Ne vienmēr atmiņas pasliktināšanās un prāta asuma zudums ir saistāms ar neirodeģeneratīvām slimībām, visbiežāk pie vainas ir vienkārši vecums. Kā nodrošināt asu prātu, labu atmiņu un labas darba spējas arī pēc 60? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece un veselības psiholoģe Kristīne Šneidere, P.Stradiņa klīniskās slimnīcas neiroloģes Ramona Valante un Krista Lazdovska.

Seniore, filozofijas doktore Skaidrīte Lasmane arvien iesaistās dažādos projektos un gatavo publikācijas. Uzklausām viņas domas par to, kā vecumdienās saglabāt možu prātu.

Raidījuma viešņas atzīst, ka pētījumi rāda, ka tas, ko dzīves laikā darām, var pat par 45% ietekmēt to, cik spējīgi būsim uzturēt možu prātu vecumdienās. Pētnieki uzsver, ka svarīga ir izglītība un nekad nav par vēlu mācīties. 

Arvien vairāk pētnieki arī uzver, ka uzmanība ir jāpievērš dzirdes traucējumiem, kā arī redzes traucējumiem. 

Liels riska faktors ir vientulība.

Neizbēgami, ka, gadiem ritot, cilvēkam samazinās smadzeņu tilpums. Jautājums, ko ar to dara.

"Ja mēs skatāmies un vaimanājam, un neko nedarām, sēžam dīvānā un skatāmies vienu un to pašu seriālu, skaidrs, ka, samazinoties tilpumam, samazināsies arī smadzeņu spēja strādāt," norāda Ramona Valante. "Bet, ja mēs aktīvi visu laiku uztveram jaunu informāciju, mācāmies kaut ko, darbojamies, mēs trenējam smadzeņu plasticitāti. Un, ja mēs  trenējam smadzeņu plasticitāti, arī ar mazāku tilpumu tā nav problēma."

Labākais, ko varam savām smadzenēm sniegt, ir hobiju maiņa. Ejam dejot, kad to iemācās, var doties apgūt gleznošanu. Vienlaikus tā ir arī socializēšanās, kas ir ļoti svarīga kognitīvo funkciju nodrošināšanai.

Orientēšanās ir brīnišķīgs hobijs, kas uzlabo kognitīvās funkcijas. Arī dejošana.

Diskusijās par mācību gada pagarināšanu bieži izskan pretarguments, ka jau tagad mācību gadu neizmanto pilnvērtīgi, proti, skolēni maijā intensīvi nemācās. Skolās apstiprina, ka maijā mācību organizēšana dažādu iemeslu dēļ ir apgrūtināta, bet Izglītības kvalitātes valsts dienestā uzsver, ka skolām ir tiesības mācību darbu organizēt tā, ka maijā klasisko mācību stundu vairs nav. 

„Tieši šodien nodevām grāmatas. Es dzirdēju, ka, piemēram, dabaszinību un sociālo zinību skolotājs teica, ka mēs skatīsimies tādas filmiņas par to tēmu. Sociālajās zinībās mēs skatīsimies filmiņas par konfliktiem.

„Par drošību arī un dabas resursiem!” „ Jā, mums īpaši tikai nekas ļoti grūts nav jādara. Vai arī dažas stundas mums nenotiek, jo notiek kādi pasākumi.”

„Mums ir tā, ka mēs dažās stundās izejam ārā.”

Tā kādā Rīgas parkā sastaptās piektklasnieces stāsta par mācībām maijā. Arī gada atzīmes jau izliktas pirms vairākām dienām.

Skolās skaidro, ka atcelt stundas vai organizēt mācības ne tā kā ierasts nākas tieši eksāmenu dēļ. Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas direktors Andris Priekulis teic, ka liela daļa skolotāju aizņemti eksāmenos. Turklāt eksaminējamie arī aizņem daudz mācību telpu. Proti, ja stundās skolēni solos sēž pa divi, tad eksāmenos visi ir pa vienam. Līdz ar to telpā, kur parasti sēž 30 skolēni, eksāmenā var būt tikai 15. Ik pavasari skolai jānodrošina eksāmeni septiņām 12. klasēm un tikpat 11. klasēm, kam kopā vajag 14 telpas.

Cik iespējams, ģimnāzija cenšas nodrošināt mācību stundas līdztekus eksāmeniem, tomēr kopumā darbu plāno tā, lai visa mācību viela būtu apgūta jau līdz maija vidum. Atlikušajās mācību stundās, kas notiek, vairāk pievēršas, piemēram, radošiem darbiem.

Dobeles Valsts ģimnāzijas direktore Inese Didže piekrīt, ka mācību procesu maijā kavē skolotāju un telpu noslogotība eksāmenos.

