Pagājušā nedēļā Okupācijas muzejā notika diskusija par kaislībām, kas virmoja trimdas paaudžu starpā 70. gados. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts ieskicējam, kādi bija tie karstie temati agrāk, bet kādi jutīgie jautājumi ir šodienas diasporas dažādu paaudžu vidū.

Raidījumā diskutē Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēde Valda Selga Liepiņa, žurnālists un publicists Juris Kaža, Ginta Ose, kura jau 20 gadu dzīvo Milvokos, Amerikas Savienotajās Valstīs, ir turienes latviešu luterāņu baznīcas valdē, darbojas arī biedrībā "Eņģeļa sirds", kas organizē ziedojumu vākšanu Amerikas latviešu vidū, lai atbalstītu talantīgus bērnus Latvijā, un Amerikas Latviešu apvienības informācijas nozares vadītāja un Oregonas latviešu biedrības priekšsēdētāja Ieva Dekstere.

--

20. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika diskusiju “Vai kultūras sakari bija svarīgi – vai bīstami? Skats no trimdas jauniešu viedokļa”.

1970. gados jauniešu vēlme saprast Latviju bieži kļuva par konflikta avotu trimdas sabiedrībā. Daļa jauniešu pameta trimdas sabiedrību, vecākā un jaunā paaudze bieži nesarunājās, bija skarbas vārdu apmaiņas. Daļu sabiedrības apmeloja. Vecākā paaudze baidījās, ka kontakti ar Latviju varētu nozīmēt okupācijas pieņemšanu, savukārt jaunākā paaudze meklēja veidus, kā veidot saikni ar Latviju. Tas bija politiski un emocionāli pretrunīgs jautājums trimdā, jo skāra gan okupācijas neatzīšanu, gan attiecības ar Latvijā palikušajiem cilvēkiem.

Diskusijā plašāk pievērsās nevis par kultūras sakariem kā oficiālai PSRS/ LPSR politikai, bet gan tam, kādas bija to sekas trimdas sabiedrībā. Padomju vara šos sakarus izmantoja arī kā ietekmes instrumentu. Tā gribēja parādīt, ka Latvijā viss ir “normāli”, ka okupācijas nav, ka latvieši ārzemēs var mierīgi sadarboties ar Padomju Latviju. Tādēļ kultūra reizēm kļuva par politikas lauku. Sakari kļuva par “indi” trimdas sabiedrībā.

Ukraina arvien sekmīgāk uzbrūk Krievijai, un mēs piedzīvojam šī kara blaknes. Par to, kā stājamies pretī jaunajiem izaicinājumiem pieaugošo draudu ēnā, Krustpunktā runājam ar bijušo aizsardzības ministrijas valsts sekretāru, tagad uzņēmēju Jāni Garisonu.

Raidījumā Pievienotā vērtība šodien par to, kādus jaunus produktus Latvijas uzņēmumi rada un kādi izaicinājumi ir viņu ceļā. 

„80 % rezultātu dod 20 % piepūļu – jeb pareto princips strādā arī kompetences centros, auklējot inovācijas uzņēmumiem,”saka Vitālijs Skrīvelis no Farmācijas, biomedicīnas un medicīnas tehnoloģiju kompetences centra forumā „Uzdrīksties inovēt”. Viņaprāt šie ieguldījumi ir būtisks atspēriens pētniecībai un attīstībai Latvijas uzņēmumos. 

Bet kas ir šie uzņēmumi, kas, ieguldot pētniecībā un attīstībā, rada jaunas lietas un produktus un kādi šie produkti ir? Un pat ja pirmajā mirklī šķiet, ka inovācijas noteikti ir par kādu no pēdējā laika modes lietām – mākslīgo intelektu, droniem un tā tālāk, ne vienmēr tā ir. Inovācijas ir daudzās un dažādās nozarēs, piemēram, pārtikas ražošanā. Sia "Felici", kuri ražo produktus ar zīmolu "Graci", atklāj – lai tiktu pie tā, ko vēlas patērētāji, arī pārtikas nozarē nepieciešams pētīt un radīt ko jaunu. 

