Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Augšdaugavas novadā, kā arī Rēzeknes pilsētā un Daugavpilī bija izsludināts iespējamais gaisa telpas apdraudējums. 

Skolu absolventi, kuriem dronu apdraudējuma eksāmeni būs jākārto papildtermiņos, sertifikātus par eksāmenu nokārtošanu saņems vēlāk nekā pārējie.

Zemkopības ministrija un Latvijas valsts mežu vadība neefektīvi pārvalda valsts kapitālsabiedrību, secināts Valsts kontroles revīzijā.

Kādreizējam „Stabilitātes” vadītājam Aļeksejam Rosļikovam anulēts deputāta mandāts.

Skolu absolventi, kuriem šajās dienās izsludinātā iespējamā dronu apdraudējuma dēļ eksāmeni būs jākārto papildtermiņos, sertifikātus par eksāmenu nokārtošanu saņems vēlāk nekā pārējie. Tas radījis bažas, ka iztraucētie eksāmeni var ietekmēt jauniešu iespējas iestāties tālākajās izglītības iestādēs. 

Pirmdien, 18. maijā, iespējamais apdraudējums iztraucēja 9. klašu latviešu valodas eksāmenu. Aptuveni diviem tūkstošiem skolēnu Latgales, Valmieras, Cēsu un Madonas novados nācās pārtraukt tā kārtošanu. Tiesa, latviešu valodas eksāmenam ir trīs daļas. Mutvārdu daļu var kārtot līdz rītdienai, un to varēja darīt arī tad, ja rakstiskās daļas nebija pilnībā pabeigtas. Tāpēc situācija dažādās skolās un dažādiem skolēniem šajos novados ir atšķirīga.

Vakar, 20. maijā, apdraudējums iztraucēja fizikas eksāmenu vidusskolēniem. Tomēr visi šo eksāmenu uzrakstījuši, tā norise dažos novados tikai aizkavējusies. Tuvākajās nedēļās gaidāmi vēl deviņi eksāmeni vidusskolēniem un viens devītklasniekiem. Šos eksāmenus tāpat var pārtraukt apdraudējums. Tādēļ svarīgs ir jautājums, kā vēlāk nokārtotie eksāmeni ietekmēs jauniešu nākotni.

Skolu absolventiem, kuri eksāmenus kārtos vēlāk, proti, tā sauktajos papildtermiņos, paredzēti citi datumi centralizēto eksāmenu sertifikātu saņemšanai. Plānots, ka 9. klašu skolēniem sertifikāti būs pieejami 26. jūnijā, bet, ja eksāmens kārtots papildtermiņā, tos saņems četras dienas vēlāk. Vidusskolu absolventiem sertifikāti būs gatavi 3. jūlijā, bet par papildtermiņos kārtotājiem eksāmeniem sertifikātus saņems divas nedēļas vēlāk, 17. jūlijā. 

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē esam kopsolī ar popkultūras mītiem un personībām. Recenzējam deju mūzikas karaļa Maikla Džeksona biogrāfisko filmu “Maikls”, kuras režisors ir Holivudas žanru kino veidotājs Antuāns Fukuā, un “Netflix” antoloģijas seriāla “Ķilda” otro sezonu. Tā piedāvā divu pāru attiecību tuvplānu katastrofiska mēroga pārpratuma ietekmē.

Šis raidījums nedaudz atšķiras no šī raidījumu cikla ierastā tematu loka. Parasti runājam par ģeopolitiku, par ārpolitikas uz jautājumiem. Šoreiz raidījums pamatā veltīts jaunam militārās tehnoloģijas fenomenam, proti, lidrobotiem un vispār distancēti vadāmajai militārajai tehnikai, kas tiek apzīmēta arī kā droni. 

Rīt, 22. maijā, Latvijas Kara muzejā atklās izstādi, kas ir veltīta šai tehnikai. Plašāk stāsta šīs izstādes veidotāji – Latvijas Kara muzeja Nacionālo bruņoto spēku un mūsdienu vēstures pētniecības nodaļas vadītāja Barba Ekmane un Latvijas Kara muzeja ieroču un militārās tehnikas kolekcijas glabātājs Dainis Poziņš. 

