Jau apmēram mēnesi pasaules mediji Krievijas agresijas kara sakarā runā par eskalāciju. Ukraina ir nozīmīgi kāpinājusi savu gaisa triecienu jaudu, nopietni iedragājot Krievijai svarīgo naftas un gāzes tranzīta un pārstrādes infrastruktūru, tāpat ukraiņu lidoroboti sākuši reāli bojāt dzīvi maskaviešiem un Maskavas apkaimes iedzīvotājiem. Krievija cenšas atbildēt ar slepkavnieciskiem gaisa triecieniem pa Ukrainas pilsētām. Savienoto Valstu administrācija nupat paziņojusi par distancēšanos no miera procesa centieniem, zaudējot ticību pozitīvam iznākumam. Kāds varētu būt turpinājums? Jebkuras konkrētas prognozes šai ziņā ir pārdrošas, tāpēc raidījumā Kurp griezies, pasaule? atskats uz tiem apsvērumiem, kādi pēdējā pusgada laikā par šo tēmu izskanējuši.

Dzelzceļu gadiem saucam par satiksmes mugurkaulu, vismaz plānos. Krustpunktā izjautājam Latvijas Dzelzceļa valdes priekšsēdētāju Arti Grinbergu.

Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod  Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un žurnāla "Dienas Bizness" žurnālists Māris Ķirsons.

Barselonā viņus sauc par nelegālo naktsmītņu karaļiem. Peru izcelsmes grupējums, par kuru gadiem raksta vietējie spāņu mediji, īrē desmitiem dzīvokļu, sadala tos istabās un piedāvā tūristiem platformās „Booking.com” un „Airbnb”.

Luiss Benvenutijs, Spānijas laikraksta „La Vanguardia” žurnālists: „Es ar šo grupējumu iepazinos, jo atradu upurus, atradu īpašniekus, kuri vēlējās atgūt savu dzīvokli.”

Barselonas nelegālā tūristu mītņu biznesa darboņi pelna miljonus un nauda plūst arī uz Latviju.

Adrians (vārds mainīts, anonīms), ilgstoši strādājis Barselonas tūrisma mītņu biznesā:  „Zinu, ka arī uz Latviju lielos daudzumos naudu pārskaitīja. Tā kā maksājums nāk no Spānijas, kas ir Eiropas valsts, nevis kaut kāds ofšors, Latvijas bankām, iespējams, jautājumi nerodas.”

Kamēr spāņu likumsargiem vēl jāpierāda, ka naktsmītņu karaļi īsteno kriminālu shēmu, Latvijas varas iestādes neplāno rīkoties.

Svens Kristjansons, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes vadītājs: „Tas būtu jāuzdod Spānijas tiesībaizsardzības iestādēm.”

Kā nauda no Barselonas nelegālo tūristu mītņu biznesa ieplūst Latvijas lielākajā komercbankā? To pētām Atvērto failu pusstundā.

Maija sākumā tika atklāta 61. Venēcijas mākslas biennāle. Atklāšanas nedēļu Venēcijā pavadīja Anda Buševica. Pārdomas un pieredzētais viņas esejā rubrikā “Vienā laivā”.

61. Venēcijas mākslas biennāles starptautiskā mākslas izstāde apskatāma līdz 22. novembrim.

“Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem”, dēvēts arī par “Pentameronu” ir Eiropas literatūras klasiķa, baroka laika neapoliešu dzejnieka, rakstnieka un stāstnieka Džambatistas Baziles nozīmīgākais darbs. Pasaku pētnieki pasaulē turpina diskutēt par to, cik lielā mērā Bazile pasakas pierakstīja no tautas un kā tās ietekmē Eiropas pasaku vēsturi. Tagad Džambatistas Baziles stāstu stāsts "Pentamerons" izdots arī latviešu valodā. Dace Meiere tulkojusi no senneapoliešu un itāļu valodas.

Kulturas rondo tiekamies ar pasaku pētnieku Gunti Pakalnu, kurš izdevuma zinātniskā ievada autors, un grāmatas redaktoru Arturu Hansonu. 

Izdevējs - apgāds "Jānis Roze".

Šajā darbā atrodamas arī daudzu mūsdienās pazīstamu pasaku agrīnās formas. Desmit stāstnieces piecās dienās izstāsta 50 stāstus.

Nosaukums "Pentamerons" raisa asociācijas ar "Dekameronu".  Arturs Hansons skaidro, ka pats autors šo darbu nesauc par "pentameronu", bet "Stāstu stāstu" vai "Stāstījuma stāstīšanu", vai "Pasaku pasaku jeb laika kavēkli maziem bērniem". 

"Taču tā paralēle ar "Dekameronu" ir ir acīmredzama. "Dekameronā" desmit jauni cilvēki stāsta cits citam stāstus desmit dienas. Te tas notiek piecas dienas, tātad penternerons, un tas ietvars ir acīmredzami paralēls. Tāpēc arī šis nosaukums ir nostiprinājies," skaidro Arturs Hansons. "Taču var redzēt, ka stāstnieks ir variējis šo daiļo paraugu. "Pentomeronā" stāstnieki ir mazliet citādāk raksturoti. Ir Greizā Dzedze, Šķielace Paola, Kraupainā Čomatella, Smirdule Jākoba, Toola ar lielo degunu, Slienainā Antonella un citas."

Maziem bērniem mūsdienu klasiskā izpratnē šī grāmata nav veltīta. 

