Rakstīt par literatūru tā, lai tas uzrunātu plašāku sabiedrību, ir daudz grūtāk nekā rakstīt zinātniekiem – atzīst literatūrzinātniece Ausma Cimdiņa. Par piebaldzēnu saknēm un feminisma studijām, kāpēc jāiesaistās politikā un ko domā par interneta komentētājiem – saruna ar Ausmu Cimdiņu Laikmeta krustpunktā.

Raidījuma iesākumā Friča Bārdas rindas no dzejoļu krājuma „Dziesmas un lūgšanas Dzīvības kokam”, izdotas nu jau pirms gadsimta. Jo šodienas satikšanās būs ar latviešu literatūras labu pazinēju, literatūrzinātnieci.

„Es nereāls esmu un gribu tāds būt –

man smalkāk un dziļāk viss svērts,

par jums tikai pasmiešos kādreiz, varbūt,

lai dusmotos – neesat vērts.”

„Man smalkāk un dziļāk viss svērts.” Nezinu, vai tas varētu būt profesores Ausmas Cimdiņas viens no dzīves vadmotīviem, bet kā Liezēres pagasta iedzimtais varu secināt, ka kaimiņos esošie piebaldzēni ir smalki kā Alauksta niedres un inteliģenti, dziļi kā Skalbe, Poruks, Dārziņš, Pauls Putniņš un daudzi citi piebaldzēni. Profesore, zinātniece, literatūras kritiķe, arī ar politiku saistīta ir Piebalgā dzimusī un ar senām saknēm tur – Ausma Cimdiņa.

Man vienmēr ir tāda skaudība – mēs Liezēre tāda maza, jūs Piebalga, tāda liela un varena.

Ausma Cimdiņa: Īstenībā jau Liezēre ir viens no Piebalgas tuvajiem novadiem. Tur nemaz nav tāda strikta robeža. Un es no bērnu dienām atceros, ka mana vecāmāte bieži pieminēja. Un es neatceros, kādā kontekstā, bet tā Liezēre tika bieži vien pieminēta. Varbūt, ka es pa vecāsmātes mātes līniju tur varētu arī kādus radurakstus atrast. Es neesmu to pētījusi.

Kad veidoju savu tautastērpu un konsultējos ar "Vēverīšu" šuvējām, viņas teica – Nu, nekur jau tu neliksies, tas pats Piebalgas tautastērps vien tev būs, jo pirms gadiem 100 un 200 tur nebija nekādas robežas. Tā kā es arī tiku pie garajiem zābakiem un garā mēteļa un pie cepures, kuru uzvelkot, es esmu kā Porziņģis.

Ausma Cimdiņa: Brīnišķīgi, ka jums tas viss ir. Bet īstenībā to tautastērpu uzvelkot, kaut kā tā jocīgi paliek. Piemēram, Jāņos, es skatos, rīdzinieki, protams, var staigāt tautastērpos, bet Jāņu diena tā ir tāda kā darbadiena, ka vajag dziedāt un uguni kurināt, un vajag šiverēt. Un tad es tā, jo tautastērpā tomēr kaut kā tā statiski un pareizi. Man tā reti gadās. Jāņos es Piebalgā neesmu ar tautastērpu gājusi.

Kaut kas varbūt ir no senčiem saglabājies, kāda josta vai kas?

Ausma Cimdiņa: Manas vecāsmātes pa mātes līniju no Jaunpiebalgas ir autentiskais. Bet padomju laikā [šajā tērpā] nestaigāja un kodes šur tur sakodušas. Un es izgriezu gabaliņu. sapūtu, lai stāv, un kā tādu glezniņu. Tie brunči bija ļoti gari un arī tādi plati, kā jau tās sievietes bija diezgan gruntīgas. Tie brunči man ir, īstie, autentiskie Piebalgā austie.

Kādi, kādi vispār ir piebaldzēni? Es intervēju aktrisi Līgu Liepiņu, Paula Putniņa dzīvesbiedri, viņa teica - sākuma gadi bija diezgan grūti, ka piebaldzēni kuru katru nemaz nepieņem un sākumā varbūt skatās ar aizdomām.