Latvijā arī ir viens lidorobotu "upuris", proti, Evikas Siliņas valdība. To katrā ziņā starptautiskā prese atspoguļo, un tas, iespējams, ieies vēsturē kā gadījums, kad lidroboti ir gāzuši kādas valsts valdību. Bet tas lielākā mērā izriet no mūsu priekšvēlēšanu atmosfēras specifikas un partiju savstarpējo politisko attiecību specifikas šajā brīdī. 

Apzīmējums drons, šī vārda etimoloģija angļu valodā ir saistīta ar to, ka lido un dūc, tiešā tulkojumā tas ir trans. Šobrīd ne tikai lido, bet arī peld un ripo dažnedažādu veidu distancēti vadāmās platformas.

Šis ir gadījums, kad jaunā tehnoloģiskā realitāte ielaužas militārajā taktikā, kara vešanas paņēmienos. Ar ko ir izskaidrojams, ka tas ir noticis diezgan pēkšņi, ka šī tehnika ir tā parādījusies uz karadarbības vešanas skatuves?

Barba Ekmane: Mūsu uztverē tas ir pēkšņi. Saistībā ar Krievijas pilna mēroga iebrukumu Ukrainā ir bijusi tāda sprādzienveidīga attīstība.

Bezpilota lidaparāti ir sākti veidot jau tiklīdz parādās radio vadāmības iespējas, kas ir principā jau ap Pirmo pasaules karu.

Tad arī starpkaru periods, no kura nāk arī vārds drons, jo pirmie reāli bezpilota lidaparāti ar vārdu drons ir saistīti ar 30. gadu vidu Lielbritānijā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Tie bija pretgaisa aizsardzības treniņiem paredzēti, jo ir jāmācās šaut pa lidojošiem objektiem. Sēdēt tajā pilotam laikam nebūtu laba doma. 

Pirmie droni principā ir izlūkdroni, kas ir Amerikas Savienotās Valstis, Izraēlā it īpaši aktīvi, sākot no 1970. gadiem. Pirmais, ko mēs arī vislabāk zinām, ir turku "bairaktars", kurš arī parādīja Azerbaidžānas – Armēnijas konflikta laikā, ko mūsdienu karā var sākt darīt ar šādiem specifiskiem lidaparātiem. Pēdējie četri gadi – tas ir sprādzienveidīgi. Arī Ukrainā pirmais skaļais vārds bija "bairaktars".

Kara sākumā patiešām "bairaktars" bija kā viens no Ukrainas pretestības simboliem. Tas, protams, ir salīdzinoši dārgs. Šīs tehnikas priekšrocība ir tāda, ka tā ir lēta, ne tikai salīdzinot ar cilvēka dzīvības cenu, kas, manuprāt, ir tas galvenais ieguvums, bet tā ir arī no ražošanas sarežģītības viedokļa vienkārša, līdz ar to lēta. Tātad iespējams ražot maksimāli masveidīgi.

Dainis Poziņš: Masveidībai ir ārkārtīgi liela nozīme karadarbībā. Ir klasisks teiciens – "Dievs mīl lielus bataljons". Šo teicienu piedēvē Napoleonam. Tas pats ir aktuāli arī mūsdienās.

Mēs varam uztaisīt ļoti dārgu, ekskluzīvu ieroču sistēmu, bet, ja tie ir daži eksemplāri, tas izskatās krāšņi varbūt ziņu raidījumā, bet praktiskā ietekme uz kaujas lauka notikumiem ir ļoti minimāla. 

Lēts, efektīvs, masveidā pielietojams ierocis un bruņojuma sistēma dod kvalitatīvas izmaiņas karadarbības vešanas gaitā. Un Ukrainas kara piemērs ir tieši šāds tehnoloģiskā lūzuma periods. Iepriekšējos karos, kuros droni sevi jau pieteica diezgan veiksmīgi, šajos konfliktos lidropotiem nebija principiāli izšķiroša nozīme. Ukrainas karš ir viens no tiem, kur lidoroboti būtībā panāk lūzumu kara gaitā. 

