"Deep Tech" jaunuzņēmumi nav vienkārši ātrās peļņas idejas — to pamatā ir zinātne, inženierija un tehnoloģijas, kas bieži vien prasa gadus, līdz kļūst par reālu produktu. Vai Latvija ar savu inženieru potenciālu var spēlēt vienā laukumā pasaules līmenī? Pie Digitālo brokastu galda par to runājam ar "ENGYcell" līdzdibinātāju Egiju Gailumu un "Deep Tech Atelier 2026" programmas direktoru Kristapu Cīruli.

Mēs zinām, cik kaitīgs ir liekais svars. Bet kāpēc ķermeņa tauku trūkums patiesībā ir vēl bīstamāks? Par badošanās neredzamo pusi runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Diētas ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Andis Brēmanis un asociētā profesore, medicīnas doktore, sertificēta dietoloģe Laila Meija.

Nevis deldēt bikses, bet rādīt un stāstīt, ko dara. Tā savu dalību debatēs raksturo viens no 14. Saeimas aktīvākajiem debatētājiem. Saeimas debates ir viena no redzamākajām parlamenta darba daļām, taču – cik liela nozīme tām ir realitātē? Vieni deputāti tribīnē kāpj vairākus simtus reižu, bet citi debatēs nav runājuši ne reizi visa sasaukuma laikā. Turklāt visaktīvākie debatēs lielākoties ir opozīcijas politiķi, kuriem tas ir viens no galvenajiem veidiem, kā kļūt pamanāmiem sabiedrībā. Kuri 14. Saeimas deputāti debatēs bijuši visaktīvākie, un vai bieža kāpšana tribīnē nozīmē arī lielāku atpazīstamību? 

Saeimas debates ir kā parlamenta diskusijas, kur deputāti no tribīnes aizstāv savus priekšlikumus, kritizē, argumentē “par” vai “pret” un mēģina pārliecināt gan kolēģus, gan sabiedrību. Tās ir viena no redzamākajām Saeimas darba daļām, īpaši opozīcijai, kurai debates bieži ir galvenais veids, kā publiski paust savu viedokli un kritizēt valdību.

Saeimas kārtības rullis nenosaka, cik bieži deputātam debatēs ir jāpiedalās, tāpēc vieni tribīnē kāpj simtiem reižu, bet citi – ne reizi visa sasaukuma laikā.

Līdz šī gada 1. maijam 14. Saeimā visaktīvākais debatētājs bijis Artūrs Butāns no Nacionālās apvienības, kurš deputāta amatā ir kopš 2022. gada (1. novembra). Nepilnu četru gadu laikā viņš debatēs uzstājies 314 reizes. Visbiežāk runājis par valsts iekšējo un ārējo drošību, migrācijas politikas un nacionālās identitātes jautājumiem. Tāpat runājis par valsts budžetu, uzņēmējdarbību un bieži iesaistījies debatēs par valdības darbu, paužot arī kritiku.

Bet vai aktīva debatēšana nozīmē arī lielāku atpazīstamību sabiedrībā?

Latvijas valstsvienība pasaules čempionāta grupas kārtā 21. maijā ar 1:7 piekāpās Somijas izlasei, kas grupas turnīrā vēl ne reizi nav zaudējusi.

Veiksmīgs Latvijas izlasei bija spēlēs sākums, jau 10. sekundē kapteinis Rūdolfs Balcers panāca 1:0, kas arī palika vienīgie latviešu gūtie vārti.

Latvijas izlases lielie klupšanas akmeņi šajā mačā bija noraidījumi un daudz zaudēto iemetienu. Lai gan somi uz noraidīto soliņa devās septiņas reizies, bet latvieši sešas - pretinieki divus vārtus guva skaitliskajā vairākumā.

Bažas rada Latvijas izlases treneru korpusa izteikti redzamā neuzticēšanās daļai debitantu un mazāk pieredzējušo hokejistu. Spēlē pret somiem tas nebija tik izteikti kā pret Austriju, kad latvieši lielu daļu cīņas spēlēja trijās maiņās, taču arī vakardien spēles laika sadalījums bija ārkārtīgi nevienmērīgs.

Bijušie izlases spēlētāji Artis Ābols un Edgars Masaļskis Latvijas Televīzijas pēcspēles studijā norādīja uz acīmredzamo - Latvijas izlasē akūti trūkst sastāva dziļuma.

Latvijas izlasei nākamā spēle paredzēta rīt - tas būs agrais mačs pret ASV izlasi,

Pasaules čempionātā vakar notika vēl trīs spēles - Frībūrā Kanādas izlase tikai papildlaikā ar 6:5 uzveica Norvēģiju, bet Slovākija ar 5:1 uzveica Dāniju. Savukārt Cīrihē piektā uzvara piecos mačos mājiniecei Šveicei, kas ar 4:1 pārspēja Lielbritāniju.

Noliktava nosauc jauno ministru kabinetu. 

0:00 Ievads: sūtiet ieteikumus. 

Seko šim podkāstam un stāsti par to visiem citiem! 