Ausma Cimdiņa: Ko teikt par to nepieņemšanu? Piebaldzēni ir ļoti aizņemti cilvēki vispār. Ne par velti paši zemi kopuši, vērpuši, auduši, dziedājuši, dancojuši un… Nepieņem kuru katru. Es nezinu, kāpēc kurš katrs būtu jāpieņem, bet, ja cilvēks nāk ar konkrētu vajadzību, ja tu redzi, ka cilvēks tur grib iedzīvoties, tad tomēr ļoti pretimnākoši un atbalstoši. Bet ir jau daudz arī tādu gadījumu, kas neatbilst tam. Piebaldzēni, kā saka, mēli aiz zobiem netur. Varbūt cilvēks apvainojas, ja kaut ko tieši [pasaka]. Bet man liekas, ka pa šo līniju piebaldzēniem viss ir kārtībā. Es nedomāju, ka kurzemnieki arī kāds ar ļoti atplestām rokām tā kuru katru. Bet no otras puses, piebaldzēni ir ļoti… es pēc sevis varu spriest, tādi uzņēmīgi pret svešo, citādo, interesanto. Es atceros, ka tas pats Ziedonis bija vienreiz Jāņos atbraucis Piebalgā līgot. Tas gan bija Vecpiebalgā, ne Jaunpiebalgā, jo es jau līdz tam, kamēr aizbraucu uz brāļu Kaudzīšu muzeju, Vecpiebalgā biju tikai kādreiz skolā bijusi uz sacerējumu rakstīšanas konkursiem, daiļlasīšanas konkursiem, visādas citādas darīšanas pa kultūras līniju. 

Ziedonis vienreiz bija arī atbraucis uz Pētera [Cimdiņa, Ausmas Cimdiņas dzīvesbieris] mājām ziemā, kad rakstīja "Poēmu par pienu". Tad taču arī tur bija nostāstu nostāsti. Vai arī tas pats Pauls Putniņš. Man jau viņš bija svešinieks, tur Cimdiņu ģimenē viņi bija skolas biedri, klasesbiedri un viņa mamma bija bijusi skolotāja visiem Cimdiņu bērniem. Es tagad par daudz aizrunājos, bet man liekas, ka šinī ziņā ar piebaldzēniem bija pilnīgi viss kārtībā.

Ko mūsdienu trakā pasaule var mācīties no piebaldzēniem?

Ausma Cimdiņa: Nezinu, vai citur ir tāds sakāmvārds, bet, kad ar cilvēku ir forša komunikācija, tā ieilgst, bet ir, kā saka, darbi sauc vai dzīvi sauc. Un tad ir tāds sakāmvārds - Tinies miglā. 

Ne jau visur to miglu tik skaisti var redzēt. Jja tu esi līdzenumā, tad tev to skatu migla aizsedz. Bet Piebalgā, ak Dievs un Kungs, ja tev māja ir kalna galā un tad tu redzi miglu pāri, tās debesis un mežu. Un Ziedonim jau arī ir tā - "baltu balta dvēselīti ar migliņu aplaidās". 

Ko varētu mācīties? Ziniet, ko man liekas, varētu mācīties no piebaldzēna - varētu mācīties priecīga prāta un kritiska prāta tikumu. Un es kādreiz arī bērniem saku - uzklausi mani, bet neklausi. Un spēja, es domāju, tādus kontrastus paciest, gan augšā, gan lejā.

Kas ir spogulis uz ceļa? Šo Indras Kārkliņas un klausītāju atsūtītās mīklas Greizajos ratos min Zālīšu ģimene no Tukuma: mamma Elīna, tētis Pēteris ar meitām Paulu (12 gadi), Martu (9 gadi) un audžumeitām Amēliju (7 gadi) un Luīzi (5 gadi) Lindermanēm.

Šovakar, 23. maijā, Liepājas teātrī pirmizrāde iestudējumam par Mārtiņu Rītiņu. Izrāde stāsta par viņa dzīvi un ēdiena nozīmi tajā. Virtuves eposam dots nsosaukumam ”Kas var būt labāks par šo?” un 12 kārtās tas pamazām atklāj ēdiena ietekmi - ēdiens kā rituāls, ēdiens kā statuss vai ēdiens kā mīlestība.

