1. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija uzsāka pieteikumu pieņemšanu videi draudzīgas enerģijas ražošanas iekārtu iegādei daudzdzīvokļu māju īpašniekiem, energokopienām, pašvaldībām un valsts iestādēm. Pieteikumus vēl var iesniegt līdz 1. jūnijam. Kādiem priekšnosacījumiem jāizpildās, lai uz grantiem varētu pretendēt daudzdzīvokļu mājas un energokopienas? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro 

Latvijas hokeja valstsvienība svētdien, 24. maijā, priekšpēdējā spēlē grupā ar 6:0 pārliecinoši uzveica pastarīti Lielbritāniju.

Latvijas izlasei šī ir viena no vēsturiski pārliecinošākajām uzvarām pasaules čempionātos. Lielākā uzvara joprojām saglabājas slavenā 8:0 uzvara pret Vāciju 1997. gadā, taču šī ir pārliecinošākā uzvara kopš 2023. gada turnīra savā laukumā. Toreiz ar 7:0 grupā izdevās sakaut Kazahstānas hokejistus.

Latvijas komandā vārtus guva Mārtiņš Dzierkals, Deniss Smirnovs, Rūdolfs Balcers, Eduards Tralmaks, Haralds Egle un Renārs Krastenbergs. Vārtos Kristers Gudļevskis palika nepārspēts, viņam otrā “sausā” spēle šajā pasaules čempionātā.

Visrezultatīvākais vīrs Latvijas izlases rindās vakar bija Eduards Tralmaks, kurš tikai neilgi pirms mača ielidoja Cīrihē, viņam vārti un divas rezultatīvas piespēles.

Rūdolfs Balcers vakar guva savus sestos vārtus čempionātā un tādējādi sasniedza jaunu rekordu - viņš ir pirmais Latvijas izlases hokejists, kurš viena elites pasaules čempionāta laikā guvis sešus vārtus.

Uzvara spēlē ar Lielbritāniju palielina Latvijas komandas izredzes spēlē ceturtdaļfinālā. Ar šo uzvaru Latvijas izlase arī saglabā labas izredzes cīņā par 3. vietu grupā un mūsējie sagaidīja sev izdevīgu rezultātu - Somija ar 5:2 uzvarēja Austriju. Protams, latviešiem ar uzvaru būs jānoslēdz arī grupā pēdējā cīņa, lai pasaules čempionātu garantēti turpinātu izslēgšanas turnīrā. 

Šī spēle rīt pret Ungāriju.

Vēl vakar Dānija pēcspēles metienu sērijā ar 3:2 uzveica Itāliju, Somija ar 5:2 uzveica Austriju, Kanāda pārspēja Slovākiju ar 5:1.

Kas un kāpēc izplata stāstus, ka Rīgas Dzemdību namā pret trešo valstu pilsonēm izturas labāk nekā pret latvietēm? Par to stāsts “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” raidījumā. Tāpat skaidrojam, no kurienes “aug kājas” maldiem, ka Latvija plāno paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 72 gadiem.

Autore - žurnāliste Justīne Kozlovska.

Tikko nosvinēta Rundāles pils 290. dzimšanas dienas un tās muzejā atklāta izstāde “Ziedu valdzinājums” ar ievērojamu mākslas darbu klāstu no dažādiem Eiropas muzejiem, kas piedāvā daudzslāņainu skatījumu uz ziediem un to attēlojumu mākslā. Izstādes centrā ir stāsts par dažādu eksotisku dārza puķu ienākšanu Eiropā, to popularitāti Kurzemes-Zemgales hercogistē, kā arī ziedu simbolisko nozīmi 17. un 18. gadsimtu mākslā.

Pretgaisa aizsardzības vienības Latvijā vairāk izvietotas ar domu par lielāko pilsētu sargāšanu, līdz ar to detekcijas nosegums nav visur vienāds un ir iespējami līdzīgi incidenti kā nedēļas nogalē, kad Latgalē, Dridža ezerā, iegāzās un uzsprāga iepriekš nepamanīts drons. Tā intervijā Latvijas Radio atzina Nacionālo bruņoto spēku komandieris Kaspars Pudāns.

Viņš teica teica, ka nopietnāki ieguldījumi Latvijas pretgaisa aizsardzībā ir sākti vien pēdējo gadu laikā. Pudāns sprieda, ka Latvijas aizsardzībai ir vajadzīgi papildu radari, jaudīgākas akustiskās detekcijas sistēmas un citi jauni tehniskie risinājumi. Tuvākajā laikā NBS iegūs dažus jaunus radarus, kas izvēlēti pēc ukraiņu ieteikuma.

Pudāns atzina, ka ukraiņi tikai pēdējā laikā ir sākuši dalīties un citām valstīm pārdot savas militārās tehnoloģijas.

