Raidījumā Pievienota vērtība pievēršamies būvniecības nozarei. Runājam par arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares problēmām, tās sakārtot un transformēt vēlas jaundibināma arodbiedrība. 

Būvniecības nozare ir ir viens no jebkuras ekonomikas pamata dzinējspēkiem. Lai gan pagājuši jau 30 gadi, Latvijā tās veiksmes pamati – arhitektūras, inženieru un dizaineru nozares – joprojām dzīvo 90. gados, par to pārliecināti ir jaundibināmās arodbiedrības pārstāvji un topošās arodbiedrības valdes priekšsēdētājs Normunds Žieds.

Problēmu nozarē ir daudz un par tām ļoti maz runā. Viena no sāpīgākajām ir dempings, katrs plēšas par sevi un rezultātā cieš visa sabiedrība un ekonomika. Viens no topošās arodbiedrības galvenajiem mērķiem ir atgriezt arhitektu nozīmi un prestižu būvniecības procesā. 

Mēs nebūsim tā arodbiedrība, kura dodas streikot, skaļi piketēt un stāvēt ar plakātiem pie Ministru kabineta, tas būs drīzāk aizliegts, piebilst Žieds. Mērķis ir apvienot nozares, vienoties par to, kas ir kvalitatīvs darbs, un to, cik tas maksā. Pārstāvēt nozari arī lēmumu pieņēmēju līmenī, lai izskaustu, tādas lietas, kā projektu konkursus bez jebkādas atlīdzības.

Brīvība, meklējums, iespēja eksperimentēt – tā Rīgas Baleta skolas laikmetīgās dejas absolventes formulē, ko viņām nozīmē laikmetīgā deja. Rīgas Baleta skolā kopš 2019.gada īsteno profesionālās vidējās izglītības programmu laikmetīgajā dejā. Savukārt pedagogi gandarīti, ka absolventi pēc skolas beigšanas turpina izglītoties vadošajās Eiropas deju skolās.

Dzīvā daba ir tik daudzveidīga, arī  pārsteidzoša un brīnišķīga. Viens no šādiem īpašiem dabas brīnumiem ir spāres. Spāres ir viens no senākajiem kukaiņiem uz mūsu planētas un miljoniem gadu laikā tā aizvien ir paturējusi sev dažas tai raksturīgās pazīmes. Kukaiņu pasaules pirmrindnieki – tā arī varētu dēvēt glītā paskata spāres, kas, izrādās, ir nadzīgi plēsēji. Ko zinām par spārēm senatnē un kāda ir spāru daudzveidība Latvijā?

Par spārēm raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta biologs un sugu un biotopu eksperts Mārtiņš Kalniņš, uzklausām arī paleontologu, Latvijas Universitātes profesoru Ervīnu Lukševiču.

Iespējams, ka kāds jau sen ir audzē tādus augus kā miežabrālis vai melnalksnis, taču nav zinājis, ka to var dēvēt par paludikultūru. Un varbūt atklājums ir arī fakts, ka šos un citus augus, to biomasu var izmantot produktu ražošanā, sākot no ārstniecības līdz pat celtniecības materiāliem. Par paludikultūrām saruna ar Ezeru un purvu izpētes centra valdes priekšsēdētāju Ilzi Ozolu.

Pēc izpētes centra dibināšanas 2016. gadā Latvijā pamazām ieviestas paludikultūras, balstoties Vācijas kolēģu ilgākā pieredzē. Savukārt aizvadītā gada rudenī Vācijas pilsētā Greifsvaldē liela mēroga konferencē par paludikultūru izmantošanu pulcējušies zinātnieki un praktiķi, un te bijusi iespēja iepazīt visdažādāko paludikultūru produktu prototipus. Ieviešot reālu produktu, ražotājam svarīgi, ka izejviela vēl ilgu laiku būs pieejama lielos apjomos, tāpēc tas var būt signāls kādam lauksaimniekam – ja viņa pārziņā ir teritorija ar kūdru un paaugstinātu ūdens līmeni, to nav obligāti jāsusina, jo tajā var audzēt ko neierastu un vērtīgu. Ko tad īsti nozīmē paludikultūras, skaidro Ilze Ozola.

Latvijas mājsaimniecību un tautsaimniecības nozaru elektrības patēriņš vidēji pieaug par 3% gadā. Līdz ar patēriņu aug arī rēķini. Vai šobrīd ir vēl kādas iespējas samazināt elektrības patēriņu un izmaksas? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot.

