Latvijas izlase pasaules hokeja čempionātā vakar, 26, maijā, ar 8:1 pārspēja ungārus un nodrošināja ceturtdaļfinālā. Grupā Latvijas valstsvienība izcīnīja 3. vietu un ceturtdaļfināla spēli aizvadīs ceturtdien Frībūrā pret Norvēģiju.

Latvijas izlasei šis būs sestais ceturtdaļfināls pasaules čempionātā elites divīzijā. Līdz šim šo barjeru izdevies pārvarēt tikai vienreiz - 2023. gadā Rīgā pret Zviedriju.

Pasaules čempionātā vakar noslēdzās grupu turnīrs un oficiāli noskaidrojās visas astoņas komandas, kas turpinās cīņu par godalgām un pasaules čempionu titulu. Bez Latvijas, kas uzvarēja Ungāriju, tās būs ASV, Šveice, Somija, Kanāda, Norvēģija, Čehija un Zviedrija.

Latvijas izlasei šis būs sestais ceturtdaļfināls pasaules čempionātā elites divīzijā. Līdz šim šo barjeru izdevies pārvarēt tikai vienreiz - 2023.gadā Rīgā pret Zviedriju.

Pašreiz valdošais režīms vēlas iedibināt Gruzijā tikpat autoritāru sistēmu, kā kaimiņos esošajā Azerbaidžānā - tā uzskata vairāki Gruzijas opozicionāri un eksperti. Viņi pauž satraukumu par strauju vārda brīvības, demokrātijas un cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Gruzijā pēdējo divu gadu laikā. To pavada masveida propagandas kampaņa, kas mēģina iestāstīt, ka aiz kara Ukrainā stāvot Eiropa un Gruzijai būšot labi arī bez Eiropas Savienības un NATO.

Rīgas Stradiņa universitātē otro dienu norisinās Pirmais Baltijas neatliekamās medicīnas kongress – līdz šim vērienīgākais neatliekamās medicīnas nozares pasākums Latvijā un pirmais šāda mēroga kongress Baltijas reģionā. Šodien notiks kongresa galvenā zinātniskā programma ar starptautisku ekspertu uzstāšanos.

Šodien, 27. maijā, Rīgā notiks otrais starptautiskais Dronu samits, kas pulcēs līdz pat 2000 dalībnieku, tostarp starptautiskās Dronu koalīcijas dalībvalstu politiskos līderus, militāros ekspertus, zinātniekus, industrijas pārstāvjus un dronu nozares līderus no NATO un sabiedrotajām valstīm.

Rīgas Tehniskās universitātes Būvniecības un mašīnzinību fakultātes prodekāns inovāciju jomā, Dronu tehnoloģiju akadēmiskās grupas vadītājs Ivo Vaicis Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka tehnoloģijas šobrīd strauji mainās un attīstās.

Kad vienkopus skan desmitiem trompešu, tubu un saksofonu, pūtēju mūzika kļūst ne tikai dzirdama, bet arī sajūtama. Balvos sestdien, 30. maijā, satiksies Vidzemes un Latgales pūtēju orķestri, lai koncertā “Skanēt savā laikā” piepildītu pilsētu ar krāšņu mūziku.

Kā arhitekts nonāca līdz dūdām? Un kad pie saviem dūdeniekiem ir tikuši suiti? Monopolā saruna ar "Suitu dūdenieku" un "Suitu vīru" vadītāju Juri Lipsni.

Latvijas hokeja izlase iekļūst pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā.

Lietuvā šodien ieradusies Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena, kura Viļņā tiekas ar Baltijas valstu prezidentiem.

Būt vai nebūt pašvaldības plašākām iespējām noraidīt vai atbalstīt vēja parku būvniecību savās teritorijās – par šo jautājumu sprieda Saeimas Valsts pārvaldības un pašvaldības komisijas sēdē.

Aicina vairāk iesaistīt nevalstiskās organizācijas informācijas nodošanai iedzīvotājiem par krīzes situācijām.

Latvijas vīriešu hokeja izlase šodien, 26. maijā, grupas kārtas noslēguma spēlē ar rezultātu 8:1 pārliecinoši pārspēja Ungārijas valstsvienību un pasaules čempionātu turpinās ceturtdaļfinālā. Astoņu spēcīgāko komandu vidū Latvija iekļuvusi pirmoreiz kopš 2023. gada. Ceturtdaļfināla spēle būs ceturtdien.

Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar žurnāla "Ir" politisko komentētāju Aivaru Ozoliņu par valdības demisiju un jaunas valdības veidošanas procesu priekšvēlēšanu kontekstā.

Priekšvēlēšanu posms Latvijā: valdības krišana un jaunas valdības veidošanās aprises, un ārējā apdraudējuma konteksts. Kas ir šī politiskā tirgošanās, kas ir atbildīga rīcība šajā kontekstā un kādēļ tas viss notiek tieši pusgadu pirms parlamenta vēlēšanām? 

Tu jau vairāk nekā 30 gadus vēro politiskos procesus. Vai tam, kas šobrīd notiek, ir kaut kādas analoģijas ar to, kas jau ir bijis pēdējo 30 gadu vēsturē?

