"Ми оцифровуємо минуле, щоб творити майбутнє. Збереження та популяризація культурної спадщини України завжди були й залишаються нашою головною метою, але ми ніколи не думали, що наша робота стане корисною також для документування злочинів російської федерації", так у розмові з Дівсом Рейзнієксом каже гостя цього тижня в подкасті "Drošinātājs" Надія Гаврилишин, яка представляє експертів із 3D-сканування компанії Skeiron зі Львова, Україна.

Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.

Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs 

"Mēs digitalizējam pagātni, lai veidotu nākotni. Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana vienmēr ir bijusi un joprojām ir mūsu galvenais mērķis, taču nekad nedomājām, ka mūsu darbs kļūs noderīgs arī krievijas federācijas noziegumu dokumentēšanā" tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Nadija Havrilišina, kura pārstāv 3D skenēšanas ekspertus no uzņēmuma "Skeiron" Ļvivā, Ukrainā.

Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: 

Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē.

Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs 

Jau šorīt, 28. maijā, topošās koalīcijas partijas “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība plāno parakstīt jaunās valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu. Savukārt Saeima ārkārtas sēdē lems par jaunās valdības apstiprināšanu. Ja valdība saņems parlamenta vairākuma atbalstu, Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” kļūs par jauno Ministru prezidentu.

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un Zemnieku savienības Latvijas Radio sacīja, ka šai koalīcijai ir ļoti ierobežots laiks, tāpēc jaunajai valdībai vajadzētu ļoti koncentrēties uz konkrētiem uzdevumiem.

Pēc pieciem gadiem Latvija varētu būt viena no retajām pasaules valstīm, kur ražos zaļo aviācijas degvielu. Liepājas uzņēmums "NorSAF" ir parakstījis līgumu augsto tehnoloģiju piegādātājiem "KBR", tādejādi apstiprinot, ka iecere par zaļās avio degvielas rūpnīcu Liepājā sāk īstenoties. Tā ir ļoti nozīmīga un svarīga investīcija Latvijas tautsaimniecībā. Tā Latvijas Radio teica "NorSAF" vadītājs Jānis Kisiels.

Atzīmējot Sstarptautisko bērnu tiesību aizsardzības dienu, Latvijas Leļļu teātrī svētdien, 31. maijā, noritēs ‘’Pagalma svētki’’. Pasākumā apmeklētāji varēs veidot kartona labirintus un pilsētiņu, piedalīties sportiskās stafetēs un improvizētā TV reidījumā. Tāpat vasaras noskaņu ieskandinās muzikālie pārsteigumi no iestudējuma “Lote no Izgudrotāju ciema” un pēcpusdienā uzstāsies arī “BikiGRUPA”.

Leļļu teātra pagalma svētku apmeklētāji šogad aicināti ierasties ar savām kartona kastēm. Teātra darbinieki pasākumā aicinās uz kartonu paraudzīties radoši un rast tam visdažādāko pielietojumu, lai no tā taptu ēkas, ceļi, parki, transportlīdzekļi un jebkas cits, ko varam atrast pilsētā. Turklāt būvēt kartona pilsētiņu palīdzēs arī Leļļu teātra aktieri, stāsta teātra galvenais režisors Edgars Kaufelds.

Teātra "Pagalma svētku" programmā būs iespēja piedalīties arī sporta aktivitātēs un spēlēt prāta spēles. Tikmēr lielajā kartona televizorā apmeklētājiem būs pieejams arī brīvais mikrofons – iespēja uzstāties ar kādu dziesmu, dzejoli, eseju vai varbūt tikt uzaicinātam uz kādu nozīmīgu interviju improvizētā TV raidījumā. Savukārt pašu apmeklētāju būvētajā kartona pilsētiņā gaidāms arī goda viesis Kristofers Kirspū, kura aizraušanās ir kartona transportlīdzekļu maketu veidošana, stāsta Leļļu teātra pagalma svētku rīkotāja Rūta Petrauska.

Tāpat pasākumā laikā daudzu Leļļu teātra izrāžu dziesmu tekstu autore Daina Strelēvica prezentēs savu jauno grāmatu, kurā apkopoti dziesmu teksti no tādām izrādēm, kā “Pelnrušķīte”, “Pīļu namiņa noslēpums”, “Pasaka par Diegabiksi”, “Gudrais zobiņš” un citām.

Leļļu teātra "Pagalma svētki" notiks svētdien no plkst. 10.00 un pasākums ir bezmaksas.

Turpināšanās ne vienmēr ir vienkārša un pašsaprotama. Monopolā saruna ar reproduktologu un reproduktīvās veselības centra "Embrions" dibinātāju Gintu Treiju.

