Ja tu nekad nerunā, kāds ir tavs ieguldījums? Saeimas debates ir viena no redzamākajām parlamenta darba daļām, taču – cik liela nozīme tām ir realitātē? Vieni deputāti tribīnē kāpj pat vairākus simtus reižu, kamēr citi debatēs nav runājuši ne reizi četru gadu laikā. Turklāt visaktīvāk debatēs iesaistās tieši opozīcijas politiķi, kuriem tā ir viena no iespējām būt redzamākiem. Pirms nedēļas stāstījām par 14. Saeimas aktīvākajiem debatētājiem, bet šodien ieraksts par deputātiem, kuri debatēs nav piedalījušies ne reizi, un to, vai klusēšana Saeimā ietekmē politiķu atpazīstamību sabiedrībā. 

Saeimas debates ir kā parlamenta diskusijas, kur deputāti no tribīnes aizstāv savus priekšlikumus, kritizē, argumentē “par” vai “pret” un mēģina pārliecināt gan kolēģus, gan sabiedrību. Tās ir viena no redzamākajām Saeimas darba daļām, īpaši opozīcijai, kurai debates bieži ir galvenais veids, kā publiski paust savu viedokli un kritizēt valdību.

Saeimas kārtības rullis nenosaka, cik bieži deputātam debatēs jāpiedalās, tāpēc vieni Saeimas tribīnē kāpj simtiem reižu, bet citi – ne reizi visa sasaukuma laikā. Līdz šī gada 1. maijam viens 14. Saeimas deputāts debatēs vidēji piedalījies aptuveni 55 reizes. Lai gan daļa uzstājušies pat vairākus simtus reižu, ievērojams skaits tribīnē kāpis vien dažus desmitus reižu.

Turklāt līdz šim laikam ir bjuši arī trīs deputāti – Mārtiņš Daģis no “Jaunās Vienotības”, Didzis Zemmers un Ligita Gintere, abi no Zaļo un Zemnieku savienības –, kuri Saeimas debatēs nav piedalījušies ne reizi.

Kādi ir Latvijas vēlētāji un kas notiks vasarā? 

0:00 Ievads: dzeru, speru, tveru, veru. 

Seko šim podkāstam, lai nepalaistu garām brīdi, kad atgriezisimies! 

Igaunijas lēmums ļaut izņemt 2. pensiju līmeņa uzkrājumus nebija gudrs un es Latvijai neieteiktu sekot mūsu piemēram. To intervijā Latvijas Radio norāda Igaunijas Biznesa skolas rektors Mēlis Kitsings. Viņa ieskatā Rīga var kļūt par nozīmīgu Baltijas mēroga centru, un aviokompānijai "airBaltic" un projektam "Rail Baltic" šajā ziņā ir būtiska nozīme.

Baltijas valstīm pašreizējā sarežģītajā drošības situācijā arī nepieciešama stratēģija un pareiza komunikācija, lai veicinātu investoru piesaisti reģionā, uzskata Kitsings. 

Rīt, 30. maijā, Mākslas muzejā Rīgas birža atklās mākslinieka Jāņa Avotiņa personālizstādi „Tālē”. Teju visi darbi ir uzgleznoti, vērojot aptuveni gadsimtu senu fotogrāfiju, kas, pēc mākslinieka domām, uzņemta tepat Latvijā. Darbos Avotiņš risina figūru un telpu attiecības, tajos koncentrējot laika, vēstures un politikas dimensijas. Būtisku lomu spēlējot arī telpa – izstāde ierīkota biržas Lielajā izstāžu zālē. 

14 pelēcīgu eļļas krāsu gleznās ar mazliet izplūdušām kontūrām attēlotie cilvēki ir pagriezti ar muguru. Viņiem apkārt nav nekādu citu objektu. Kādā gleznā redzams viens cilvēks, kādā divi. Viņi visi kaut ko vēro, bet ko tieši – paliek noslēpums. Mākslinieks Jānis Avotiņš stāsta, ka katrs tēls ir izraudzīts no antikvariātā nopirktās fotogrāfijas, kurā ļaužu pūlis vēro kādu apbalvošanas ceremoniju.

Savukārt zāles vidū atrodas kāds pavisam cits eksponāts – grozāms koka stabs ar sešām vērtnēm. Katra no tām veltīta vienai tēmai, kas pēc mākslinieka redzējuma pamato birokrātiju. Tēmu nosaukumi ir gaisma, tektonika, biogrāfija, materiāls, nulle un mērījumi. Katrā vērtnē ir apskatāmi daudzi koppapīri ar vārdiem, kas raksturo konkrētu tēmu. Vienā lapā burti ir skaidri salasāmi, bet katrā nākamajā tie kļūst arvien izplūdušāki un neskaidrāki.

Nozīmīga esot arī pati zāle, kurā pa milzīgiem, pilnībā atsegtiem logiem var vērot Vecrīgas dunu un raudzīties Smilšu ielas tālākos objektos.

Izstāde iekļaujas Rīgas biržas izstāžu ciklā, kur laikmetīgās mākslas pārstāvji mijiedarbojas ar muzeja vēsturisko mantojumu.

Rīgas lidosta starptautiskā konkursā par pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanu turpmākajos gados ir noteikusi uzvarētājus. Tie ir uzņēmumi no Šveices, Maltas un Turcijas, bet konkursa nosacījumos īpašs uzsvars likts uz vietējo ražotāju un zīmolu piesaisti, kā arī Latvijas tēla integrēšana telpu interjerā. Pērnais gads lidostai bijis veiksmīgs – peļņa augusi gandrīz par miljonu eiro.