Ļoti daudziem šķiet, ka zina Mārtiņu Rītiņu, jo redzējuši viņa TV šovus vai kādu citu publisko uzstāšanos. Bet kā atzīst radošā komanda, kas strādāja pie izrādes, tā ir tikai virskārta, dziļumā atklājas daudz kas nezināms un pārsteidzošs.

Liepājas teātra skatuve ir pārtapusi virtuvē, kur top ēdien un ar tā palīdzību izstāstīts cilvēka dzīves stāsts. Tā ir izrāde par Mārtiņu Rītiņu, spilgtu, neatkārtojumu personību, kuram piemita īpaša garšu izjūta un viņš spēja ar šo kaislību aizraut daudzus citus. Rītiņu izrādē atveido Rolands Beķeris, kuram, kā izrādās, virtuves pasaule nemaz nav sveša.

Aktieris stāsta, ka lai gan kulinārija nav viņam sveša, gatavojot izrādi, nācās izstudēt daudz materiālu par Mārtiņa Rītiņa dzīvi un pēc tam, ar šiem faktiem spēlējoties, radīt izrādes varoni. Un arī slavenais Rītiņa teiciens, kas likts izrādes nosaukumā, arī var būt neticami daudzkrāsains.

Izrāde tapusi balstoties uz Mārtiņa Rītiņa līdzcilvēku atmiņām, iedvesmojoties no Rītiņa TV raidījumiem, intervijām un citiem materiāliem. Jāpiebilst, ka neviens no radošās komandas dzīvē nav pazinis Mārtiņu Rītiņu. Arī aktieris un režisors Mārtiņš Kalita, kas šai izrādē atveidos vairākus tēlus, arī Džo Kokeru.

Latvijas hokeja izlasei šodien, 23. maijā, pasaules čempionātā ļoti svarīga, varbūt pat izšķiroša spēle par vietu ceturtdaļfinālā pret pasaules un olimpiskajiem čempioniem ASV valstsvienību. Spēles sākums 13. 20.

"Būs ļoti interesanta spēle, cerams, tā būs mūsu labā," atzīst Latvijas izlases aizsargs Kristiāns Rubīns.

Pasaules čempionātā gan ASV izlase līdz šim spēlējusi nepārliecinoši: amerikāņiem zaudējums Šveicei un Somijai, uzvarēta Lielbritānija pamatlaikā un Vācija pēcspēles metienos.

ASV, protams, ir spēcīga komanda, tomēr šis modelis noteikti ne tuvu nav tik draudīgs kā Milānas olimpisko spēļu ASV izlases versija. Arī iepriekšējos pasaules čempionātos amerikāņi sapulcējuši krietni spēcīgāku un meistarīgāku sastāvu, īpaši jau pērn, kad viņi kļuva par čempioniem.

ASV komanda Latvijai izsenis pasaules čempionātā bijis zīmīgs pretinieks. Atceramies 2023. gadu, kad tieši uzvara pār Amerikas izlasi atnesa pašmāju vienībai vēsturiskās bronzas medaļas. Šis Latvijas izlasei ir jau 29. pasaules čempionāts elites divīzijā, mūsu komanda tur debitēja 1997. gadā. Pirmā spēle debijas gadā bija tieši pret ASV, kurā Latvija zaudēja ar 4:5.

--

Pasaules čempionātā vakar notika četras spēles: Vācijas izlase izcīnīja pirmo uzvaru šajā pasaules čempionātā, ar 6:2 uzveica Ungāriju, Somija ar 4:0 pārspēja Lielbritāniju, bet Frībūrā Kanāda ar 3:1 uzveica Slovēniju, Zviedrija - ar 3:0 Itāliju.

Savukārt šodien kopumā sešas spēles čempionātā: diena sāksies ar Latvijas-ASV un Dānijas-Slovēnijas dueli, pēc tam plkst.17.20 Šveice pret Ungāriju un Slovākija pret Čehiju, bet plkst. 21.20 - Austrija pret Vāciju un Norvēģija pret Zviedriju.