Latvijas hokeja izlasei pasaules čempionātā šodien, 26. maijā, noslēdzošā spēle grupu turnīrā pret Ungāriju. Šī būs pirmā abu komandu pirmā tikšanās tieši pasaules čempionātā.

Ungāri līdz šim piecos mačos tikuši tikai pie vienas uzvaras. Mūsējiem jebkāda uzvara nodrošina vietu ceturtdaļfinālu, bet, protams, sagaidām tikai un vienīgi uzvaru pamatlaikā un trīs punktus. 

Latvijas izlasei vakar bija brīvdiena, kurā tika uzņemtas tradicionālās komandas kopbildes uzņemšana, kas pagāja tradicionāli jautrā un nepiespiestā gaisotnē.

Bet pasaules čempionātā vakar aizvadīti četri mači un vairāki interesanti rezultāti: A grupā Cīrihē ASV ar 7:3 uzvarēja Ungāriju, savukārt Vācija ar 6:3 pārspēja Lielbritāniju. Fribūrā Slovēnija ar 5:1 apspēlēja Itāliju, bet vēl vienu pārsteigumu sagādāja Norvēģija, kas ar 4:1 uzvarēja Čehiju.

Noskaidrojies, ka elites grupu atstās Lielbritānija un Itālija.

Valkas novadam ir nepieciešami papildus līdzekļi no valsts. Tā uzskata Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdētājs Gints Kaminskis. Intervijā Latvijas Radio Kaminskis skaidroja, ka finanšu grūtībās ir arī citas pašvaldības, bet ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu vien šo problēmu nevar atrisināt. Turklāt Valkai ir īpaša situācija.

"Valka ir vieta, kur cilvēki faktiski ir deklarējušies Igaunijā, ap 1000 iedzīvotāju, bet dzīvo Valkā. Ja viņi arī nevienu centu neiemaksātu iedzīvotāju ienākuma nodokli, nekādi ieņēmumi nebūtu, arī tad Valkas novads saņemtu vairāk līdzekļus, kas varbūt būtu šī iztrūkuma segums," norāda Kaminskis. "Protams, ir jautājums par komunālajiem parādiem, kas Valkas novadam jārisina. Protams, ir dažādas situācijas, kas jāatrisina, bet Valkas novads ir īpašā situācijā, un tāpēc arī šis risinājums ir vajadzīgs. Nav jau tikai Valkas novads. Mēs vairāku gadu garumā jau runājam, ka tās pašvaldības, kas iemaksā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir septiņas pret pārējām 35, kas ir saņēmējas. Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds nevar būt pašpalīdzības kase, ir valsts līdzdalībai jābūt, un tas ir viens no risinājumiem."

Šodien, 26. maijā, 85. dzimšanas dienu svin viens no Latvijas spožākajiem skaņu meistariem – komponists Imants Kalniņš. Viņa rokrakstu teju ikviens latvietis spēj atpazīt no pirmajām taktīm. Viņa mūzika spēj gan mierināt ar smalku, lirisku skaistumu, gan iedvesmot ar milzīgu, vienojošo spēku.

Maijs jau aizsācies ar viņa jubilejai veltītiem koncertiem. Šovakar koncerts ”Kamēr vien gliemeži skrien” notiks mūzikas namā ”Daile”, bet sestdien – divi koncerti ”Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš” izskanēs Liepājas koncertzālē ”Lielais dzintars”.

Dziedātāju Olgu Rajecku Imants Kalniņš pirms 41 gada uzaicināja dziedāt savā grupā ”Turaidas Roze”, ko Olga sauc par vienu no vislielākajām dzīves dāvanām. Kalniņa mūziku viņa raksturo kā nemainīgu mūsu kultūras vērtību, kurā latviskā stīga cieši savijas ar universālām patiesībām, ko Kalniņš izteicis tieši viņam piemītošajā oriģinālajā rokrakstā.

Imanta Kalniņa jubilejas mēnesi 4. maijā ievadīja pūtēju orķestra ”Rīga” koncerts, kura centrā bija emocionāli daudzslāņainā mūzika no filmas ”Pūt, vējiņi!”. Raksturojot viņa mūziku kopumā, koncerta soliste Ieva Parša un diriģents Valdis Butāns sarunā ar Latvijas radio 3 "Klasika" atzina, ka Imantam Kalniņam izdevies atrast zelta stīgu, lai ļoti meistarīgi izbalansētu starp akadēmismu un tautas sirdi sildošām melodijām.