Deviņi ārvalstu mākslinieki un seši autori no Latvijas šomēnes piedalījās mākslas simpozijā “Ceramic Laboratory 2026” Daugavpilī. Mākslinieki trīs nedēļu garumā eksperimentēja gan ar materiāliem, gan temperatūrām, gan arī krāsām. Eksperimentu rezultātus jeb dažādus mālā radītus mākslas darbus līdz pat augusta beigām var apskatīt Rotko muzejā Daugavpilī.

Plašāk par simpoziju Megijas Krivišas sagatavotajā ierakstā.

Manipulācijas ar fotogrāfiju uzrunā skatītāju vienā no Rīgas Fotogrāfijas biennāles izstādēm “Krāsa kā vēstījums”. Kolorēšana radusies vienlaikus ar fotogrāfiskā procesa atklāšanu, un par kolorētās fotogrāfijas zelta laikmetu uzskata periodu no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta vidum. Izstādē galerijā “Istaba” redzama kolorēšana vai krāsošana gan vēsturiskajās fotogrāfijās, gan mūsdienu mākslinieku darbos.  

Grupas izstāde “Krāsa kā vēstījums” galerijā Istaba skatāma līdz 29. maijam.

Šonedēļ, no 25. līdz 31. maijam, risinās Rīgas Performances mākslas festivāls "Starptelpa". Uzmanības centrā skaņas daudzveidīgās un dinamiskās iespējas performances mākslā. Par "dzīvās" mākslas programmu, norises vietām un tematisko ievirzi jautājam festivāla organizētājiem.

Kultūras rondo stāsta festivāla direktore un kuratore Laine Kristberga, līdzproducente Laura Feldberga, kuras pārziņā ir studentu performances, un multimākslinieks, producenta asistents Mailo Mēness.

Šī gada festivāla tematiskā ievirze "Sonic Vibrations" (Skaniskās vibrācijas) pēta skaņas daudzveidīgās un dinamiskās iespējas performances mākslā. Programma akcentē gan eklektisku disonansi un rezonansi, gan klusumu kā skaņas pamatelementus.

Festivāla centrālā norises vieta būs Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīca. Tā ir vieta ar bagātu kultūrvēsturi, kas īpaši padomju okupācijas periodā kalpojusi kā notikumā balstītas mākslas telpa.

Festivāla "dzīvās" mākslas jeb klātbūtnes programmā iekļautas 38 performances. No 28. līdz 30. maijam īpaši veidota starptautisko un Latvijas mākslinieku programma būs skatāma Anglikāņu baznīcā.

Ikvienu cilvēku veido triljoni šūnu, kas dzīvo diezgan intensīvu dzīvi. Izrādās, ne visas šūnas iet bojā pēc tam, kad vairs nespēj dalīties. Dažas paliek mūsu organismā un sāk pastiprināti ražot vielas, kas veicina iekaisumu. Kā tas notiek un kā ietekmē mūsu orgānu veselību, un kā šīs šūnas iznīcināt?

Ir kāds process mūsu organismā, kas norit klusi nemanot, radot mums gan dažādas slimības, gan paātrinot novecošanu. Ne visas šūnas, pārstājot dalīties, iet bojā. Dažas paliek aktīvas un rada mūsu organismā nevēlamas sekas - ne reti tās dēvē par zombiju šūnām.

Raidījumā plašāk skaidro medicīnas zinātņu doktore, Latvijas Universitātes tenūrprofesore precīzijas medicīnā Una Riekstiņa un Latvijas Organiskās sintēzes institūta Farmaceitiskās farmakoloģijas laboratorijas vadošā pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes profesore Maija Dambrova. Uzklausām arī sertificētu uztura speciālisti Gunu Bīlandi.

Aplūkojot cilvēka ķermeņa orgānu sistēmu shematiskus zīmējumus, līdzās asinsrites orgānu sistēmai ir vēl kāda tikpat svarīga, kas caurauž mūsu organismu, bet par kuru ikdienā, iespējams, runājam mazāk. Tā ir limfātiskā sistēma. Līdzīgi kā asinsritē arī limfātiskā sistēma sastāv no caurulītēm - dažāda lieluma limfas vadiem, pa kuriem plūst limfa. Ar limfātiskās sistēmas nozīmi plašāk iepazīstina Līga Ozoliņa-Molla, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Sabiedrības veselības un veselības aprūpes nodaļas asociētā profesore. Kas tad limfa īsti ir, kā tā mūsu organismā veidojas un vai tas notiek pastāvīgi?