Vai uzticība ekstrēmos piedzīvojumos atspoguļojas arī attiecībās? Monopolā dubultportrets ar klinšu kāpšanas treneriem Artūru un Intu Dombrovskiem.

Vairāki valodnieki un nozares eksperti Latvijas Sabiedriskā medija ombudam šopavasar iesniedza vēstuli par latviešu literārās valodas izrunas normu neievērošanu Sabiedriskajā medijā. Ombuds savā atbildē cita starpā norādīja, ka nav īstā institūcija šādu jautājumu izskatīšanai, ka tam nepiemīt īpaša valodas izjūta un profesionālā sagatavotība, lai vērtētu žurnālistu runas atbilstību pareizrunas normām un acīmredzot tiek izmantots kā starpnieks diskusijā par šo jautājumu. Un diskusijai vieta ir. Vai Latvijas Radio ir jāskan žurnālistu balsīm ar manāmu krievu vai citas valodas akcentu, kā ar dialektiem un kad šādas valodas īpatnības ir izskaužamas – to skaidrojam Mediju anatomijā.

Sarunā piedalās viena no vēstules autorēm – rakstniece, tulkotāja un publiciste, kultūras žurnāla “Domuzīme” galveno redaktori Rudīte Kalpiņa, arī valodniece, Ventspils Augstskolas lektore, tulkošanas nozares eksperte un bloga "Pieturzīmes" autore Aiga Veckalne un Latvijas Radio Ziņu dienesta galvenā redaktore Zane Eniņa.

Rīgas dome izstrādājusi iedzīvotāju rīcības algoritmus dronu apdraudējuma gadījumos. Pašvaldība gan norāda, ka līdzi šim Rīgā nav konstatēts kāds gaisa apdraudējums, bet ņemot vērā biežos incidentus Latvijas novados, vietvara aktualizējusi rīcības plānus. Algoritms sadalīts trīs posmos – sagatavošanās, rīcība brīdinājuma gadījumā un rīcība tieša apdraudējuma gadījumā. Un šis algoritms domāts tieši īslaicīgiem incidentiem, nevis kara apstākļiem. 

Lai iedzīvotāji zinātu, kā rīkoties gaisa apdraudējuma un trauksmes gadījumos, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus jau iepriekš izvērtēt drošākās patveršanās vietas mājās, darbā un ikdienas gaitās, pārrunāt rīcību ārkārtas situācijās arī ar ģimenes locekļiem, kā arī sagatavot pirmās nepieciešamības somu ar medikamentiem, ūdeni, lukturīti, pārnēsājamo bateriju telefona uzlādei, skaidru naudu un dokumentu kopijām. Savukārt, kā jārīkojas, ja tiek saņemts šūnapraides paziņojums par iespējamu apdraudējumu, stāsta Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājas Ģirts Lapiņš no Nacionālās apvienības.

Rīgas pašvaldība aktualizē rīcības algoritmu gaisa apdraudējuma gadījumos.

Oficiālo patvēruma vietu nodrošinājums dronu apdraudējuma gadījumā Rīgā ir būtiski sliktāks par iepriekš ziņoto.

Lietuvā gaisa balonu kontrabandas lietā bijuši iesaistīti un aizturēti iekšlietu sistēmas darbinieki.

Topošās valdības deklarācijas sagatavošana un, iespējams, arī potenciāls ministru krēslu sadalījums – par to runā politiskie spēki, kuri vienojās par jaunās valdības izveidi.

Rēzeknes pašvaldības domes sēdē visiem klātesošajiem 12 deputātiem balsojot par tika nolemts iesniegt pieteikumu pašvaldības finanšu stabilizācijas procesa izbeigšanai.

Latvijas hokeja izlasei rītdien pasaules čempionātā ļoti svarīga, varbūt pat izšķiroša spēle par vietu ceturtdaļfinālā pret pasaules un olimpiskajiem čempioniem ASV valstsvienību.