"Apakšvirsraksts - "Laika kavēklis maziem bērniem" ir diezgan mulsinošs. Mūsdienās, ja mēs vispār pozicionētu pēc vecuma, tad tas ir laika kavēklis pieaugušajiem gan tēmu dēļ - ir seksualitāte, tur ir incests, slepkavības un mūsdienu izpratnē arī rupjības. Tāpat arī dažādas divdomības, kas nav īsti bērnam uztveramas," turpina Arturs Hansons.

Guntis Pakalns atzīst, ka šī ir pasaku pētniecībā viena no nozīmīgākajām grāmatām. Pētnieki, kas rūpīgi iedziļinājušies Baziles daiļradē, uzskata, ka viņš pasakas sacerējis pats, nevis pierakstījis tautā dzirdētās.

Varam droši teikt, ka sev tuvo Visumu pazīstam labāk nekā pasauli zem mūsu kājām. Vairāku metru dziļumā ir neparasta augu un sēņu saziņas sistēma, augsnē – vesela pasaule ar bezmugurkaulniekiem, bez kuriem nebūtu iedomājama dzīvība uz šīs planētas. Turpat – senas liecības par cilvēces un šīs planētas pirmsākumiem. Ko zinām par pasauli zem mūsu kājām?

Raidījumā Zināmais nezināmajā sarunājas arheoloģe, pēcdoktorantūras pētniece Leidenas universitātē Dita Auziņa, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra zinātniskās grupas vadītājs Zigmunds Orlovskis, Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes asociētais profesors, ģeologs Ģirts Stinkulis un Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākais entomologs Uģis Piterāns.

Mūsu organismam arī ir nepieciešami atelpas brīži. Par to, kā attīrīt organismu un ko tas vispār īsti nozīmē, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot.

Skaidro sertificēta uztura speciāliste Zane Timpare, Zemgales diabēta centra endokrinoloģe Sigita Pastare un infektoloģe, hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitāets docente, Latvijas Infektologu un hepatologu asociacijas pārstāve Sniedze Laivacuma.

Kas ir tās lietas, par kurām būtu vērts domāt, ko mēs varbūt darām ne visai pareizi?

Sigita Pastare: Es vispirms vēlētos visiem ieteikt atvērt ledusskapi un paskatīties, kas ir pareizi, kas patīk organismam un kas patīk aknām. 

Kam ir jābūt ledusskapī? Tur jābūt svaigiem dārzeņiem, jo tie ir paši labākie, kas palīdz organismam nenovecot un tā teikt attīrīties. Dārzeņi veicina vēdera izeju, kas arī ir dabisks attīrīšanās process. Daudz draņķu, kam ir jāizvadās normāli ar vēdera izeju un urināciju, ja cilvēks ēd nepareizi, paliek asinīs, cirkulē, var nogulsnēties aknās, var traucēt ar laiku aknu darbībai. 

Mums Latvijā ir jāiemācās skaisti svinēt svētkus, gan hokeja mačos nelietot tik daudz alu un šašliku vai grilētu gaļu vai desiņas, bet skaistās uzvaras savādāk svinēt. Varbūt nevajag Jāņus svinēt, kā daļa sabiedrības svin, atkal alus un šašliks, jaungada svinības, kur ir kūka un šampanietis. Tieši šīs vielas ir vistraucējošākās, viskaitīgākās aknām, jo tā ir aknām liela slodze. Protams, ja pēc svētkiem cilvēks ēd pareizi un aknas nav galīgi beigtas, ar laiku aknu darbība uzlabojas.

Pareizi pagatavoti dārzeņi, mazāk melnās grilētās gaļas, mazāk pusfabrikātu, mazāk tādu produktu, kuru sastāvā ir gan cukurs, gan tauki. Tā ir lieka slodze aknām, kas ar laiku veicina aknu aptaukošanos vai metabolo aknu slimību. Gadiem dzīvojot ar tādu taukainu aknu, rodas citas problēmas, piemēram, cukura diabēts, insulīna rezistence un daudz kas cits.

Latvijas hokeja izlase šodien, 28. maijā, pasaules hokeja čempionātā ceturtdaļfinālā spēlēs pret Norvēģiju. Latvijas izlasei šis būs sestais ceturtdaļfināls pasaules čempionātā elites divīzijā. Norvēģijai šis būs pirmais ceturtdaļfināls kopš 2012. gada.

Spēles sākums plkst. 21.20.

Latvijas izlasei pārvākšanās dienas - mūsējie ir pārcēlušies uz otru čempionāta norises pilsētu Fribūru. Ja Latvija šodien uzvarēs un kvalificēsies pusfinālam, tad uz pēdējām divām spēlēm atgriezīsies Cīrihē.

Norvēģijai šis būs pirmais ceturtdaļfināls kopš 2012. gada, taču šo gadu laikā viņi nostiprinājušies kā stabila, konkurētspējīga elites divīzijas komanda. Līdzīgi kā mēs Latvijā, arī viņi šī vakara spēli saskata kā fantastisku iespēju sasniegt pusfinālu.

Norvēģi Fribūrā aizvadīja grupu turnīru un viņiem tur klājies teicami - piecas uzvaras septiņās spēlēs un 2. vieta grupā. Tik labu sniegumu Norvēģijas izlase vēl līdz šim nav rādījusi nevienā elites čempionātā. 

Norvēģijas izlase šajā turnīrā demonstrējusi tiešām lielisku hokeju un uzvarējusi Čehiju, kā arī Zviedriju, bet kā vienīgie Fribūras grupā viņi atņēma punktus kanādiešiem. Ir skaidrs, ka Latvijai nav gaidāma vēl viena viegla uzvara.