Analizē "Alexela Latvija" vadītājs Māris Avotiņš, Elektrum Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Sanžerevska un uzņēmuma "Altero" pārstāvis Andrejs Kombecovs.

Svētdien, 31. maijā, pasaules čempionātā hokejā tika sadalītas medaļas. Zelta medaļu izcīnīja Somija, sudraba - Šveice, bet bronzas - Norvēģija.

Turnīrā galvenajā spēlē jeb lielajā finālā vakardien spēkojās mājiniece Šveice un Somija, pamatlaikā vārtus neviena no komandām tā arī neguva, kaut iespēju bija gada daudz. Somija papildlaikā guva "zelta" vārtus un ar 1:0 pieveica mājiniekus šveiciešus.

Somijas izlasei šis ir pirmais pasaules čempionu tituls kopš 2022. gada, kad viņi triumfēja uz sava ledus Tamperē, kopumā šis somiem piektais pasaules meistarsacīkšu tituls vēsturē.

Arī Norvēģijas hokeja izlase pasaules čempionāta bronzas finālā uzvaru guva papildlaikā, ar 3:2 peiveicot titulēto Kanādas hokeja izlasi pirmo reizi vēsturē izcīnot bronzas medaļu.

Nākamais pasaules čempionāts notiks Vācijā (Manheimā un Diseldorfā), Latvijas izlase spēlēs vienā apakšgrupā ar šī gada turnīra finālistēm Somiju un Šveici, kā arī Zviedriju, Slovākiju, Austriju, Slovēniju un Ukrainu.

Cīņa ar algoritmiem un saturs, kas piesaista uzmanību. Tie ir daži svarīgākie izaicinājumi, kas jāņem vērā sabiedriskajiem medijiem Eiropā laikā, kad par bērnu un jauniešu uzmanību ir jācīnās ar daudziem spēlētājiem un platformām. Turpinot sižetu sēriju par aktuālajām problēmām un risinājumiem Eiropas sabiedriskajām raidorganizācijām, šodien par godu Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai uzmanību pievēršam tam, kā mediji uzrunā un notur gados jaunāko auditoriju. 

Mediji visā pasaulē vēlas piesaistīt jauniešus, kas, nu jau droši var teikt, ir aizplūdusi sociālajos medijos. Tomēr izrādās, ka arī tradicionālie Eiropas sabiedriskie mediji ir atraduši interesantus veidus, kā būt pievilcīgiem un aizraujošiem gados jaunai auditorijai. Lielā mērā atslēga ir tajā, cik radoši un ieklausīties auditorijā spējīgi ir paši mediji. Un, ja šos aspektus ņem vērā, ar kvalitatīvu un uzticamu saturu var ne tikai izklaidēt, bet arī izglītot.

Grūtības medijiem ir kopīgas, taču risinājumi mēdz arī atšķirties. Kaut vai tajā, kā stāstīt par aktuālo pašu mājās un pasaulē.

Šodien. 1. jūnijā, atzīmē Starptautiskā Bērnu tiesību aizsardzības dienu. Salīdzinot ar situāciju pasaulē, skolu vide Latvijā ir bērniem droša. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda izglītības un zinātnes ministre Ilze Indriksone no „Nacionālās apvienības”.

Viņa sacīja, ka Latvija vienmēr bijusi ļoti rūpīga pret bērnu drošību, jo vecāki, skolas un institūcijas ir rokas stiepiena attālumā no bērniem. Ministre uzsvēra, ka valsts ir sakārtojusi normatīvus, lai skolās mazinātu emocionālo un fizisko vardarbību pašu bērnu vidū, taču ar dokumentiem vien ir par maz.

Vasara ir klāt un sākas aktīvā nometņu sezona bērniem. Šogad savas durvis izglītojošām un sportiskām nometnēm ver gandrīz divi tūkstoši nometņu. Valsts atbalsts diemžēl ir beidzies nometņu rīkošanai Ukrainas bērnu integrācijai. Bet drošības situācija saistībā ar droniem Latgalē jau liek meklēt nometņu rīkotājiem citas norises vietas.

Kādas rūpes ir nometņu rīkotājiem un kas jāievēro vecākiem, sūtot savas atvases uz nometnēm?