Pēdējo nedēļu laikā notikušie dronu apdraudējumi ievērojami ietekmējuši skolu un bērnudārzu darbu, gan kavējot centralizēto eksāmenu norisi, gan radot daudz jautājumu par to, kā rūpēties par skolēnu drošību. Šodien, 27. maijā, Saeimas par izglītību atbildīgajā komisijā arī sprieda, kā nodrošināt mācības arī apraudējuma apstākļos un vai skolās iespējams ievērot drošības rekomendācijas.

Gan Saeimas deputāti, gan pašvaldību, kā arī skolu un nevalstisko organizāciju pārstāvji sēdē pauda daudzus priekšlikumus, kā uzlabot skolu gatavību apdraudējumam. Minēšu vien dažus no tiem: jāuzlabo komunikācija, jādod lielāka rīcības brīvība pašvaldību civilās aizsardzības komisijām un skolu vadītājiem, jāapmāca skolotāji, kā rīkoties apdraudējuma apstākļos, kā arī jāizvērtē izglītības iestāžu darbinieku spēja strādāt krīzes situācijās. Vēl jānosaka, ka bērnudārzi un sākumskolas ir kritiskās infrastruktūras objekti, kam jāstrādā arī krīzes apstākļos, lai tiem, kam darbs jāturpina, būtu, kur atstāt bērnus.

Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga norādīja, ka tiem darbiniekiem, kas būs gatavi strādāt apdraudējumā, jāsaņem papildu atbalsts.

Šodien, 27. maijā, Rīgā norisinās otrais starptautiskais Dronu samits. Jauno Sēlijas poligonu militārajām mācībām nākotnē izmantos arī Nīderlandes bruņotie spēki.

Saeimas par izglītību atbildīgajā komisijā arī spriests, kā nodrošināt mācības arī apraudējuma apstākļos un vai skolās iespējams ievērot drošības rekomendācijas.

Baltijas valstu neatliekamās medicīnas nozares pārstāvji plāno ciešāk sadarboties.

Parlamenta vēlēšanu rezultāti Kiprā. Turcijas prezidenta Erdogana un viņa valdības rīcība pret opozicionārajiem spēkiem. Krievijas postošais raķešu trieciens pa Kijivu un Ukrainas atbildes triecieni. 

Aktualitātes analizē Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un LATO valdes loceklis Sandis Šrāders un Latvijas Radio ārzemju ziņu korespondents Uldis Ķezberis.

Nakts no sestdienas uz svētdienu jau atkal bija bez miega Kijivas iedzīvotājiem. Krievija kārtējo reizi raidīja pret Ukrainas galvaspilsētu lidrobotu spietus un apmēram deviņdesmit dažāda tipa raķetes. Tai skaitā  trešo reizi Krievijas agresijas kara gaitā tika izmantota virsskaņas vidējā darbības rādiusa raķete „Orešņik”. Konkrētais rezultāts jau atkal bijis neliels, jo raķete nav bijusi aprīkota ar eksplozīvām kaujas galviņām. Eksperti lēš, ka Kremlis, šādi izšķiežot apmēram piecdesmit miljonus dolāru, cer uz psiholoģisko, respektīvi, iebiedēšanas efektu, vai arī vienkārši turpina jaunā ieroča izmēģinājumus. Iespējams, ka „Orešņik”, kas oriģināli konstruēta aprīkošanai ar kodolgalviņām, vēl nav pielāgota konvencionālajām.

Kopējā pēdējo triecienu asiņainā bilance ir četri nogalināti un nepilns simts ievainotu civiliedzīvotāju; postījumi nodarīti valdības ēkām, kultūras un izglītības institūcijām, sagrauts tirdzniecības centrs un tirgus.

Pirmdien, 25. maijā, Krievijas ārlietu resors nāca klajā ar līdz šim nepieredzēti agresīvu paziņojumu Kijivā akreditētajiem ārvalstu diplomātiskajiem pārstāvjiem, aicinot viņus pamest galvaspilsētu, kura turpmāk tikšot pakļauta vēl mērķtiecīgākiem gaisa uzbrukumiem. No Ukrainas un tās sabiedroto puses šie izteikumi novērtēti kā klaja iebiedēšana, un Eiropas Savienības vēstniece Ukrainā Katarina Maternova savienības un dalībvalstu vārdā paziņojusi, ka sabiedroto pārstāvji nekur mukt negrasās.

