Augustā būs gads, kopš stājās spēkā alkohola tirdzniecības ierobežojumi – gan samazināts grādīgo dzērienu tirgošanas laiks, gan ierobežotas reklāmas. Kā tas ir mainījis iedzīvotāju paradumus, vai cilvēki alkoholu lieto mazāk un ko saka atbildīgās iestādes?

Pēc OECD 2024. gada datiem Latvija ir otrajā vietā aiz Portugāles ar lielāko alkohola patēriņu uz vienu iedzīvotāju - 11,7 litri. Alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi stājās spēkā pērn augustā pēc garām un plašām diskusijām. Gan tirgotāji, gan ražotāji tiem cēla iebildumus. Ko rāda dati, vai ir samazinājies patēriņam nodotā alkohola apjoms, skaidro Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.

Kopumā pirmajos trijos mēnešos patēriņam nodoto alkoholisko dzērienu apjoms sarucis par nepilniem 5 %. Runājot par alu, samazinājums bijis būtisks. Borance gan saka, ka alkohola patēriņa izmaiņas nevar vērtēt tikai ar darba laika ierobežojumiem, bet jāskatās plašāk.

Veselības ministrijā stāsta, ka pagaidām vēl nav precīzu datu par ierobežojumu ietekmi uz patēriņu. Bet kopējais patēriņa kritums bija vērojams jau pērn, stāsta ministrijas atkarību profilakses nodaļas vadītāja vietniece Sanita Lazdiņa.

Lielveikalos novērots, ka jaunieši vairāk izvēlas bezalkoholiskos dzērienus.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs gan pilnībā nepiekrīt iepriekš teiktajam un noraida apgalvojumus, ka tirdzniecības ierobežojumu dēļ cilvēki sākuši dzert mazāk.

Veselības ministrijai līdz 31. oktobrim Saeimā jāiesniedz plašāks situācijas izvērtējums. Savukārt Rudenī plānots plašāks pētījums, kāda veida alkoholiskos dzērienus cilvēki izvēlas un tad arī varēs runāt detalizētāk par ierobežojumu ietekmi.

Lai arī cik gaistošs ir ziedu skaistums, tas joprojām ir neizsakāmi vilinošs. Raidījumā Monopols saruna ar "Botanica florens" dārza saimnieci Lindu Žindigu par uzplaukšanu dārzā un dzīvē.

Kara laika uzdevumi miera laikā. Nacionālajos bruņotajos spēkos sākts plašāks transformācijas process, lai pielāgotu armiju un valsts aizsardzības spēju mūsdienu drošības izaicinājumiem.

Atskaitoties par Latvijas valsts mežu revīziju, Valsts kontrole Saeimas komisijai īpašu uzmanību vērš uz kapitālsabiedrības pārvaldības problēmām.

Eiropas Parlamenta un dalībvalstu pārstāvji ir panākuši politisku vienošanos par migrācijas noteikumu pastiprināšanu.

Sperts kārtējais solis Latvijas slimnīcu tīkla reformas plāna virzībā – noslēgusies sabiedriskā apspriešana, visām ieinteresētajām pusēm par to izsakoties.

3x3 vīriešu basketbola izlase sāk dalību Pasaules kausā.

Kaut skolas joprojām signalizē par izglītības saturam atbilstošu mācību līdzekļu trūkumu, daudzgadu budžeta plāns paredz nākamajā gadā samazināt finansējumu mācību līdzekļu iegādei. Vai ir cerības, ka šis plāns tomēr varētu nepiepildīties un finansējums paliks vismaz šā gada līmenī?

Pēdējos divos gados valsts gan digitālu, gan drukātu mācību līdzekļu iegādei atvēlēja 35 eiro uz vienu skolēnu. Taču prognoze nākamā gada budžetam liecina, ka finansējumu samazinās līdz 28 eiro vienam skolēnam. Skolu direktoru viedoklis par līdzšinējā finansējuma pietiekamību ir atšķirīgs, taču viņi ir vienoti uzskatā, ka mācību līdzekļu iegādei atvēlētā summa nedrīkst samazināties.

Ilze Indriksone no Nacionālās apvienības, kas tikai nesen stājusies izglītības un zinātnes ministres amatā, jautāta par iespējamo finansējuma samazinājumu mācību līdzekļiem norāda, ka darbs pie nākamā gada budžeta vēl nav sākts. Tomēr ministre sola, sākot veidot budžeta projekta pievērst uzmanību finansējumam, kas paredzēts mācību līdzekļiem.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar politologu un vēlēšanu ekspertu Hariju Kārkliņu par  Latvijas vēlēšanu sistēmu, vēlēšanu prognozēm un Latvijas vēlēšanu sistēmas nacionālajām īpatnībām. 