Pēc pēdējā laika dronu incidentiem neviens nevar garantēt, ka mūsu valstī vienmēr būs simtprocentīga elektrības apgāde, taču svarīgi ir, pirmkārt, par notikušo informēt sabiedrību, otrkārt, operatīvi novērst bojājumus un, treškārt, nemitīgi mācīties no notikušā. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt atzina uzņēmuma „Sadales tīkls” vadītājs Sandis Jansons.

Šodien Baltijas enerģētikas forumā spriedīs arī par kritiskās infrastruktūras drošību.

Rītdien, 23. maijā, visā Latvijā būs Muzeju nakts, un, tuvojoties vasarai, sāksies aktīva dažādu vasaras festivālu, pilsētas svētku un citu notikumu sezona. Kā to varētu ietekmēt iespējamie gaisa telpas apdraudējumi, par kuriem ziņo arvien biežāk? Kā vispār jārīkojas, ja tiek saņemts brīdinājums par apdraudējumu? – šie ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina kultūras institūciju vadītājus un pasākumu rīkotājus.

Krīzes vadības centrs un Kultūras ministrija ar oficiālām vadlīnijām šai saistībā nāks klajā tuvākajās dienās, bet galvenie principi jau šobrīd ir definēti. 

Kultūras ministrija vadlīnijas izstrādā ciešā sadarbībā ar Krīzes vadības centru un publicēs tās šīs nedēļas nogalē vai nākamās nedēļas sākumā. Bet galvenie divi principi izkristalizēti jau vakardienas sēdē, kurā ministrijas pārstāvji tikās ar Nacionālo kultūras padomi un ministrijas padotības institūcijām.

Pirmais princips attiecas uz to, kā sagatavoties iespējamajam apdraudējumam, skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece.

”Šajā sagatavošanās procesā, pirmkārt, jābūt pārliecinātiem, ka visi var saņemt ziņas, ka cilvēkiem ir pieslēgta ”112” aplikācija, ka viņi var saņemt šūnu apraides ziņojumus un ka viņi zina, kas ir kontaktpersona.

Pati būtiskākā lieta, ko mēs aicinājām visas institūcijas paveikt, ir – identificēt šīs drošās vietas pēc minēto divu sienu principa un šīs drošās vietas marķēt, lai ikvienam ir skaidri zināms, kur var paslēpties iespējamā apdraudējuma gadījumā.”

Definētas arī galvenās lietas, kas jāveic paša apdraudējuma gadījumā.

”Ja pasākums nenotiek drošā vietā, tad tas ir jāpārtrauc, un ir jāmeklē drošā vieta. Bet kultūras institūcijām ir šī specifika, ka teātru un koncertu norises vietas, it īpaši koncertzāles un teātru ēkas, ir šīs drošās vietas. Tātad, ja ir situācija, ka pasākums notiek jau drošajā telpā, tad tas nav jātiek jāpārtrauc vai jāatceļ.

Mēs esam lūguši arī mūsu institūcijas nodrošināt komunikāciju ar saviem apmeklētājiem. Pirmkārt, lai apmeklētāji zina, kur ir šīs drošās vietas, un, ja izrāde vai koncerts notiek šajā drošajā vietā, pirms pasākuma sākuma apmeklētāji tiek informēti, ka – jūs šobrīd atrodaties drošajā vietā, un, ja tiek saņemts šūnu apraides paziņojums, jums nekur nav jādodas.”

Ļoti aktuāli uzzināt šīs Kultūras ministrijas rekomendācijas bija Latgales vēstniecībai ”Gors”, kur jau šo sestdien notiks orķestra ”Sinfonietta Rīga” 20. jubilejas sezonas noslēguma koncerts. Koncertzāles vadītāja Ilona Rupaine stāsta, ka izmantos arī ieteikumu jau pirms koncerta skatītājiem pateikt, ko darīt, ja koncerta laikā tiek saņemts šūnu apraides paziņojums.

Kamēr valsts mēroga oficiālās vadlīnijas vēl tikai top, vadlīnijas savas vietējās pašvaldības līmenī jau izstrādājusi Preiļu novada pašvaldība, jo – kā uzsver pašvaldības pārstāve Ilze Piskunova – lielie vasaras pasākumi tuvojas ar joni, un to rīkotājiem orientieri ir akūti nepieciešami.

Vadlīnijas aptver divus gadījumus – kad brīdinājums izziņots pasākuma dienā pirms tā sākuma un kad brīdinājums izziņots tieši pasākuma laikā.

Tuvākā dienu laikā tiks publicētas arī valsts mēroga vadlīnijas, bet kā uzsver Krīzes vadības centra pārstāve Egita Diure – tas būs jāuztver kā dokuments, kas, ņemot vērā pastāvošos riskus, aizvien var tikt aktualizēts un papildināts ar jaunu informāciju.

Saldējuma ražotāji sezonu uzsākuši lēnām, jo pagaidām laikapstākļi nav pateicīgi aukstā našķa baudīšanai. Tomēr investīcijas jaunos produktos ir ieguldītas lielas un ražotāji cer uz labu vasaru. Viena no tendencēm, kas, visticamāk, būs vērojama arī šosezon – pircēji priekšroku dod vietējam produktam.

Pagājušajā nedēļā Inta Lankovska saņēma Eiropā labākā kāzu fotogrāfa balvu. Kā notvert emocijas nezaudējot to spēku? Par to Monopola sarunā ar godalgoto fotogrāfi.