Tikām diplomātisko procesu kara izbeigšanai, cik var noprast, pamet Donalda Trampa administrācija. Pagājušajā piektdienā, 22. maijā, NATO valstu ārlietu ministru sanāksmē Helsingborgā, Zviedrijā, valsts sekretārs Marko Rubio paziņoja, ka viņa valsts vairs neredzot jēgu iesaistīties nebeidzamās sarunās, kuras līdz šim nav devušas nekādu rezultātu. Pie tam viņš noraidīja pieņēmumus, ka Baltais nams mēģinājis piespiest Kijivu piekāpties Maskavas prasībām par vēl neieņemto teritoriju atdošanu. Amerikāņiem šādi aizejot, parādījies jautājums par Eiropas iespējām ieņemt viņu vietu. Uz to Eiropas Savienību aicinājis Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha, bet savienībai šai ziņā vēl nav vienota viedokļa.

Dažas valstis, kā, piemēram, Zviedrija un Lietuva, pauž skepsi, uzskatot, ka pagaidām Eiropai jākāpina spiediens pret agresorvalsti. Citādās domās esot Itālija, proti, savienība nedrīkstot ilgāk palikt malā no iespējamā miera procesa. Parādījušās runas par iespējamajiem sarunvežiem no Briseles puses – tā varētu būt bijusī Vācijas kanclere Angela Merkele vai bijušais Itālijas premjerministrs Mario Dragi. Tiek minēts arī Somijas prezidents Aleksanders Stubs, kurš izteicies, ka noliegt šādu iespēju nevar, bet tikai pēc tam, kad Krievija būtu piekritusi pamieram. Kā jau minēts, Kremlis šobrīd pauž gatavību gluži pretējam – graut un postīt.

Pēdējās nedēļas notikumi atkal liek runāt par demokrātijas kvalitāti Turcijā un pašreizējā prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana autoritārismu. 22. maijā tika publiskota informācija par licences anulēšanu Stambulas Bilgi universitātei. Tā ir 1996. gadā dibināta privāta augstskola, kurā mācās apmēram divdesmit tūkstoši studentu, un kas pazīstama ar savu orientāciju uz liberālām vērtībām. Starp Bilgi absolventiem ir sevišķi daudz šobrīd populāru turku teātra un estrādes mākslinieku. 2019. gadā par augstskolas fonda galveno atbalstītāju kļuva holdingkompānija „Can Holding”, pret kuru 2025. gadā tika izvirzītas apsūdzības iespējamā naudas atmazgāšanā un krāpšanā ar nodokļu nomaksu. Universitātes pārvaldīšanu pārņēma valsts, un nu, studentiem gatavojoties eksāmenu sesijai, prezidents Erdogans izdeva rīkojumu par licences anulēšanu.

Likums ļauj valdībai slēgt privātas mācību iestādes, ja izglītības līmenis tajās vērtējams kā neatbilstošs, bet ir ļoti apšaubāmi, ka to varētu attiecināt uz universitāti, kura pēc reitingiem ir Turcijas privāto augstskolu pirmajā pieciniekā. Pēc lēmuma izsludināšanas simtiem studentu un mācībspēku uzsāka plašas protesta akcijas, un 25. maijā tika oficiāli izziņots jauns lēmums, ar kuru licences anulēšana atsaukta. Kā norādījusi Turcijas Augstākās izglītības padome, prezidents šādi rīkojies aiz iejūtības pret jauniešu un viņu ģimeņu bažām.

Tikmēr vēl viens varas akts ar apšaubāmu juridisko segumu notika svētdien, 24. maijā, kad policijas specvienība Stambulā triecienā ieņēma Republikāņu tautas partijas biroju, padzenot no turienes partijas izpildpadomi ar partijas vadītāju Ezgiru Ezelu priekšgalā. Ezels tika ievēlēts par partijas līderi 2023. gadā, taču prokuratūra ierosināja lietu par iespējamu krāpšanu vēlēšanu procesā, un 21. maijā tiesa lēma, ka esošais vadītājs atceļams un viņa vietā ieceļams agrākais partijas līderis Kemals Kiličdaroglu. Ezels atteicās pakļauties lēmumam, viņu atbalstīja lielākā daļa partijas biedru, bet policija īstenoja spriedumu ar spēku – asaru gāzi, gumijas lodēm, ūdensmetējiem un stekiem, pie tam šķaidot stiklus un laužot mēbeles.

Tiek paustas aizdomas, ka šādi, ar dīvainu un līdz šim Turcijā nepieredzētu tiesas iejaukšanos partijas iekšējos procesos, prezidents Erdogans mēģina vājināt galveno opozīcijas spēku. 2019. gadā Republikāņu tautas partijas kandidāts Ekrems Imamoglu sakāva prezidenta Erdogana Taisnības un attīstības partijas kandidātu Stambulas mēra vēlēšanās. Imamoglu tiek uzskatīts par Erdoganam bīstamāko konkurentu nākamajās prezidenta vēlēšanās, taču kopš pagājušā gada marta viņš ir ieslodzīts cietumā. Prokurori sastādījuši sarakstu ar simt četrdesmit divām epizodēm, starp kurām ir gan koruptīvas darbības, gan noziedzīgas organizācijas izveide. Summārais cietumsods par to visu varētu pārsniegt divtūkstoš gadus.

