Jau no 14 gadu vecuma jaunieši paši var pierakstīties pie ārsta un doties uz ārstniecības iestādi vieni. Sasniedzot pilngadību, jauniešiem pašiem nākas kārtot jau vairāk dažādu ikdienišķu lietu, piemēram, atvērt bankas kontu vai vienoties ar banku par jauniem konta izmantošanas nosacījumiem, kā arī slēgt dažādus citus līgumus. Vai jaunieši tam ir gatavi un vai skolas mācību saturā ir gana daudz praktisku padomu, kas noderēs pieaugušo dzīvē? 

Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas skolēni, ar kuriem tiekos dienu pirms mācību gada noslēguma, lielākoties vēl nav sasnieguši pilngadību, taču ir pārliecināti, ka tiktu galā gan bankā, gan pie ārsta. Ja kaut kas nav skaidrs, mācēšot paši atrast informāciju. 

Šoreiz raidījumā runājam par neparastu tematu garīgā kontekstā, proti, par mākslīgo intelektu. 25. maijā ir izdota pāvesta Leona XIV pirmā enciklika ar nosaukumu "Magnifica humanitas" par cilvēka cieņas un personas neaizskaramības aizsardzību mākslīgā intelekta laikmetā. Interesanti, kāpēc tieši šāda izvēle, jo, kā zināms, enciklikā, varētu sacīt, vēstījumā, kas domāts visai pasaulei, skarts kāds svarīgs jautājums, tas tiek aplūkots arī no garīga skatu punkta. Latviski vēl šis dokuments nav tulkots, bet nedaudz tomēr tajā ielūkosimies. Kāpēc pāvests ir izvēlējies savai enciklikai tematu par mākslīgo intelektu? 

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir teoloģijas doktors, Lugano universitātes profesors no Šveices un priesteris Andris Marija Jerumanis. 

Spēlē piedalās Ēvalds Krievs, Arnolds Barinskis, Viktors Insbergs un Liene Mekša.

Ceļa romāni vai ceļa filmas ir īpašs žanrs. Šoreiz uz Radio mazās lasītavas galda ir Deivida Nikolsa pārgājiena romāns “Tu esi šeit”, jo galvenie varoņi dodas kopīgā pārgājienā, kaut gan tā nemaz nav plānots.

Pārgājiens un pāreja ir romāna “Tu esi šeit” galveno varoņu (piecdesmitgadnieku) vitāla nepieciešamība, lai arī viņi to sākumā nemaz nenojauš. Ģeogrāfijas skolotājs un redaktore. Viņa vienatnē strādā savā Londonas dzīvoklī, vienatnē pavada garas pēcpusdienas un jūt, ka dzīve paiet viņai garām.

Viņš zaudējis virzienu pēc tam, kad viņu pametusi sieva, viņš arvien vairāk noslēdzas sevī un arvien biežāk dodas garās, vientulīgās pastaigās pa tīreļiem un pakalniem. Mārniju un Maiklu saved kopā kāda uzstājīga draudzene un tipiskie Anglijas laikapstākļi.

Deivids Nikolss ir angļu rakstnieks un scenārists. Debijas romānu “Viena diena” viņš publicēja 2009. gadā un iemantoja milzīgu atzinību: grāmata ir tulkota 40 valodās, pasaulē pārdots miljoniem tās eksemplāru. Latviešu valodā izdots arī viņa romāns “Mēs”, kas bija iekļauts Bukera balvas garajā sarakstā.

Deivida Nikolsa romānu “Tu esi šeit” no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. Izdevusi “Zvaigzne ABC”.

Vai smadzenes var būt matos un kā garšo suņu barība? Pļāpājam ar Katrīnu, jo muļķīgu jautājumu nav! Lasām Ilzes Aizsilas "Papīrgrauža noslēpumu" ("Zvaigzne ABC") un Maika Remptona "Muļķīgu jautājumu nav" ("Zvaigzne ABC").

Klāt pasaules hokeja čempionāta noslēdzošā diena: plkst. 16.30 Norvēģija cīkstēsies par bronzas godalgām pret Kanādu, bet plkst. 21.20 lielais fināls - Šveice pret Somiju.

Vakar pusfinālā spēlēs Šveice pārliecinoši ar 6:0 uzvarēja Norvēģijas izlasi, savukārt Somija ar 4:2 pārspēja Kanādu. 

Bronzas duelī norvēģi centīsies izcīnīt pirmās pasaules čempionāta medaļas komandas vēsturē. Viņu motivācija noteikti būs visaugstākajā līmenī, par kanādiešu vēlmi cīnīties no visa spēka daudzi varētu arī šaubīties, jo viņu vienīgais mērķis bija kļūt par pasaules čempioniem. 21. maijā šīs abas komandas jau tikās pasaules čempionāta apakšgrupas mačā un kanādieši uzvarēja papildlaikā ar 6:5.

Šveices izlase spēlēs jau trešajā pasaules čempionāta finālā pēc kārtas, iepriekšējos divos vārtus gūt neizdevās. Somi ir finālā pirmo reizi kopš 2023. gada turnīra savās mājās Tamperē. Šveiciešu nostāja ir skaidra - viņi pēc četriem vicečempionu tituliem beidzot grib zeltu un to pauduši savās intervijās pēc spēles - ne soli atpakaļ un ar pilnu jaudu uz priekšu uzspiest savu ātro, agresīvo hokeju.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki.

Itūreiz par grupys „Bez PVN” debejis albumu „Pyrms vuorda” (2006), kas ituo gods beiguos svieteis sovu 20 godu jubileju. Īspiejams, pyrmais pylnmetražys rokalbums latgalīšu muzykys viesturē, kas izaceļ ar daudzpuseigū materialu, kas izvad klauseituoju cauri plotam jiutu spektram – smeļdzeigi, patīsi, sirsneigi, tautyski i naiztikt bez mozys humora devys.

Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”