Pirmais brīdinājuma zvans bija konflikti starp Turciju un Krievijas federācijas atbalstītajiem Sīrijas valdības spēkiem Sīrijas ziemeļos un, protams, Azerbaidžānas un Armēnijas karš. Tā kā šie konflikti ir salīdzinoši tāli, novirzīta malā no lielo masu mediju uzmanības, tad parastie cilvēki tiem tik ļoti lielu uzmanību nepievērsa. Bet Ukrainas karš ir ļoti liels, un dronu izmantošana ir ārkārtīgi būtiski mainījusi visu kara darbības gadu un prognozes.

Noslēdzoties mācību gadam, spriežam par vērtēšanas sistēmu skolās. Vai visi jau pieņēmuši, ka atzīmes nevar labot, vai skolotājiem jaunā vērtēšanas sitēma ļauj objektīvāk novērtēt skolēnu zināšanas un vai vecāki var sekot līdzi un saprast, ko bērns ir vai nav iemācījies, jo atzīmju ir maz.

Ģimenes studijā analizē Valsts izglītības attīstības aģentūras direktore Inta Ozola, Rīgas 72. vidusskolas direktors Pāvels Pestovs, Jelgavas Valsts ģimnāzijas direktore Inese Bandeniece un Līvānu 1. vidusskolas direktors Gatis Pastars.

Kā sokas ar nodokļu iekasēšanu un administrēšanu, kā arī cīņu ar ēnu ekonomiku? Krustpunktā izvaicājam Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Baibu Šmiti-Roķi.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV žurnāliste Rudīte Spakovska un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.

Finanšu institūcija „Altum” – uzņēmums, kas pieder valstij, pirms vairāk nekā desmit gadiem caur riska kapitāla fondiem ieguldīja valsts naudu jaunuzņēmumos. Viens no tādiem tagad ir miljoniem vērta firma, kas ir ierauta dalībnieku strīdos un tiesās. Tādēļ pastāv risks, ka valsts savu iemaksāto naudu pilnībā varētu neatgūt.

Gints Ernestsons, programmētājs un uzņēmējs: „Bija uztaisīta tāda shēma: pārdot uzņēmumu pa lēto ar uzņēmumu saistītām amatpersonām. Starpniecībai.”

Par to ceļ trauksmi viens no uzņēmuma mazākuma īpašniekiem, kurš ir veiksmīgās biznesa datu vizualizācijas datorprogrammas idejas autors. Viņš ir pārliecināts – firmas vadība cenšas samazināt uzņēmuma vērtību, lai to par zemāku cenu varētu nopirkt lielākie īpašnieki. Savukārt viņi pārmetumus noliedz un vaino mazākuma akcionārus.

Jānis Volbergs, uzņēmuma „Data Visualization Software Lab” valdes priekšsēdētājs: „Gints [Ernestsons] un Edgars [Smirnovs] sabotē jebkādas pārdošanas iespējas!”

Lai gan „Altum” zina par dalībnieku strīdiem, tiesvedībām un, iespējams, negodprātīgu uzņēmuma vadības un kontrolpaketes īpašnieka rīcību, tā aktīvi neiesaistās.

Ralfs Jānis Punāns, „Altum" Finanšu starpnieku daļas vadītājs: „„Altum” kā investoram fondos nav tiesības iejaukties fondu pārvaldnieka uzņēmumu operacionālā darbībā.”

Vai finanšu institūcija „Altum” pienācīgi pieskata riska kapitāla fondos ieguldīto valsts un Eiropas naudu? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Izvaicājam līdzšinējo Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” vadītāju Timuru Tomsonu, kurš pieņēmis jaunu izaicinājumu un turpmāk vadīs koncertorganizāciju “Latvijas Koncerti”. Darbu viņš sāks 1. jūnijā.