Starptautiskā konkursā par pasažieru termināļa komercplatību apsaimniekošanu četrās piedāvājumu lotēs - beznodokļu tirdzniecības un ēdināšanas, mazumtirdzniecības, kā arī biznesa zāles pakalpojumu segmentā uzvarējuši ārvalstu uzņēmumi. Lidostas Rīga pārstāve Ilze Salna skaidro, ka tas gan nenozīmē, ka Rīgas lidostā – veikalos un ēdināšanā vairs neredzēsim Latvijas uzņēmumus.

Pērnais gads lidostai Rīga bijis veiksmīgs - apgrozījums pieauga par 3,9%, sasniedzot 80,6 miljonus eiro, bet lidostas peļņa pieauga par 22,3% - līdz 4,2 miljoniem eiro. Turpina lidostas Rīga pārstāve Ilze Salna.

Lielākais tūrisma operators Baltijas valstīs ir uzņēmums “Novatours”, kas organizē čarterlidojumus uz 30 pasaules valstīm. Par šosezon populākajiem galamērķiem un sadarbību ar lidostu stāsta uzņēmuma pārdošanas vadītāja Liāna Pudule Indāne.

Latvijas tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes lockle Kitija Tigule stāsta, ka asociācija kopīgi ar lidostas pārstāvjiem strādā, lai lidmašīnas būtu pilnas gan ar vietējiem, gan ārvalstu tūristiem.

Lidostā Rīga pērn par 7% pieaudzis arī aviācijas kravu daudzums, pārsniedzot 20 000 tonnu. 2025. gadā lidosta savā attīstībā investēja 20 miljonus eiro, turpinot tehnisko dienestu ēku pārbūvi, saules paneļu parka izbūvi un autostāvvietu paplašināšanu.

Kā saglabāt stabilitāti un mieru tad, kad pasaule atkal griež lielos zobratus? Monopolā saruna ar klīnisko psiholoģi un psihoterapijas speciālisti Ievu Biti.

Saeima ārkārtas sēdē apstiprina jauno valdību.

Parlamentārās izmeklēšanas komisija aicina izmeklēt iespējamo izšķērdēšanu Rīgas siltumapgādē.

Šobrīd Latvijas aizsardzības nozare ir salīdzinoši neliela, un tikai nesen līdz ar ievērojami lielāku aizsardzības budžetu un vairāku jauno uzņēmumu dibināšanu sāka augt nozares apgrozījums un eksports.

“No manis nedzirdēsiet skaļus, deklaratīvus solījumus, bet skaidru un atvērtu valodu.” Tā no Saeimas tribīnes, uzrunājot deputātus un sabiedrību, sola premjera amata kandidāts Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta”.

Raidījumā skanēšanas laikā parlamentārieši turpina lemt, vai izteikt uzticību Kulberga valdībai, kuru veidos “Apvienotais saraksts”, Nacionālā apvienība, “Jaunā Vienotība” un Zaļo un Zemnieku savienība. 

--

Ministru krēslu sadalījums ir jau zināms, un tajā ir arī daudz tādu politiķu, kuri līdz šim nekādas ministrijas nav vadījuši.

Piecus no piecpadsmit ministru amatiem jaunajā valdībā ieņems cilvēki, kuriem līdz šim nebija pieredzes kādas ministrijas vadībā. Tie ir – premjerministrs Andris Kulbergs, aizsardzības ministrs Raivis Melnis, iekšlietu ministrs Jānis Dombrava, tieslietu ministrs Edvards Smiltēns un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars. Kulbergs, Smiltēns un Tavars ir „Apvienotā saraksta” pārstāvji, Jānis Dombrava ir Nacionālās Apvienības politiķis, bet Raivi Melni amatam virzīja „Jaunā Vienotība”, kaut gan viņš nav stājies neviena politiskā spēka rindās. Pārējiem desmit ministriem jau ir bijusi pieredze vadot vienu vai citu ministriju, vai pat ieņemot premjerministra amatu.

--

Jautājām iedzīvotājiem, ko viņi sagaida no jaunās valdības un kādi ir steidzami veicamie darbi.

Jaunākajā Kur kritiķiem nav vietas epizodē lūkojamies uz pērnā gada festivālu atklājumiem. Recenzējam Teonas Strugaras Mitevskas biogrāfisko darbu “Terēze. Pirms viņa kļuva par svēto”, kurā spēlē zviedru meitene ar pūķa tetovējumu – aktrise Nūmi Rapasa –, kā arī ungāru autorkino talanta Lāslo Nemeša drāmu “Bārenis”, kas pietveras izdzīvošanas stāstam ideoloģiju plosītajā Budapeštā.

Terēze, kuru atveido zviedriete Nūmi Rapasas – viņu zinām kā Līsbeti Salanderi no zviedru versijas “Meitenei ar pūķa tetovējumu” un Valdimāra Jouhansona “Jēra” (2021) –, pasaulē pieredz netaisnību. Misijā Kolkatā 40. gadu beigās Terēze ir elitārās Svētās Marijas klostera skolas direktore, kura vēlas mainīt sieviešu stāvokli katoliskajā un laicīgajā pasaulē. Strugara Mitevska mēģina radikalizēt biogrāfijas žanru un sakrālās un laicīgās dzīves pretrunas, tomēr filma paliek mēģinājuma teritorijā.

Jaunākajā darbā “Bārenis” Nemešs pievēršas “promesošā tēva” stigmai un paternitātes matricai, kas ir galvenā filmas saistviela. To režisors izvērš visnotaļ nekritiski, un šī ir putekļu, gruvešu, sēpijas un dumpīgo dēlu un "nācijas bez tēva" filma.