Pieaugot lāču skaitam Latvijā, cilvēki šos dzīvniekus vai viņu pēdas biežāk arī novēro mežos vai bišu dravās, turklāt aizvadītajās brīvdienās lācis ieklīdis arī pilsētā - Jēkabpilī. Tikmēr portālā "Mana balss" maijā iesniegta iniciatīva, kas aicina ieviest limitētas lāču medības Latvijā, bet vienlaikus parakstus vāc arī tie, kas ir pret lāču medībām. Dabas aizsardzības pārvalde norāda, ka lāču medību atļaujai šobrīd nav nedz tiesiska, nedz zinātniska pamata un to liedz gan Latvijas, gan Eiropas normatīvi par sugas aizsardzību.

Saistībā ar Latvijā mītošajiem lāčiem portālā manabalss.lv patlaban atrodamas divas gluži pretējas iedzīvotāju iniciatīvas. Vienā no tām aicināts ar medībām kontrolēt brūnā lāča populācijas pieaugumu, lai no iespējamiem uzbrukumiem pasargātu atpūtniekus mežā, bišu dravas un arī lopus. Tikmēr otra iniciatīva aicina liegt lāču medības un tā vietā ieviest valsts finansētas preventīvas aizsardzības programmas un elektrožogu sistēmas, saglabājot stingri aizsargājamas sugas statusu.

Rīgas ielās sastaptie iedzīvotāju domas dalās par lāču medību jautājumiem, bet cilvēki atzīst, ka arvien vairāk aizdomājas par iespējamu satikšanos ar plēsēju un secina, ka trūkst zināšanu par to kā rīkoties šādās situācijās.

Latvijā pēdējos gados brūno lāču populācija pakāpeniski pieaug un pērn sezonas laikā (no marta līdz novembrim) Latvijā ir uzturējušies ap 190 lāči. Tas secināts dažādu pēdu mērījumos, DNS monitoringā, kā arī novērojumos, kuros konstatētas arī lācenes ar mazuļiem, stāsta Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks, zoologs Jānis Ozoliņš.

Kādā valodā runā māksla? Raidījumā Monopols saruna ar starptautiski novērtēto mākslinieku Indriķi Ģelzi par darbiem, kas neprasa tulkojumu.

Raidījumā Piespēle, protams, runājam par hokeju un pasaules čempionātu. Intervijā šoreiz par savu ikdienu un dzīvi ASV stāsta bijušais Latvijas hokeja izlases aizsargs Kārlis Čukste, kurš pirms diviem gadiem, 27 gadu vecumā noslēdza profesionālo karjeru. Tagad viņš ASV trenē mazos hokejistus. Savukārt rubrikā “Ciemos pie Gunāra Jākobsona” ilggadējais Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš.

Nedēļas notikumu izlasē:

Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā izcīna sesto vietu, tas ir otrais visu laiku augstākais sasniegums meistarsacīkšu elites divīzijā, vairāki spēlētāji individuāli sasnieguši valstsvienības rekordus;

Latvijā vizītē ieradusies Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko.

Pirmo reizi daudzu gadu laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tikās ar politisko opozīciju.

Ja neaiziesi pats, mēs tevi atlaidīsim. Šādi varētu raksturot Ungārijas premjera Pētera Maģara vēstījumu pašreizējam valsts prezidentam Tamāšam Šujokam.

Atklāj drošuma nedēļu "Droša vasara bērniem".

Pēc vairāk nekā 40 gadiem Rīgā atklāj jaunu tramvaja līnijas posmu un mobilitātes punktu "Ķengarags".

Svētdien Jēkabpilī bija ieklīdis lācis, šodien viņš veiksmīgi pavadīts prom no pilsētas.

Pēdējā laika Baltijas valstīs, kā arī citur NATO austrumu pierobežā notikušo dronu ielidošanas gadījumu sakarā reģiona valstīm ir svarīgi sadarboties ar Kijivu. To šodien, 1. jūnijā vizītē Lietuvas galvaspilsētā uzsvēra Ukrainas premjerministre Jūlija Sviridenko. Visticamāk, līdzīgu vēsti no viņas dzirdēsim arī šovakar Rīgā. Viņai paredzēta tikšanās ar premjeru Andri Kulbergu no „Apvienotā saraksta”. 

Noslēdzot mācību gadu, raidījums Globālais latvietis. 21. gadsimts skatu vērš uz Latvijas izglītības sistēmu no reemigrantu perspektīvas. Vai, atgriežoties Latvijā, bērnam ir viegli atrast skolu, kurā jūtas labi; cik sarežģīti pielāgoties Latvijas izglītības sistēmai un kāda nozīme latviešu valodas prasmēm, bērnam iejūtoties skolā.

Vērtē remigrācijas koordinatore no Rīgas Daina Šulca. Pieredzē dalās vecāki, kuri izvēlējušies skolu saviem bērniem dažādās Latvijas pilsētās, Ilze Vītola-Podgaiska un Igors Podgaiskis no Cēsīm, kuri pirms diviem gadiem atgriezās Latvijā no Anglijas, Kristīne Pouzou no Bernātiem, kura pirms diviem gadiem atgriezās no Francijas, kā arī Aija Dravniece no Aizputes, kura atgriezusies Latvijā no Īrijas ar četriem bērniem.

Satraukums par dronu ielidošanu Latvijas teritorijā, kas traucēja arī mācību norisi, rimis. Ir sakusies vasara ar vairāk priecīgām dienām, tomēr apdraudējuma situācijas var atkārtoties. Tāpēc Ģimenes studijā skaidrojam, vai katrai ģimenei vajag savu ģimenes rīcības plānu gaisa telpas apdraudējuma gadījumā - kā katrs ģimenes loceklis reaģēs uz paziņojumiem, kur dosies, kā savstarpēji sazināsies. Un vai šāda plāna esamība ļauj justies drošākiem gan pieaugušajiem, gan arī bērniem.

Par drošības jautājumiem ārkārtas situācijās un ģimenes rīcības plānu sarunājas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Prevencijas pārvaldes priekšniece Ilze Dāme, biedrība "Skalbes" klīniskā un veselības psiholoģe Inga Krišjānova un vēsturnieks, bijušais skautu vadītājs un izdzīvošanas instruktors, militārās medicīnas instruktors Jānis Goldšmits.

Kad mainās valdības, nozares to parasti uztver ar zināmām gaidām vai bažām. Šoreiz tas notiek tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām, kas, iespējams, liks pieņemt vēl ātrākus lēmumus, varbūt arī priekšvēlēšanu laika diktētus. Snaust nevar, satraucošā drošības situāciju rada galvassāpes Latvijas austrumu daļā un diemžēl ietekmē arī uzņēmējdarbību. Par ekonomiku Krustpunktā runājam vairāk ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētāju Katrīnu Zariņu.