Vēlēšanu iznākumu mūsdienās nosaka ne tikai debates, reklāmas plakāti un tikšanās ar vēlētājiem. Arvien lielāka loma ir digitālajām tehnoloģijām. Tāpēc, gaidot vēlēšanas, Latvijas Radio Ziņu dienests pēta ārvalstu pieredzi un konkrētus gadījumus, kuros digitālie rīki izmantoti, lai ietekmētu vēlētāju izvēli. Šis ir pirmais no četriem ierakstiem, un tas ir veltīts dziļviltojumiem.

Kas īsti ir dziļviltojumi? Tie ir ar mākslīgo intelektu izmainīti vai radīti attēli, video un audio materiāli, kas atdarina reālus cilvēkus. Ar mākslīgā intelekta rīkiem var izveidot arī pilnībā izdomātus tēlus un īstenot dažādas radošas idejas izklaides nolūkos. Tomēr aizvien biežāk jāsaskaras ar gadījumiem, kad ar mākslīgo intelektu radīts saturs tiek izmantots, lai nodotu politiskus vēstījumus. Šoreiz vairāk tieši par to – par reāliem gadījumiem Eiropā, kad tas darīts priekšvēlēšanu laikā.

Viens no pirmajiem plaši apspriestajiem gadījumiem notika pirms 2023. gada Polijas parlamenta vēlēšanām. Toreiz opozīcijā esošā partija „Pilsoniskā platforma” sociālo mediju vietnē „X” publicēja video, kurā tika izmantots Polijas premjera Mateuša Moravecka balss dziļviltojums.

Sagrozītā video veidotāju nolūks bija norādīt uz šķietamām pretrunām starp politisko sāncenšu publiski demonstrēto vienotību un iekšienē valdošajām nesaskaņām.

Pēc šīm vēlēšanām Polijā notika būtiskas politiskās pārmaiņas. Vispirms valdības veidošanu uzticēja Moraveckim, taču viņa izveidotā valdība parlamentā neguva atbalstu. Par premjeru apstiprināja Donaldu Tusku no „Pilsoniskās platformas” – tātad no partijas, kas bija izplatījusi video ar Moravecka balss dziļviltojumu. Lai gan nav iespējams noteikt, cik lielā mērā tas ietekmēja notikumus, šis tomēr bija viens no pirmajiem skaļajiem gadījumiem Eiropas politikā, kas izgaismoja mākslīgā intelekta radītos riskus demokrātiskajiem procesiem.

Šopavasar Ungārijas parlamenta vēlēšanās Viktora Orbāna vadītā partija „Fidesz” spēra soli tālāk par balss atdarinājumiem. Tas gan nenesa cerētos rezultātus. Vēlēšanās uzvarēja partija „Tisza”, un par Ungārijas jauno premjeru kļuva Pēters Maģārs, lai gan tika ieguldīts daudz pūļu, lai tas tā nenotiktu.

Rīgā sākusies Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas gada nozīmīgākā sanāksme, kurā dalībvalstu finanšu ministri lemj par investīciju plāniem. Tāpat šīs sanāksmes biznesa forums pulcē pasaules līmeņa investorus. Eiropas Savienības ekonomikas un produktivitātes komisārs un Eiropas attīstības bankas pilnvarnieku padomes priekšsēdētājs Valdis Dombrovskis šorīt Latvijas Radio teica, ka šī ir laba iespēja Latvijai piesaistīt investīcijas. Bet, piemēram, projektam „Rail Baltica” Dombrovskis naudu sola tikai nākamajā posmā.

Jau rīt, 6. jūnijā, Cēsu Pils parka estrādē notiks sieviešu un vīru koru svētki, kuros pulcēsies ap 2000 dziedātāju. Svētkos piedalīsies 77 sieviešu un 22 vīru kori, visi šādi kori, kuri darbojas Latvijā. Viņi izdziedās tieši šim sarīkojumam veidotu muzikālo programmu, kurā latviešu kormūzikas klasika satiksies ar mūsdienu komponistu darbiem. 

Sieviešu un vīru koru svētki notiek ik pa pieciem gadiem. Tie ir nozīmīgs solis ceļā uz Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kas gaidāmi 2028. gadā.

Pašlaik slimības pabalsts no 10. slimības dienas netiek piešķirts automātiski, bet personai tas jāpieprasa kā pakalpojums "Latvija.gov.lv" portālā. Latvijas Radio saņēmām klausītāja neizpratnes pilnu ziņu par šādu kārtību. Klausītājs uzskata, ka šis ir viens no birokrātijas piemēriem, kas būtu steidzami jārisina.

Kad un kā kārtību varētu mainīt, skaidrojam jaunākajā ierakstā sērijā „Jēgpilna birokrātija”.

Labie nodomi ne vienmēr glābj. Monopolā saruna ar biedrības Latvijas Sarkanais Krusts pirmās palīdzības pasniedzēju Alisi Jonāti par to, kā palīdzēt tā, lai patiešām palīdzētu.

Satversmes aizsardzības birojs: Krievija pastiprina juridisko karadarbību pret Rietumiem.

Latvijas Veterinārārstu biedrība norāda uz trakumsērgas izplatības risku pieaugumu Eiropā.

Klimata un enerģētikas ministrijai nebūtu jābūt atsevišķai struktūrai, uzskata nesen apstiprinātās valdības finanšu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta.