Latvijā priekšvēlēšanu periods ir sācies, un arī jauna valdība ir kļuvusi par šo priekšvēlēšanu daļu. Saruna ar Hariju Kārkliņu par to, kas ir vēlēšanu tendences, balstoties uz iepriekšējām Saeimas vēlēšanām, un kas ir tas, ko mēs varētu sagaidīt šī gada oktobrī. 

Jūs analizējāt detalizēti portālā "Delfi" situāciju pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām. Kuras ir tās tendences, kuras ir samērā tipiskas Latvijas politiskajai kultūrai, par kurām var teikt - tās saglabāsies, jo tā ir "Latvijas nacionālā īpatnība".

Harijs Kārkliņš: Mūsu nacionālā īpatnība ir augstais mainīgums tieši no vienām vēlēšanām uz nākamajām. Cik ļoti mainās partijas, cik mazs ir lielākās partijas īpatsvars, spēks parlamentā. Mums ir augsta sadrumstalotība ne tikai skaita ziņā, cik ir partijas, bet arī no tā, ka mums nav izteikta līderība starp šīm partijām. Mums ir apmēram līdzvērtīgi spēlētāji. Skatoties uz pašreizējiem reitingiem, šķiet, ka šī situācija arī saglabāsies.

Bet, ja vēlēšanas notiktu tagad - tas ir viens no jautājumiem, ko sociologi uzdod iedzīvotāju aptaujās. Vai, jūsuprāt, koalīcija būtu apmēram tāda pati, kādu iepriekšējā nedēļā izveidoja Saeima un apstiprināja?

Harijs Kārkliņš: Īsa atbilde - nē. 

Garā atbilde. Ja mēs varam uzticēties reitingiem, un pieredze rāda, ka reitingiem var uzticēties, jo tie reitingi, kas ir tieši ap Saeimas vēlēšanām, ir diezgan tuvi īstiem rezultātam. Jaunākie reitingi rāda, ka astoņas partijas pašlaik pārvarētu 5% barjeru. Skaitot, cik šīs partijas katra iegūtu pa vietām, redzam, ka pašreizējā četru partiju koalīcija nevarētu izveidot valdību. Nevarētu izveidot arī valdību iepriekšējā [koalīcija] - "Progresīvie", "Jaunā Vienotība" un Zaļo un Zemnieku Savienība (ZZS). Vienīgais variants ir, ja visas piecas - "Progresīvie", Apvienotais saraksts, ZZS, Nacionālā apvienība un Jaunā Vienotība - saliek kopā, tad mums varētu būt valdība no iepriekš esošajām partijām. 

Tā ir vēl viena tendence, kas ir bijusi, varbūt kādai partijai iet uz augšu, kādai iet uz leju, bet pēc vēlēšanām tās partijas, kuras tobrīd ir veidojušas valdību, kopā saņem mazāk, nekā tas bija pirms vēlēšanām. 

Līdz ar to ir izskanējuši viedokļi, ka šie četri mēneši varētu būt arī ģenerālmēģinājums. 

Bet jūs tā nedomājat.

Harijs Kārkliņš: Maza iespēja. Es domāju, ka nebūs šī pati valdība. Tīri dēļ matemātikas, vienkārši nepietiks [mandātu]. Es varu kļūdīties, tā ir mana prognoze.

Par kurām Latvijas politikas nacionālajām īpatnībām jūs esat drošs, ka tās nemainīsies arī nākamajās vēlēšanās? 

Harijs Kārkliņš: Es varu tikai prognozēt, nevaru garantēt simtprocentīgus rezultātus. Ar to tas ir interesanti tāpat kā sportā. Es sagaidu, ka esošās valdības partijas neiegūs pietiekami daudz mandātu, lai varētu izveidot valdību, un ka būs jauni spēki iekšā valdībā. Es sagaidu arī to, ka "Mēs mainām noteikumus" iegūs vairāk, nekā pašreiz uzrāda piecus procentus, ka viņi kā jauns spēlētājs tieši vēl pieaugs. Līdz cik, es nezinu, grūti spriest.

--

Harijs Kārkliņš ir politologs, vēlēšanu pētnieks, Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē, bakalaura grādu matemātikā un statistikā un studējis doktorantūras programmā "Politikas zinātne". Studiju laikā vadījis lekcijas par vēlēšanu sistēmām un citiem saistītiem tematiem. Līdzautors pētījumā par sabiedrības drošības uztveri un profesionālā jomā deviņus gadus strādājis valsts pārvaldē. 

Pusaudži, ballītes un alkohols - tā īsi varētu raksturot raidījuma tematu. Vasara ir sākusies un pusaudžu ballītes ir tās neatņemama sastāvdaļa. Vai var nosvinēt pamatskolas absolvēšanu, nelietojot alkoholu? Vai var pateikt nē, ja draugi paceļ glāzīti? Vai drīkst pacelt dzirkstoša alkoholiskā dzēriena glāzi jau pusaudža vecumā?