Pēdējos gados pārtikas nozarē bijuši daudzi izaicinājumi – pēc Covid pandēmijas sekoja Krievijas iebrukums Ukrainā un strauji cēlās izejvielu un energoresursu cenas. 2024. gadā vairāki putnkopības uzņēmumi Latvijā - “Putnu fabrika Ķekava”, “Lielzeltiņi” un citi apvienojās, izveidojot akciju sabiedrību “Ķekava Foods”, kas ietilpst Lietuvas koncernā “Akola Group”. Tā kā pieprasījums pēc vistas gaļas Eiropā palielinās, vistas gaļas produktu ražotājs “Ķekava Foods” aicina arī citus lauksaimniekus audzēt putnus.

Latvijā lielākā vistas gaļas produktu ražotāja AS “Ķekava Foods” apgrozījums 2024./2025. finanšu gadā palielinājās par 12 % un finanšu gadu uzņēmums noslēdza ar 7,3 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums gadā investē 4 līdz 6 miljonus eiro infrastruktūrā un ražošanā un uzņēmumā strādā ap 1100 darbinieku. Uzņēmuma valdes locekle un izpilddirektore Aiva Banga stāsta, ka pierasījums pēc putnu gaļas aug par 3 līdz 4% gadā, tas ir stabils un, piemēram, Lietuvā vistu audzēšanā piedalās arī lauksaimnieki. “Ķekava Foods” līdzīgu praksi gatavojas ieviest arī Latvijā.

Gandrīz 99% putnu audzētāju Latvijā iestājušies Apvienotajā putnkopības nozares asociācijā un tās valdes locekle Anna Ērliha stāsta, ka arī citu lauksaimnieku iesaistīšanu putnu audzēšanā atbalsta.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Inguna Gulbe vērtē, ka Latvijā veiksmīgi attīstās abi putnkopības virzieni – gan olu, gan putnu gaļas ražošana. Šobrīd Eiropā un arī Latvijā tiek iztrādāta stratēģija nākamajiem 10 gadiem un Latvijas lauksaimnieki apņēmušies 10 gados palielināt IKP par 2 procentpunktiem un sasniegt Somijas līmeni lauksaimniecībā jeb ieņēmumus 2200 eiro no hektāra.

Putnkopības nozares asociācijas biedri gadā saražo vairāk nekā 40 000 tonnu putnu gaļas un vairāk nekā miljards olu. Putnkopji nesaņem subsīdijas, bet valsts budžetā nodokļos gadā samaksā gandrīz 20 miljonus eiro.

Sveicam mūsu klausītājus Vasarsvētkos - Svētā Gara nosūtīšanas svētkos.

Vissvētākās Trīsvienības trešā persona, vienlaikus arī neaptverams noslēpums, ir Svētais Gars. Tas ir spēks, kas tiek dots no augšienes, un viņš nāk ar daudziem apsolījumiem, ka nogurušais var saņemt spēku, ka neizlēmīgais var iegūt gudrību un padomu, un noskumušais var tikt iepriecināts. Tik daudz labu lietu ir solīts līdz ar Svētā Gara atnākšanu. Tur ir gan dāvanas, gan augļi, ko mēs varam saņemt. Taču vienmēr ir jautājums: bet kā? 

Raidījuma Pāri mums pašiem viesis Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs. 

Kā spēlēt atbildīgi un neļauties nekritiskam Fortūnas vilinājumam? Loterija var likties labs veids, kā iegūt līdzekļus, tomēr ir vērts atcerēties par riskiem. Raidījumā Vai tas ir normāli? par atkarību riskiem atgādina atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem vadītāja, klīniskā un veselības psiholoģe, biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa-Rubene un "Latvijas Loto" korporatīvās atbildības un kvalitātes nodaļas vadītāja Paula Podoļska.

Ko jūs darītu, ja laimētu 997,6 miljonus, tikai iztērējot 2,04 dolārus? Tas ir noticis 7. novembrī 2022. gadā, un šobrīd tas ir zināms kā pats lielākais laimests, pie tam, džekpots. Tas ir kritis kāda laimīgā rokās, nopērkot vienu vienīgu biļeti. Bet vai tas viss ir tik viegli un vai tiešām ir tik vienkārši laimēt, un kā vispār ir spēlēt? 

Runāsim par loterijām un ne tikai par tām. Runāsim par cerību, par azartu un robežu starp izklaidi un risku, jo vieniem tā ir neliela izklaide un sapnis par lielo laimestu, citiem - risks pazaudēt kontroli pār naudu un emocijām. Loteriju reklāmas sola iespēju mainīt dzīvi, taču cik reālas ir šīs cerības? Kāda ir loteriju organizētāju atbildība sabiedrības priekšā un vai cilvēki patiesi apzinās spēlēšanas riskus?

. 

 2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par ģenerāli Kārli Gopperu, par viņa likteni, par tā traģisko noslēgumu Baigajā gadā.

Stāsta Gopperu dzimtas atvase, Emīla Dārziņa mūzikas skolas pasniedzēja Lelde Paula un Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta vadītājs Juris Ciganovs.

Sarunas iesākumā par nākamā ģenerāļa dzīves pašiem aizsākumiem. Viņš nāk no Vidzemes, no Plāņiem, mācījies Trikātas draudzes skolā, zemnieku dzimtas pārstāvis, kādi toreiz pirms 150 gadiem ir vairāk nekā 90% latviešu.