Valmieras novadā, netālu no Matīšiem, atklāts viens no lielākajiem saules enerģijas projektiem Latvijā – „Sunly” enerģijas parks.

Pēc masveida kautiņa Kūrorta svētkos Jomas ielā Jūrmalas dome nesaskata pamatu papildu drošības pasākumiem.

Rīgas Nacionālais Zooloģiskais dārzs pakāpeniski pārtaps par mūsdienīgu četru sezonu bioparku. Sākti projekta pirmā posma – „Himalaju” sadaļas – būvdarbi.

Pēdēja gada laikā Krievija aktualizējusi plānus izvērst juridisko karadarbību pret Rietumiem. Šī ir centrāla atziņa šodien, 4. jūnijā, publicētajā Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ziņojumā, kas brīdina par Krievijas nodomiem izmantot likumus un citus juridiskus mehānismus, lai izdarīt spiedienu uz Rietumvalstīm. 

Valstis var izmantot dažādus paņēmienus, lai panāktu savus stratēģiskos vai militāros mērķus. Visbiežāk runājām par militāro karadarbību, jeb vienkārši – karu. Fizisko vardarbību ar ieročiem, iebrukumu. Bet pēdējā laikā, jau pirms Krievijas pilnā mēroga agresijas pret Ukrainu, sākām daudz runāt par hibrīdkaru. Kas ietver gan dezinformācijas tīklus un vēstījumus, gan provokatīvo politisko darbību, gan dronu incidentus šogad. Tas noārda robežu starp kara laiku un miera laiku, veidojot šo pelēko zonu – kas nav ne karš, ne miers, bet pastāvīga spriedze. Mērķis ir ietekmēt, iebiedēt. Viens no šādas ietekmes elementiem ir juridiskā karadarbība.

Latvijas ārpolitikas institūta pētnieks Marts Ivaskis stāsta, ka tie ir juridiskie mehānismi, kurus var izmantot, ar kuriem var manipulēt, lai panāktu savus mērķus. Kā piemēru viņš min Krievijas vēršanos pret Ķīmisko ieroču aizlieguma organizāciju.

Šoreiz Kur kritiķiem nav vietas aplūkojam interneta kultūrā un mītos balstītus darbus, kas iezīmē saspēli starp uz ekrāna redzamo un plašākām tendencēm jauniešu (un ne tikai) kultūrā. Uz mūsu darbagalda ir nonākusi pretrunīgi vērtētā režisora Sema Levinsona veidotā seriāla “Eiforija” trešā sezona, kā arī "YouTube" sensācijas Keina Pārsona debijas pilnmetrāžas filma “Backrooms: Bez izejas”, kas tapusi studijas "A24" paspārnē un jau ir paspējusi lauzt pāris kinoteātru apmeklējuma rekordus.

2019. gadā “HBO” producētā un režisora Sema Levinsona veidotā seriāla “Eiforija” pirmā sezonā tika uzskatīta paaudzes himnu un ātri vien kļuva par vienu no studijas visu laiku veiksmīgākajiem darbiem. Spīguļu un neona gaismu zīmējumā uzmirdzēja aktieri, kurus nu saucam par zvaigznēm – Džeikobs Elordi, Sidnija Svīnija un, protams, no "Disney" bērnu televīzijas pazīstamā Zendaja. Septiņus gadus vēlāk seriāls piedzīvo savu izskaņu, kas rada jautājumu – vai šis "paaudzes seriāls" ir spējis augt kopā ar savu auditoriju?

Epizodē apspriežam "Eiforijas" ģenealoģiju, ciltsrakstos atrodot gan tāda paša nosaukuma Izraēlas veidotu seriālu, gan britu jauniešu televīzijas leģendu, seriālu "Skins", kā arī izvērtējam Levinsona soļus žanra kino virzienā un piedāvāto provokāciju bagātīgā piedāvājuma tīrsvaru.

Keins Pārsons ir “YouTube” satura veidotājs un līdz šim jaunākais studijas "A24" paspārnē strādājošais režisors. "Backrooms: Bez izejas" ir režisora tāda paša nosaukuma interneta miniseriāla atvasinājums, kas iezīmē pēdējos gados aizvien aktuālāko tendenci kino režijas laukā debitēt no tiešsaistes platformu vides. Filmas scenārijs piedāvā pacienta un terapeites attiecību modeli: Klārks, kuru atveido britu aktieris Čivetels Edžiofors, ir šķirtenis, kurš pavada dienas nīkstot paša vadītajā mēbeļu veikalā, bet viņa terapeite Mērija, kuras lomā iejutusies norvēģu kino sensācija Renāte Reinsve, ir savu bērnības traumu mākta profesionāle. Klārks uzzina par elektrības noplūdi savā veikalā, un nejauši atrod slepenu telpu, kas ir labirints –  tikpat plašs un irracionāls, cik cilvēka apziņa. 

Runājam par "analogo šausmu" žanra un nostaļģijas nozīmi jaunākās paaudzes režisoru darbos, filmas viscerālo iedarbību un to, cik veiksmīgi Pārsons ir spējis adaptēt sevis radīto konceptuālo šausmu mistēriju pirmreizējai publikai.

Krustpunktā iepazīstam jaunas valdības ministrus. Izvaicājam Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadītāju Edgaru Tavaru.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnālists Dāvids Freidenfelds un portāla "LSM.lv" ziņu redaktore Zane Neimane.