Kalniņa kompozīcijās mūzika veido vienotu veselumu ar dzeju – šo arī kā ļoti svarīgu šķautni izceļ ilggadējs Imanta Kalniņa muzikālā mantojuma interprets, diriģents Andris Veismanis. Tāpat līdzās dziļi nacionāliem, no mūsu tautas senākajām dzīlēm smeltiem motīviem Kalniņa mūzikā saklausāms arī austrumu, īpaši indiešu kultūras garīgais dziļums.

Andris Veismanis būs pie Liepājas simfoniskā orķestra diriģenta pults koncertos ”Virs galvas mūžīgs Piena Ceļš”, kas izskanēs sestdien Liepājas koncertzālē ”Lielais dzintars”, koncertos piedalīsies arī grupas ”Turaidas roze”, ”Autobuss Debesīs”, ”Raxtu Raxti”, ”Menuets”, kā arī dziedātāji Jānis Strazdiņš un Aleksandra Špicberga.

Šogad Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola savu desmitgadi un slavenā Liepājas Mākslas skola simtgadi svin kopā. Šīs izglītības iestādes gadu desmitiem bijušas Latvijas kultūras personību šūpulis. Tieši tajās savus pirmos profesionālos pamatus guvuši daudzi izcili mūziķi, mākslinieki, dizaineri un radošo nozaru līderi. Viņu vārdi zināmi gan Latvijā, gan ārpus tās. 

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskola Keramikas nodaļas skolotāju un absolventu darbu izstāde ir vērienīga līdzās mūsdienu radošajamiem meklējumiem var redzēt arī Kurzemes tradicionālo keramiku.

Ekspozīcijā kopā ar keramikas pasniedzēju un mākslinieci Vinetu Trumpenieci apskatām skolotāju, absolventu un radošo personību mākslas darbus, kuru ceļš savulaik sācies tieši Liepājas Mākslas skolā. Iekārtojot izstādi, Trumpenieces lielākais gandarījums ir redzēt vienuviet vairāku paaudžu darbus.

Liepājas Mākslas skolā 90 procentu pasniedzēju ir beiguši šo skolu, tā stāsta skolas direktore. Un tieši tāpēc skolas simtgadei veltītas izstādes nosaukums “No sēklas” simboliski atspoguļo skolas nozīmi jauno mākslinieku izaugsmē. Un Vineta Trumpeniece ar lepnumu stāsta par vienu no šī gada absolventiem.

Galerijā “Romas dārzs” Keramikas nodaļas izstādi varēs apskatīt līdz 10.jūlijam, kad notiks skolas salidojums.

Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas direktore Inga Aziņa uzsver - šeit dzīvo tradīcijas. Ne velti skola vienmēr ir lepojusies ar lietišķās mākslas novirzienu.

Liepājas mākslas skolas simtgades pasākumi noslēgsies decembrī ar izstādi Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā Rīgā. Tajā piedalīsies gan skolas audzēkņi, gan mākslinieki, kuri pamatus apguva Liepājas skolā. Izstādi veido skolas pasniedzējs, mākslinieks Kristiāns Brekte.

Vai angļu valodas skolotāja var izveidot veiksmīgu valodu mācību uzņēmumu un iekarot milzīgu atpazīstamību sociālo medilu platformās? Monopolā saruna ar Gunitu Lanku.

Jaunajā valdībā ir sadalītas atbildības jomas, taču iespējamos ministrus nosauks rīt, 26. maijā. Tā šodien pēc abu tikšanās paziņoja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs un premjera amata kandidāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”. Katrai no jaunās koalīcijas partijām – “Apvienotajam sarakstam”, Nacionālajai apvienībai, Zaļo un Zemnieku savienībai un “Jaunajai Vienotībai” – pienāksies četri ministru portfeļi.

Lai arī publiski valdības sastāvu skaidri uzzināsim vien rīt pusdienlaikā, jau šobrīd iezīmējas iespējamie ministri, kurus gan partijas apstiprina publiski, gan var noskaidrot, tā teikt, neoficiālos ceļos.

Viedokli izsaka domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa un Latvijas Darba devēju asociācijas vadītājs Andris Bite.

Par topošu valdību uzklausām arī iedzīvotāju domas.

Jaunas valdības veidošana jau iegājusi finiša taisnē un visdrīzāk šonedēļ to apstiprinās arī Saeima.

Pamanīts, nepamanīts, novērots, detektēts – daudz un dažādi vārdi virmo par gaisa apdraudējumiem, par kuriem sabiedrība vairs nevar nerunāt.

Latvijas hokeja izlasei šodien foto diena, komanda gatavojas spēlei pret Ungāriju.

Izraēlas bruņoto spēku izvešana no Libānas dienvidiem ir nediskutējama prasība, kuras izpildi Beirūta centīsies panākt sarunu ceļā. Tā izteicies Libānas prezidents Žozefs Auns.