Svētdien, 24. maijā, notikušās Kipras parlamenta vēlēšanas ienesušas jaunas krāsas valsts politikas musturī, tomēr, tā kā Kipra ir prezidentāla republika, no tā neizriet tūlītējas valsts politiskā kursa izmaiņas. Kipras Republikas parlamentā – Pārstāvju Palātā – ir 56 locekļi. Saskaņā ar konstitūciju būtu jābūt 80, taču divdesmit četras vietas, kas rezervētas turku kopienas deputātiem, ir vakantas kopš 1963. gada, kad valstī uzliesmojušā starpetniskā konflikta dēļ turki parlamentu pameta. Kā zināms, desmitgadi vēlāk šis konflikts noveda pie Turcijas militāras intervences un Kipras ziemeļdaļas okupācijas.

Pašreizējais prezidents Niks Kristodulids ir liberālkonservatīvi orientēts politiķis, kurš īsteno stabili proeiropeisku un sabalansētu kursu, cenšoties līdzsvarot finansiālu disciplīnu ar sociālā atbalsta pasākumiem. Arī līdz šim valdību tieši atbalstīja parlamenta mazākums – kreisi centriska koalīcija ar mazāk nekā trešdaļu mandātu, kurā ietilpa Demokrātiskā partija, Demokrātiskā fronte un Kustība par sociāldemokrātiju. Opozīcijā pa labi no centra ar lielāko frakciju bija Demokrātiskā apvienība, kristīgi demokrātiskas ievirzes partija, kā arī ultralabējā nacionālistiskā Nacionālā Tautas fronte. Savukārt kreisā flanga opozīcijas smagsvars bija Darbaļaužu progresīvā partija jeb komunisti, kā arī nelielā Ekoloģistu kustība.

Svētdien vēlētāji izbalsoja no parlamenta Demokrātisko fronti un Kustību par sociāldemokrātiju, arī opozīcijā bijušos ekoloģistus. Viņu vietā likumdevējā nākuši divi jauni spēki – partija „ALMA – Pilsoņi Kiprai”, reformistisks spēks, kuru vada bijušais valsts ģenerālauditors Odisejs Mihaelids, un partija „Kipras tiešā demokrātija”, kas, kā jau liecina nosaukums, mēģina īstenot pilsoņu pastāvīgas gribas izpauduma principu. Savu frakciju dubultojuši radikāļi no Nacionālās Tautas frontes, kļūstot par trešo lielāko parlamenta frakciju.

Nacionālā tautas fronte un arī „Tiešā demokrātija” tiek raksturotas kā Kremlim simpatizējošas partijas. Esošās pozīcijas noturējuši divi lielākie tradicionālie spēki – kristīgie demokrāti un komunisti. Taču prezidentam Kristodulidam tagad atlikusi vien niecīga astoņu deputātu frakcija no 56, un komentētāji radušos situāciju raksturo kā potenciālu likumdošanas paralīzi. Visticamāk, prezidents centīsies piesaistīt savai valdībai Annitas Dimitriu vadīto Demokrātisko apvienību, varbūt arī reformistus no ALMA. Otra versija ir palikt pie esošā un paļauties uz ikreizējām aliansēm katra konkrētā pieņemamā likumdošanas akta sakarā. Vēl pastāv iespēja veidot bezpartejisku tehnokrātu valdību vai ļoti mazticamā versija par plašu koalīciju, neskatoties uz ideoloģiskām robežšķirtnēm.

Sagatavoja Eduards Liniņš.

Medicīniskā apaugļošana arī Latvijā kļūst aizvien izplatītāka. Tagad valsts apmaksā jau trīs mēģinājumus. Bet kā saprast, ka visas manipulācijas, ko klīnikas piedāvā klientiem, ir patiesi vajadzīgas? Pieredzes stāsti un speciālistu komentāri Ģimenes studijā.

Skaidro Reproduktīvās medicīnas centra "Embrions" vadītāja un galvenā ārste, Latvijas Cilvēka reprodukcijas biedrības valdes priekšsēdētāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Zane Vītiņa, klīnikas EGV vadītāja, ginekoloģe-reproduktoloģe Marta Slaidiņa un Madara Senkane, kura vada atbalsta grupas sievietēm, kas piedzīvo neauglību, kā arī pēta šo jautājumu arī sava maģistra darba ietvaros.