Aivars Ozoliņš: Gluži šādu valdības krišanu, ka premjerministre kopā ar vienu koalīcijas partneri paši nogāzt valdību, tādu es īsti neatceros. Bet citādi jau tas politisko spēku salikums nav nekas oriģināls, vienīgi partiju nosaukumi ir citādi un birkas, ko viena otrai piekar, mazliet mainās. Bet partiju struktūra Saeimā atspoguļo apmēram to pašu vēlētāju struktūra, kas mainās lēnāk nekā partijas.

Vai kaut kādā ziņā Latvijas demokrātija ir apdraudēta, ja pusgadu pirms vēlēšanām ... Šis process neizskatās īpaši atbildīgs, no vienas puses.

Aivars Ozoliņš: Demokrātija nav apdraudēta. Tas būtu pārspīlēti. Nav noticis nekas dramatisks vai traģisks. Bijuši neveikli politiski gājieni, kas noveduši pie pašiem spēlētājiem negaidīta rezultāta. Es neapgalvotu, ka būtu apdraudēta demokrātija. Redzēsim, kā būs pēc vēlēšanām, kāds būs politisko spēku salikums. Kaut gan man šķiet, ka nekas traģisks arī nenotiks. Un, protams, visādi lielie pavērsieni, ko mēs visu laiku, šos 30 gadus, cenšamies nepieļaut, ir vienkārši prokremliska valdība. Diezin vai tāda būs arī pēc šīm vēlēšanām.

Ja atgriežamies pie šīs 30 un vairāk gadu terminoloģijas, par kuriem spēlētājiem tev vairāk vai mazāk ir skaidrs, ko viņi dara Latvijas politiskajā sistēmā?

Aivars Ozoliņš: Var minēt vairākus. Ir skaidrs, ko dara "Jaunā Vienotība", ir skaidrs, ko dara Nacionālā apvienība, un ir skaidrs, ko dara "Latvija pirmajā vietā" ar Aināru Šleseru. Kā jau es teicu, struktūra ir līdzīga, kā ir bijusi, kaut gan partiju nosaukumi ir mainījušies mazliet. 

Ir daļa vēlētāju, kuri vēlētos Kremlim draudzīgāku valdību. Tos pārstāvēja "Saskaņas centrs", tad "Saskaņa", tagad lielāko daļu ir pārņēmis Ainārs Šlesers. Mazāko, radikālāko ... tagad būs Jūlija Stepaņenko ar "Jaunlatviešiem". Bet struktūra ir tā pati. "Suverēnā vara" un "Jaunlatvieši" ir paņēmuši to, kas bija Ždanokai, kas bija Rosļikovam, bet lielāko daļu paņēmis Šlesers. Viņš vēl arī paņēmis tos, kuri bija balsojuši par Artusu Kaimiņu un Aldi Gobzemu savulaik. Tos, kuriem vienmēr viss ir slikti. Nekā principiāli jauna tajā salikumā nav. Ir mainījies šo partiju apzīmējums. Kādreiz prokremlisks bija sinonīms kreisam. "Saskaņa" – tie bija prokremliski, tātad kreisi. Tagad prokremliski ir "Latvija ir pirmajā vietā", bet viņi pēkšņi ir labēji. Tas ir tāds interesants pavērsiens. Bet citādi nekas principiāli jauns nav.

Pirms dažiem mēnešiem tu teici kādā no žurnāla "Ir" raidierakstiem, ka nākamās vēlēšanas būs par drošību.

Aivars Ozoliņš: Par drošību. Kamēr ir karš, kamēr mums blakus ir agresīva impērija, no kuras var sagaidīt jebkādus iracionālus izlēcienus, drošība, protams, ir pats pirmais.

Bet vai tas, kā notika valdības krišana vai notiek valdības sastādīšana, ir iemesls veidot vēlēšanu procesu, kurš ir par drošību?

Aivars Ozoliņš: Protams, valdības krišana sanāca par drošību. Siliņa gribēja izdarīt labāk, lai ir drošība, nomainīt aizsardzības ministru, kurš acīmredzami netika galā ar saviem pienākumiem. Bet izdarīja to tik neveikli, ka valdība krita. Tas bija viss par drošību, kas nenāca par labu drošībai. Bet šī būs viena no divām lietām, kas Kulberga valdībai būs jāizdara, būs jāsakārto aizsardzības lietas pēc iespējas ātri.

Piecos mēnešos var ļoti daudz izdarīt tajā jomā. Nevar izdarīt visu. Kā man stāstīja – "nevarēs jau uzreiz nosusināt to purvu, kas tur palicis pēc Mūrnieces un Sprūda", bet tur ir konkrētas lietas, kuras var izdarīt.

Un otra konkrēta lieta, kura arī būs šai valdībai jārisina, tas ir "airBaltic". Skaidrs, vai viņi atdos vai neatdos to 30 miljonu aizdevumu, viņiem vajadzēs naudu vēl, un tad valdībai nu būs izvēle – ļaut bankrotēt nacionālajai aviosabiedrībai vai atkal to atbalstīt.