas aktualitātēm, bet arī Latvijas notikumiem un aktualitātēm saistībā ar Ukrainu, jo Kanādas medijos informācijas nepietiek. Šis izdevums pilda ne tikai medija funkciju – tas ir kā tilts ar Latviju, latviešu valodu, tas vieno arī latviešus Kanādā, tādēļ latviešu izdevuma saņemšana ik nedēļu ir kas vairāk nekā vienkārši informācijas uzņemšana.

Mediju anatomijā saruna ar laikraksta „Latvieši Amerikā” redaktori Vitu Gaiķi.

„Latvieši Amerikā” iznāk nelielā tirāžā, tas dzīvo tikai no abonentmaksām un ziedojumiem, īpašu atbalstu sniedz organizācija “Daugavas Vanagi”. Tomēr šobrīd algu saņem tikai tie darbinieki, kas strādā pilnu laiku, rakstu autori to dara bez maksas. Citi diasporas izdevumi saņem arī Mediju atbalsta fonda finansējumu, bet – kā paši vērtē – tas ir nepietiekošs. Tādēļ šie mediji lūdz atbalstu vismaz reģionālo mediju līmenī, tad, iespējams, diasporas mediju skaits nevis visu laiku saruktu, bet palielinātos.

Tikai divas no Latvijas pašvaldībām šobrīd jau ieviesušas sistēmu, kas ļauj sabiedrībai redzēt, kas nodarbojas ar kādu grupu interešu lobēšanu. Un tikai sešās ir alternatīvie risinājumi, lai publicētu informāciju par lobētājiem. Jaunajā sabiedrības par atklātību „Delna” pētījumā secināts, ka lielākajā daļā pašvaldību nav ne šādas sistēmas, ne kādas alternatīvas, kaut arī interešu pārstāvība ir joma ar augstiem korupcijas riskiem. 

Pēc diviem gadiem Latvijā jāsāk darboties jaunai interešu pārstāvības jeb lobēšanas sistēmai. To nosaka Interešu pārstāvības atklātības likums – kas paredz, ka valstī tiks izveidots lobistu reģistrs. Pienākums reģistrēties tajā būs interešu pārstāvjiem, kuri īsteno sistemātisku darbību. Tajā būs jāiekļauj arī dati par to, kura labā notiek lobēšana. Savukārt Interešu pārstāvības deklarēšanas sistēmā varas pārstāvjiem būs jāfiksē – kad, par ko un ar ko notikusi tikšanās. Šie dati būs publiski pieejami bez maksas. Bet šobrīd interešu pārstāvība pašvaldībās, valsts mērogā, darbojās nesistemātiski. Lielākajā daļā no 42 Latvijas pašvaldībām nav sistēmas, kas ļautu sabiedrībai sekot līdzi šim procesam. Sabiedrības par atklātību "Delna" pētnieks Artūrs Bikovs stāsta, ka tādas sistēmas ir tikai divās – Rīgā un Smiltenē.

Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) ikgadējā pilnvarnieku sanāksme.

Vairāki mediji ziņo par ASV plāniem samazināt savu militāro klātbūtni Eiropā.

"Delna" prezentē pētījumu par interešu pārstāvības atklātību pašvaldībās.

Nedēļas nogalē Ķegumā dunēs motociklu rūkoņa, jo "Zelta zirga" trasē jau sapulcējušies pasaules labākie motokrosa braucēji.

Vuiceibu gods školuos ir beidzīs, tok palīk vaicuojums par školānu kaviejumim. Vaļsts izgleiteibys statistika ruoda, ka Latgolā, Ludzys i Bolvu nūvodā, ir vysuleluokais školānu kavātūs stuņžu skaits – Ludzys nūvodā kavātys videji 108 stuņdis iz školānu, Bolvu nūvodā – 99 stuņdis iz školānu.

Kai školānu kaviejumi ītekmej vuiceibu procesu i školānu sekmis, saruna ar Ludzys nūvoda Izgleiteibys puorvaļdis vadeituoju Guntu Stoleri, Bolvu nūvoda Ruguoju vydsškolys direktori Ivetu Arelkeviču, Bolvu Vaļsts gimnazejis vacuoku padūmis prīšksādātuoju Sandru Kindzuli i psihologi, saimis muokslys terapeiti Aloidu Jurčenko. Kai planavoj rysynuot i mazynuot kaviejumu skaitu, komeņtej Izgleiteibys i zynuotnis ministrejis biroja vadeituojs Rūdolfs Kalvāns.

Sarunu voda Beatrise Borise.

Ģimenes studijā šoreiz tiekamies ar Dabiņu ģimeni, kas mīt Pierīgā un audzina četrus bērnus. Vecākajam dēlam Jānim ir jau desmit, bet jaunākie – Anna, Emīls un Miks – ir trīnīši.  

"Ar trīnīšiem viss ir citādāk," saka vecāki Jānis un Dina.

Viņi pieredzējuši nopietnas pārbaudes un saņēmuši brīdinājumus par iespējamām problēmām jau trīskāršās grūtniecības laikā. Mājās pārbraucot ieviests dzelžains režīms, lai spētu paveikt visu ikdienā nepieciešamo. Kopumā savu pieredzi viņi tomēr sauc par veiksmes stāstu, jo viņu dzīve ir prieka, smieklu, jā, arī haosa un blēņu pilna.

Tagad, kad brašā jaunāko trijotne jau nedaudz paaugusies, apmeklē dārziņu un mamma atgriezusies darba dzīvē, Dabiņi var nedaudz atskatīties uz līdz šim piedzīvoto un dalīties savā neparastajā pieredzē.