Ģimenes studijā vērtē Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas jauniešu psihiskās veselības centra narkoloģe, psihiatre Rita Kuzņecova, brīvprātīgā MOT trenere Kristīne Vilcāne un zinātņu doktore pedagoģijā, sociālā pedagoģe un supervizore Līga Āboltiņa.

Pirms sarunas neliels ieskats pētījumā par to, cik daudz jauniešu pagaršo alkoholu, kurā vecumā tas parasti notiek un vai visbiežāk tas notiek ballītēs, kurās pulcējas pusaudži? Sāsta Slimību profilakses un kontroles centra Atkarības slimību riska analīzes nodaļas vadītāja Aija Pelne.

Viņa atklāj, ka tendence visos rādītājos, kas saistīti ar alkoholu, ir ievērojama lietošanas vai riskantas lietošanas samazināšanās. Vienīgi meitenes gan piedzeršanās, riskantas lietošanas pamēģināšanas ziņā ir ar augstākiem rādītājiem. Pamēģinājušas [alkoholu] ir 84% meitenes un 73% zēnu.

Vidēji pirmā reizi, kad pamēģina alkoholu ir 13 gadu vecumā, apmēram 40% šajā vecumā pamēģina lietot alkoholu.

Deputātu grūstīšanās galvaspilsētas domē kādā citā kultūrā droši vien nebūtu nekas īpašs, tomēr Latvijā tas šķiet simptomātiski, ja domājam par politisko kultūru pēdējā desmitgadē. Jo tur iesaistīti sociālie mediji. Vai tautas kalpu darbs, atrodoties sociālo tīklu starmešu gaismā, ir labāks un kvalitatīvāks, vai varbūt tas ir ceļš uz populismu un virspusējību? Vai kaut kas būtu jādara? Par to diskusija Krustpunktā.

Vērtē Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāts Edmunds Zivtiņš (Latvija pirmajā vietā), Saeimas ētikas, mandātu un iesniegumu komisijas deputāte Leila Rasima (Progresīvie), politologs Juris Rozenvalds un Latvijas Universitātes asociētā profesore, sociālantropoloģe Aivita Putniņa.

Raidījumā (ne)Diplomātisko pusdienas pievēršamies vēl vienam konfliktam pasaulē, par ko starptautiskajās attiecībās diemžēl nerunājam pietiekami. Sudānā norit pilsoņu karš, kas liek uzdot neērtu jautājumu: vai pasaule patiešām nespēj rīkoties, vai arī tā vienkārši nevēlas izjaukt sistēmas, kas padara šo karu ienesīgu?

Kopš 2023. gada aprīļa Sudānu plosa pilsoņu karš starp diviem militāriem spēkiem, kuri vēl nesen kopīgi pārvaldīja valsti – Sudānas Bruņotajiem spēkiem, kurus vada ģenerālis Abdels Fatahs al-Burhans, un Ātrās reaģēšanas spēkiem jeb RSF, kurus vada Mohameds Hamdans Dagalo, plašāk pazīstams kā Hemedti. Tas, kas sākās kā cīņa par varu starp divām militārām elitēm, ir pārvērties par vienu no lielākajām humānajām katastrofām pasaulē.

Jaunākie ziņojumi un humānās palīdzības organizāciju dati liecina, ka dzīvību zaudējuši aptuveni 59 000 cilvēku. Aptuveni 13 līdz 14 miljoni cilvēku ir bijuši spiesti pamest savas mājas, kļūstot par iekšzemes bēgļiem vai meklējot patvērumu ārvalstīs. Vairāk nekā 30 miljoniem cilvēku ir nepieciešama humānā palīdzība. Aptuveni 19,5 miljoni saskaras ar akūtu badu, kas nozīmē, ka vairāk nekā 40 procentiem Sudānas iedzīvotāju ir grūtības nodrošināt sev pietiekamu pārtiku.

Vēl skumjāk, ir tas, ka precīzu skaitu noteikt ir sarežģīti, jo liela daļa valsts joprojām nav pieejama novērotājiem. Smagāk skartajos reģionos cilvēki ne tikai cieš badu – viņi dzīvo katastrofālos apstākļos. Slimnīcas ir sabrukušas, palīdzības konvoji tiek bloķēti vai apšaudīti, un vairākos reģionos bads ir kļuvis ne tikai par kara sekām, bet arī par kara ieroci. Arī vardarbība nav nejauša. Abas karojošās puses ir apsūdzētas kara noziegumos, taču RSF un ar tiem saistītās kaujinieku grupas īpaši bieži tiek saistītas ar zvērībām Dārfūrā.

Raidījumu veido arī Sāra Elizabete Vīnberga no Latvijas Ārpolitikas institūta.